Attēlam ir ilustratīva nozīme

Ceļi tiek uzturēti sliktāk…

Par to, kāpēc šoziem viens vai otrs valstij piederošais ceļš netiek kārtīgi uzturēts, esam centušies skaidrot, teju ikpārdienas – atsaucoties gan uz jūsu bažām, gan pašiem pārliecinoties – ceļi tiek tīrīti vēlāk, it kā arī paviršāk. Tā, piemēram, autobusu pieturas daudzviet nebija tīrītas arī vairākas dienas pēc   snigšanas, nenotīrītās ceļa malas, daudzviet bija pārvērtušās par ledus valni, kas reāli samazinājis brauktuvi un tādēļ ir padarījis braukšanu mazāk drošu. Atbildes no atbildīgajiem dienestiem parasti saņemam pēc dienas, divām vai pat nedēļas, kas reālajam ceļa lietotājam maz ko līdz – situācija ir mainījusies. Turklāt parastā atbilde ir izsmeļoša – ceļi tiek uzturēti atbilstoši noteikumiem.

Pēc saņemtajām atbildēm no Latvijas valsts autoceļu uzturētāja varējām spriest, ka tehniskas un kaisāmā materiāla pietiek, arī darbs tiek veikts atbilstoši nosacījumiem. Un tomēr – bija skaidrs, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Nekad nav bijis tik daudz sūdzību par tā saucamajiem lielajiem ceļiem, piemēram, virzienā no Tukuma uz Jelgavu vai no Tukuma uz Kuldīgu, kā šogad.

Pazemināta ceļu uzturēšanas klase

Tā kā atbildīgie dienesti atsaucās uz normatīviem, tad tos arī pētījām – lai saprastu, kas ir tik ļoti mainījies un kāpēc viss kļuvis tik slikti… Un atklājām, ka šī gada janvārī spēkā stājušies jauni noteikumi Nr. 26 «Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli» (turpmāk tekstā Noteikumi Nr. 26), kas aizstāj iepriekšējos un – tāpat kā līdz šim – nosaka minimālās prasības ceļu uzturēšanā, kā arī to, piemēram, kuras klases ceļi un cik ilgā laikā jānotīra un jānokaisa. Jāsaka, bijām pieraduši, ka A klases ceļus, kā, piemēram, Rīgas-Ventspils, vienmēr tīrīja un kaisīja jo īpaši apjomīgi un arī savlaicīgi. Savukārt mazākas nozīmes jeb A1 klases ceļi, to vidū Tukums-Jelgava (Tušķi), Rīga-Kuldīga, Sloka-Talsi, Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka, Līgas-Kandava-Veģi utt., arī četru stundu laikā pēc snigšanas tika notīrīti un nokaisīti. Tikai ne šogad. Pēc aculiecinieku stāstītā Tukums-Kuldīga ceļā netīrītais sniegs tika piebraukts un līdz ar to tā brauktuves malas pārvērtās ledū, radot patiešām nedrošu braukšanu. Atbildi, kāpēc tā, atradām jaunajos noteikumos. Izrādās, A1 klase no tiem pazudusi un visi nupat kā pieminētie ceļi vai to posmi iekļauti B klasē. Ja tiktu saglabāti A1 klases nosacījumi, neviens klases maiņu pat nemanītu, bet atbildīgie lēmēji B klašu ceļu lietotājus apdalīja divreiz – pirmkārt, vecajos noteikumos šādi ceļi būtu jānotīra un jānokaisa sešu stundu laikā, bet pēc jaunajiem noteikumiem – astoņu stundu laikā. Tas nozīmē, ka – noteikumu izpratnē – reāli visus šos ceļa posmus tīrīs un kaisīs divreiz vēlāk nekā pērn, bet, ja runājam par reālo dzīvi, sanāk, ka vari aizbraukt uz darbu pa netīrītu ceļu un atbraukt mājās pa tādu pašu…

 Nepietiek finansējuma?

Mēs lūdzām Satiksmes ministrijas skaidrojumu, kā jaunie noteikumi ietekmēs autoceļu ikdienas uzturēšanu, un saņēmām Komunikācijas nodaļas

vadītājas Baibas Gulbes sagatavotās atbildes. To vidū arī šo, ka jaunie noteikumi “neietekmē situāciju uz valsts autoceļiem, ņemot vērā, ka noteikumos ir noteiktas minimālās autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tāpat kā iepriekš tiek veikti un plānoti atbilstoši nepieciešamībai, aktuālajai situācijai un pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Arī finansējums ceļu uzturēšanai nav samazinājies.” Šāda atbilde, protams, raisīja arī citus jautājumus un atbildes uz tiem atklāja pretrunu – it kā naudas pietiek un tomēr – tās reāliem uzturēšanas darbiem pietrūkst.

– Tātad – kāpēc tika samazinātas prasības B kategorijas ceļu uzturēšanai, palielinot laiku gan to tīrīšanai, gan kaisīšanai par 2 stundām?

– Noteikumos Nr.26 noteiktās prasības un apjomi ir noteikti tādi, lai to izpilde un tai nepieciešamie finanšu līdzekļi būtu samērīgi un atbilstoši gan valstij, gan pašvaldībām, ņemot vērā, ka pašvaldību īpašumā ir 29 861 km autoceļu, kuru ikdienas uzturēšana jāveic atbilstoši Noteikumos Nr.26 noteiktajām prasībām.

– Kāpēc daudziem Latvijas autoceļiem laika posmā no 2021. gada 16. oktobra līdz 2022. gada 15. aprīlim tika pazeminātas uzturēšanas klases?

– Informējam, ka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas klases ir tikušas samazinātas arī visās iepriekšējās sezonās – arī pirms Noteikumu Nr.26 stāšanās spēkā. Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas klases tiek pazeminātas atbilstoši Noteikumu Nr.26 11. punktā noteiktajam izvērtējumam, ja valsts autoceļu uzturēšanai piešķirtais finansējums nav pietiekams, lai autoceļu pārvaldītājs pilnībā nodrošinātu klasei atbilstošo uzturēšanas prasību izpildi. Norādām, ka, lai veiktu pilnvērtīgu Noteikumos Nr.26 noteikto prasību izpildi, ir nepieciešams vairāk nekā divas reizes lielāks finansējuma apmērs nekā ir pieejams.

– Līdz ar šo lēmumu – A1 uzturēšanas klases ceļiem piemērojot B kategoriju, brauktuves tīrīšanu no sniega un kaisīšanu tagad var veikt divreiz ilgākā laikā – astoņās stundās!?

– Norādām, ka A1 ikdienas uzturēšanas klase ir likvidēta un tai pēc satiksmes intensitātes atbilstošie autoceļi iekļauti A uzturēšanas klasē, tamdēļ norādām, ka iepriekš A1 ikdienas uzturēšanas klases autoceļiem prasības to uzturēšanai ir palielinātas, piemēram, brauktuves attīrīšana no sniega jānodrošina 3 stundu laikā pret iepriekš A1 ikdienas uzturēšanas klasei noteiktajām 4 stundām.

Tāpat Noteikumos Nr.26 ir paildzināts laika periods, kurā noteiktās prasības jānodrošina A un B ikdienas uzturēšanas klasei. Prasības pašas par sevi nenozīmē, ka tajā laikā tiks darbs tiks izdarīts, vairumā gadījumu tiks izdarīts krietni ātrāk.

– Lūdzam skaidrot, kāpēc Satiksmes ministrija Noteikumos Nr.26 anotācijā ir norādījusi nepatiesu informāciju, sakot, ka “autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības, salīdzinot ar noteikumos Nr. 224 noteiktajām, netiek samazinātas un autoceļu uzturēšana tiks nodrošināta tādā pat apmērā, kā līdz šim”, ja reiz sniega tīrīšanas un pretslīdes materiālu kaisīšanas laiks B kategorijas ceļiem ir pieaudzis divas reizes? Lūdzam speciālistu skaidrojumu, kādā veidā jaunie noteikumi var nodrošināt tikpat labu autoceļu uzturēšanu, kā to paredzēja iepriekšējie?

– Skaidrojam, ka anotācijā rakstītais ir attiecināms uz visām Noteikumos Nr.26 iekļautajām prasībām kopumā, nevis atsevišķām prasībām ārpus vispārējā konteksta. Kā jau minējām, A1 ikdienas uzturēšanas klase atbilstoši noteiktajām satiksmes intensitātes robežvērtībām iekļauta A uzturēšanas klasē, tādā veidā iepriekš A1 ikdienas uzturēšanas klases autoceļiem tiek palielinātas ikdienas uzturēšanas prasības. Izvērtējot nepieciešamību, ceļa pārvaldītājs var noteikt augstākas ikdienas uzturēšanas prasības, tā, piemēram, arī iepriekš uz valsts autoceļiem ar zemu satiksmes intensitāti, pa kuriem tika veikti sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumi, sniegu tīrīja krietni biežāk un ātrāk nekā to paredzēja Noteikumi Nr.224.

Vārdā nenosaukti un arī neredzēti jaunumi un inovācijas

– Noteikumu anotācijā minēts, ka no regulējuma tiek svītrots darbu veidu uzskaitījums, kas jāveic, lai izpildītu prasības, tādā veidā pieļaujot jaunu un inovatīvu autoceļu uzturēšanas darbu un tehnoloģiju izmantošanu. Lūdzam skaidrot, kādas ir šīs jaunās un inovatīvās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ceļi tiek uzturēti gan vasarā, gan ziemā, ņemot vērā, ka realitātē, vairumam ceļu pazeminot uzturēšanas klases, nauda netiek atvēlēta arī pašiem vienkāršākajiem uzturēšanas darbiem. (To apliecina «Latvijas valsts ceļu» tabulā sniegtā informācija par to, ka ceļu uzturēšanas klases tiek pazeminātas nepietiekamā finansējuma dēļ.)

– Skaidrojam, ka Noteikumu Nr.224 1. pielikums «Autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi» paredz precīzu un izsmeļošu darbu uzskaitījumu. Šādā veidā veidots normatīvais regulējums, piemēram, nepieļaujot veikt autoceļu slīdamības samazināšanu ar citiem ķīmiskajiem vai organiskajiem savienojumiem, kas ir pieejami tirgū, jo Noteikumi paredz slīdamību samazināt ar mitro sāli un sāls šķīdumu. Noteikumos Nr.26 nav iekļauts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu uzskaitījums, ļaujot autoceļu pārvaldītājam pašam izvēlēties optimālos darbu veidus, kā nodrošināt noteikto prasību izpildi. Papildus norādām, ka autoceļu pārvaldītājs var atbilstoši nepieciešamībai izvēlēties un uzdot uzturētājam darbu veikt noteiktā veidā vai izmantojot konkrētus materiālus un tehnoloģijas.

– Noteikumu Nr. 26 4. punkts nosaka, ka autoceļu pārvaldītājs var noteikt augstākas prasības noteikumos minēto darbu veikšanai, taču mums ir zināms, ka tam nav naudas. Kā to varēs izpildīt?

– Skaidrojam, ka Noteikumos Nr.26 ir noteiktas minimālās autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības un 4. punkts ir skaidrojošs, lai precizētu, ka autoceļu īpašniekam ir tiesības veikt arī papildus darbus atbilstoši aktuālajai situācijai un nepieciešamībām, lai nodrošinātu šajos noteikumos noteiktās prasības un «Ceļu satiksmes likuma» 6. pantā noteiktos ceļu pārvaldītājam noteiktos pienākumus, tostarp nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Augstāku prasību un preventīvu darbību veikšanas iespējamība ļauj, cita starpā, veikt preventīvu darbību veikšanu autoceļu posmos, kur kursē plānveida vai neregulāri sabiedriskā transporta (tajā skaitā skolēnu) pārvadājumi, kā arī autoceļu posmos, kas nodrošina piekļuvi izglītības un ārstniecības iestādēm institūcijām, kaut gan atbilstoši autoceļa ikdienas uzturēšanas klasei šādu darbību veikšanas prasības nav noteiktas. Norādām, ka uz tiem valsts autoceļiem vai to posmiem, kur ziemas apstākļos var pasliktināties satiksmes drošība, to uzturēšanai paredzēto darbu apjoms netiek samazināts.

Papīrs nav ceļš, pa to nav jābrauc

Rezumējot: acīmredzot Satiksmes ministrijas ierēdņi paši nezina, ka gandrīz visi bijušās A1 kategorijas ceļi ir iekļauti nevis augstākajā A kategorijā, kā tiek norādīts, bet gan B kategorijā, līdz ar to ļoti daudziem ceļiem vai to posmiem mūsu novadā un arī citviet Latvijā ir divkārt pazeminātas uzturēšanas prasības. Otrkārt, esam sapratuši, ka noteikumu aizsegā tā īsti nevienam nav iespēju tikt gudram, cik ilgā laikā un kā ceļu notīrīs. Lai gan ministrija pati bija minējusi, ka jānodrošina, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī, diemžēl, kā minēts vairākās atbildēs – tam nav naudas. Un te nu ir trešais un jau ar zināmu mistikas devu saistītais jautājums: kā, ievērojami samazinot lielas ceļu daļas uzturēšanas klases un vienlaikus nesamazinot līdzekļu apjomu, naudas tomēr tik ievērojamā apjomā trūkst?!

Un vēl kas savādi – autoceļu klases nosaka, pamatojoties uz satiksmes intensitāti, tātad – transportlīdzekļu skaitu, kas pa šiem ceļiem brauc, taču tieši šī intensitāte jaunajos noteikumos ir tieši tāda pati, kā iepriekšējos, kas tika pieņemti pirms 11 gadiem. Lai gan, kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija, pēdējos piecos gados Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 113 000 automašīnu! Vai tās nepalielina intensitāti un līdz ar to, iespējams, ceļa klasi? Turklāt, apskatoties VAS «Latvijas valsts ceļi» datus par satiksmes intensitāti laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam, jau pieminētajā Tukums – Kuldīga ceļā satiksme Tukuma novada teritorijā piecu gadu laikā pieaugusi par 555 automašīnām, bet posmā no Tukuma līdz Sātiem – par 1565 automašīnām, līdz ar to nav pamata teikt, ka automašīnu skaits šajā posmā ir samazinājies un ka tāpēc samazināta uzturēšanas klase. Līdzīgs stāsts ir par ceļu Sloka-Talsi, kur Tukuma novadā automašīnu skaits pieaudzis par 303 gada laikā, bet posmā no Ragaciema līdz Apšuciemam – par 1000 automašīnām. Savukārt autoceļā Līgas-Kandava-Veģi transportlīdzekļu skaits par 27 piecu gadu laikā samazinājies posmā no Līgām līdz Kandavai, bet no Kandavas Sabiles virzienā četru gadu laikā pieaudzis par 442. Automašīnu skaits samazinājies posmā no Tukuma līdz Bērzciemam, kā arī virzienā no Jelgavas (no Tukuma novada robežas) līdz Tukumam. Mēs, protams, ceram, ka šie skaitīšanas dati ir objektīvi un netika veikti, piemēram, nakts stundās. Diemžēl pieredze, ka ar šiem datiem var manipulēt, redakcijai jau ir, piemēram, rakstot par dzelzceļa pieturu saglabāšanu Smārdē un Milzkalnē pirms dažiem gadiem. Toreiz izrādījās, ka «Pasažieru vilciens» pasažierus vilcienā bija skaitījis skolēnu brīvlaikā…

Skaidrs, ka papīri (Noteikumi) nav ceļš, pa tiem nav jābrauc, bet tie ir pamats, lai piešķirtu un arī tērētu naudu. Un tas nu ir jautājums numur viens – vai un kā nauda tiek tērēta, ja braukšana ir kļuvusi gan sliktāka, gan nedrošāka!? Lūk, uz šo jautājumu atbildi turpināsim meklēt arī augstākajos varas ešelonos.

Agita Puķīte

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.