Tukuma gaļas pārstrādes ražotnei jauni saimnieki

Pēc tam, kad nācies uzklausīt bijušās «Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrības» darbinieku sūdzības par nebūšanām un neizmaksātajām algām, kā arī to, ka īpašumu nopircis SIA «Amatnieks», tagad dzirdam, ka ražotne meklē strādniekus. Tātad – tā atsāk strādāt? To jautājām Tukuma gaļas kombināta direktoram un vienam no četriem īpašniekiem Jurim Kruglovam.

Pēc tam, kad nācies uzklausīt bijušās «Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrības» darbinieku sūdzības par nebūšanām un neizmaksātajām algām, kā arī to, ka īpašumu nopircis SIA «Amatnieks», tagad dzirdam, ka ražotne meklē strādniekus. Tātad – tā atsāk strādāt? To jautājām Tukuma gaļas kombināta direktoram un vienam no četriem īpašniekiem Jurim Kruglovam.

– Kas tagad ir Tukuma gaļas kombināta saimnieki?
– Man bija kapitāla daļas bijušajā Rēzeknes gaļas kombinātā, kuras es pārdevu un iegūtos līdzekļus ieguldīju šeit. Gribējās uzsākt savu biznesu. Jaudas ziņā šis gaļas pārstrādes uzņēmums ir lielāks nekā Rēzeknes. Tā produkciju vēl aizvien atceras, un realizācijā tas ir ļoti svarīgi.
Otrs īpašnieks ir Normunds Pužulis, viņš piecus gadus uzņēmumā «Triāls» bija galvenais tehnologs. Ar viņu kopā domājam arī par to, lai papildus jau pazīstamajai produkcijai radītu savu īpašo sortimentu gaļas izstrādājumu tirgū.
Bez mums uzņēmumam ir vēl divi īpašnieki – Latvijā pazīstamais uzņēmējs Uldis Kokins un Rīgas uzņēmējs Sergejs Šļama. Ikdienas darba uzdevumus risinām mēs ar Normundu, bet globālākus jautājumus apspriežam četratā. Esam nolēmuši Tukuma gaļas kombināta vārdu atgriezt apritē vislabākajā tā nozīmē.
– Iepriekšējiem uzņēmuma saimniekiem neveicās, viņi nonāca līdz bankrotam. Ko domājat darīt labāk, citādāk nekā iepriekšējie?
– Vispirms jau ieviesīsim stingru kārtību iekšējās uzskaites un kontroles sistēmā. Nedaudz mainīsies arī preces piedāvājums tirgū. Centīsimies noturēt augstu preces kvalitāti un labas cenas. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā gaļu apstrādā, kādas ir receptes. Šķiet, ka mums pašlaik doktordesa un cūkgaļas sardeles ir izdevušās un, salīdzinājumā ar līdzvērtīgiem ražotājiem, drusku lētākas. Vēl mums ir gaļas žāvējumi. Ir arī pusžāvētas un žāvētās desas – mājas desas, Tukuma servilāde, dāņu salami, ruletes u. c. Produkciju žāvējam elektriskajās krāsnīs.
– Dažkārt gaļa ir slapja, smaga, un šķiet, ka nemaz nav žāvēta; saka, ka gaļā tīšām špricējot ūdeni… Vai tiešām ir tāda tehnoloģija, ka gaļā špricē ūdeni?
– Gaļā patiešām špricē ūdeni. Patiesībā ne ūdeni, bet garšvielu maisījumu, jo pretējā gadījumā gaļai būs laba garša tikai no ārpuses. Taču, iespējams, daži to sašpricē pārlieku daudz… Garšvielas gaļā ievada ar šprici, bet žāvējot viss ūdens iztvaiko, un gaļai ir dabūta vajadzīgā garša.
– Kur jūs realizējat savu produkciju?
– «Dekšņos», Tukuma tirgū, veikalā «Maksima» ir speciāls gaļas izstrādājumu stends, vēl vairākos citos mazākos veikalos. Ir noslēgti preču piegādes līgumi ar lielveikaliem «Rimi», «Maxima» un «Elvi», kuros tuvākajā laikā arī parādīsies mūsu ražojumi.
– Cik cilvēku pašlaik tiek nodarbināti pārstrādes uzņēmumā?
– Pašlaik strādā apmēram 40 darbinieki. Visi lielākoties ir bijušie «Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrības» darbinieki. Tomēr, ja kāds nopietni domā par darbu šajā uzņēmumā, esam gatavi pieņemt, savus cilvēkus paši arī apmācām. Cilvēki, kuri par spīti tam, ka bija gājis smagi un nebija algu, tomēr palika uzticīgi uzņēmumam, ir mūsu lielākā bagātība. Par to viņiem paldies!
Gaļas kombināta nekustamais īpašums bija pārdots izsolē. Vai tas tagad ir jūsu īpašums?
– Jā, esam to no SIA «Amatnieks» atpirkuši, bet ražošanas iekārtas, kuras šeit ir gana jaunas un labas, esam nopirkuši no bijušās «Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrības».
– Vai pārstrādājat Latvijā izaudzētu gaļu?
– Mēs strādājam tikai ar Latvijā audzētu gaļas produkciju. Liellopus iegādājamies no SIA «Poļlauki» Smārdes pagastā, bet cūkgaļu vedam no Liepājas rajona Paplakas kautuves.
– Kādreiz gaļas kombinātam bija sava kautuve. Vai to nedomājat atjaunot?
– Kautuvi neatjaunosim, pašlaik Latvijā kautuvju skaits ir pietiekošs.
– Cik ilgi jau strādājat?
– Ražojam kādus divus mēnešus. Jūlijā un augustā ražotni sakārtojām, kur vajadzēja, vēl veicām krāsošanas darbus. Septembrī sākām pa druskai ražot, bet oktobrī jau "uzņēmām apgriezienus". Oktobrī, salīdzinot ar septembri, apjoms pieauga 10 reizes. Novembrī saražoto produkciju, salīdzinot ar oktobri, dubultojām. Decembrī plānojam apjomu palielināt vēl par 50%.
Mūsu pirmais uzdevums ir ātros tempos sasniegt apjomus, lai varētu saražot 500 tonnas mēnesī.
– Zemkopības ministrija sola atbalstu projektiem, kas tiktu iesniegti no lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem. Vai arī jūs gatavojaties iesniegt kādu projektu?
– Vispirms jānostabilizē ražošana, kad būsim sasnieguši apjomu – 500 tonnas mēnesī, paralēli tam jau domāsim arī par projektiem. Mūs devīze ir «Godīga attieksme pret piegādātājiem, pircējiem un saviem darbiniekiem». Ceru, ka izdosies noturēt labu produkcijas kvalitāti un iespējami ātrā laikā sasniegt labus rezultātus.

Komentāri

  1. Pirms daudziem gadiem strādāju raudas ielā un atceros Mišas taisītās desas (savējie sapratīs) pēc jāņioem nopirku tā saukto "ķiploku desu" pagaršoju un atcerējos to anekdoti par desu un tualetes papīru , suns pat neēda! Esmu ļoti vīlies par TGK.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.