Tiesa turpina skatīt lietu par OIK izkrāpšanu

Turpinājums. Sākums 2019. gada 25., 29. oktobra, 1. un 22. novembra, 13. decembra un 2020. gada 17. janvāra laikrakstā (tiesas sēdes 2019. gada 23., 25., 30. oktobrī, 20. novembri, 10. decembrī, 2020. gada 15. janvārī, 4. februārī un 2. jūnijā.)

Jau astotā tiesas sēde

Otrdien, 2. jūnijā, Zemgales rajona tiesa tiesneses Ritas Bruces vadībā turpināja skatīt krimināllietu, kurā apsūdzība pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas izvirzīta SIA «Tukums DH» valdes loceklim Jānim Tenbergam. Savukārt SIA «Tukums DH», Tulpju ielā 2a un Tulpju ielā 2, kuru arī pārstāvēja J. Tenbergs, tiek prasīta piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošana pēc Krimināllikuma 70.¹ panta.

Lietas būtība minēta Zemgales tiesas apgabala prokurora Pāvela Sondora izvirzītajā apsūdzībā: SIA «Tukums DH» sniedzis nepatiesas ziņas par koģenerācijas stacijas pašpatēriņa apmēru, tādējādi saņemot paaugstinātu finansējumu par visu saražoto elektroenerģijas daudzumu, valstij radot 2 544 781,83 eiro lielus zaudējumus. Tos cietušais – valsts Ekonomikas ministrijas personā – vēlas atgūt. Jau sākotnēji apsūdzētais Jānis Tenbergs un viņa advokāts Mārtiņš Kvēps izvirzītās apsūdzības noraidīja un valstij nodarītos zaudējumus par pamatotiem neatzina.

Atgādinām, ka pēdējā tiesas sēde pirms Covid-19 ierobežojumu izsludināšanas notika 4. februārī, un tajā lietas materiāliem tika pievienoti – SIA «Tukums DH» rēķini par laiku no 2013. līdz 2018. gadam. Vēl advokāts Mārtiņš Kvēps lūdza pievienot OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošos dokumentus, taču tiesnese Rita Bruce aicināja advokātu pieprasīt to oriģinālus no Ekonomikas ministrijas.

Prokurors prasa septiņu gadu cietumsodu

Šajā – jau astotajā – tiesas sēdē R. Bruce aicināja lietas materiāliem pievienot no Ekonomikas ministrijas saņemtos dokumentus, kā arī liecinieka, uzņēmuma  «Turboden» pārstāvja Silvio Formenti iesniegtie ceļa izdevumu apmaksas dokumenti. Tiesnese arī informēja, ka ir pabeigta tiesas izmeklēšana un tiek uzsāktas tiesu debates, kuras iesāka prokurors P. Sondors. Viņš uzsvēra, ka SIA «Tukums DH» koģenerācijas stacijās Tukumā, Tulpju ielā 2 un 2a, Ekonomikas ministrijas izveidota darba grupa veikusi stacijā pārbaudi un konstatējusi pārkāpumus, to vidū, ka SIA «Tukums DH», pārdodot elektroenerģiju, ir pārkāpusi Ministru kabineta noteikumu Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» (izdoti, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likumu) prasības par apjoma aprēķināšanu – tātad uzņēmums pārdeva visu saražoto elektroenerģiju, nevis aprēķināja pārpalikumu, kas radās, noņemot no saražotā pašpatēriņu, kā tas normatīvajos aktos bijis noteikts gan līguma slēgšanas brīdī, gan vēlāk. Līdz ar to apsūdzētais J. Tenbergs, vienīgais šī uzņēmuma valdes loceklis, ir rīkojies uzņēmuma «Tukums DH» interesēs un nav sniedzis patiesu informāciju par uzņēmuma vajadzībām izlietoto elektroenerģiju jeb pašpatēriņu, maldinot «Latvenergo» un Enerģijas publisko tirgotāju – to apliecinot uzņēmuma iesniegtie un J. Tenberga parakstītie gada pārskati par 2013., 2014. un 2015. gadu, pēc kuriem secināms, ka saražotās un pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds, līdz ar to redzams, ka elektrostacija nav patērējusi neko. Tikai 2016. gadā, kad darbu sākusi otra koģenerācijas stacija, kā arī turpmākajos gados norādīts neliels pašpatēriņa apmērs – zem 3%. Turklāt savām vajadzībām uzņēmums iepirka «Sadales tīkla» elektroenerģiju pēc vispārīgiem nosacījumiem, bet savu saražoto pārdeva obligātā iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu. Līdz ar to kopumā laikā no 2013. gada marta līdz 2019. gada februārim valstij nodarīti liela apmēra zaudējumi 2 544 781,83 eiro, kas ir starpība starp reāli saņemtajiem līdzekļiem un to summu, kāda uzņēmumam būtu jāsaņem, ja tas godprātīgi būtu pildījis līguma saistības.

Uzņēmuma nauda un ģeneratori konfiscējami

Prokurors arī atzina, ka vairāku gadu garumā Ekonomikas ministrija nebija konstatējusi, ka uzņēmums prettiesiski un nepamatoti pieprasa naudas līdzekļus, tāpēc var diskutēt par ministrijas amatpersonu atbildību, taču tas neizslēdz J. Tenberga un SIA «Tukums DH» atbildību. Nodarījums atzīts par sevišķi smagu, tāpēc, kā uzskata prokurors, ir pamats atzīt J. Tenbergu par vainīgu un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskajai personai SIA «Tukums DH», kas guvusi labumu no noziedzīgā nodarījuma, to likvidējot.

Jāpiebilst, ka prokurors vērsa tiesas uzmanību, ka jāsaglabā arests J. Tenberga bankas kontiem, jo par nekustamajiem īpašumiem noslēgts dāvinājuma līgums. Kas attiecas uz SIA «Tukums DH» mantu, prokurors lūdza tiesu vairāku banku kontos arestētajiem līdzekļiem, kā arī abiem koģenerācijas stacijas turboģeneratoriem uzlikt arestu kā noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, kas būtu  konfiscējami par labu valstij. Pārējai mantai atstājams spēkā arests.

Advokāts norāda uz nepilnībām ekspertu atzinumos

Cietušās puses – Ekonomikas ministrijas – pārstāvis Ingars Sils informēja tiesu, ka tiesu debatēs nepiedalīsies, tāpat kā Jānis Tenbergs kā SIA «Tukums DH» pārstāvis. Savukārt J. Tenberga aizstāvis Mārtiņš Kvēps tiesu debatēs uzsvēra, ka valsts apsūdzība nav izdarījusi savu mājas darbu un savus secinājumus balstīja uz nepārbaudītiem faktiem par pašpatēriņu un tīklos nodoto elektroenerģiju, par ko skaidru viedokli nav varējuši izteikt arī vairākās tiesas sēdēs pieaicinātie eksperti. Viņi, kā skaidroja advokāts, tā arī atzinuši, ka bez laboratorijas vai nopietnas tīklu izpētes neesot iespējams noteikt pieslēgumus vai pašpatēriņa jautājumus, taču šādas izpētes nav bijis. Vēl M. Kvēps piebilda – ja prokurors pārmet, ka uzņēmums ir maldinājis amatpersonas, taču tās uz tiesu nav aicinātas un viņu viedoklis nav noskaidrots, līdz ar to nav zināms, vai tās tikušas maldinātas. Tā vietā aicināts eksperts, kas atzinis, ka nekādus lēmumus nepieņem. Līdz ar to pats galvenais, kas tiesas procesā bijis jānoskaidro – kā īsti elektroenerģijas ražošana SIA «Tukums DH» bija notikusi – nav zināms nekas. Kas attiecas uz valstij nodarītajiem zaudējumiem, kas minēti apsūdzībā un prokurora teikto, ka Enerģijas publiskais tirgotājs ir aprēķinājis šos 2,5 miljonus eiro zaudējumus, tā ir nepatiesība, jo Enerģijas publiskā tirgotāja un ekspertu aprēķins atšķiras par 800 000 eiro.

Vēl M. Kvēps atgādināja, ka uzņēmums pildījis tos nosacījumus, kurus izvirzījusi Ekonomikas ministrija, vēl pirms darbības uzsākšanas akceptējot SIA «Tukums DH» iesniegumu, kurā bijis minēts, ka uzņēmums visu saražoto nodos tīklā, savukārt, kad valsts noteikumu prasības mainījusi, dodot gadu pārejas laiku, uzņēmums to arī izpildījis. Taču tagad esot sanācis tā, ka šis ir, iespējams, vienīgais elektroenerģijas ražotājs, pret kuru ierosināta lieta tiesā, lai gan līdzīgā režīmā strādā ap 100 uzņēmumu, kā to secinājusi OIK parlamentārā izmeklēšanas komisija, kuras secinājumi ir publiski pieejami. Līdz ar to normatīvā regulējuma ziņā valsts ir radījusi tādu haosu, ka neviens nezina, ko ar šo situāciju darīt, un gaida šo tiesas spriedumu. M. Kvēps, aicinot tiesu attaisnot J. Tenbergu un SIA «Tukums DH», kas nav veikuši noziedzīgos nodarījumus, lūdz tai uzrakstīt tādu lēmumu, kas visus pārliecina. Prokurors advokāta argumentus noraidīja, sakot, ka visas atbildes esot atrodamas lietas materiālos, kam savukārt nepiekrita advokāts, sakot, ka eksperti atbildes uz visiem jautājumiem nav snieguši.

Pēc vairāku stundu ilgajām tiesu debatēm tiesnese R. Bruce tās slēdza, nosakot, ka nākamajā tiesas sēdē 1. jūlijā aicinās apsūdzēto un SIA «Tukums DH» pārstāvi teikt pēdējo vārdu.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

  1. Mutvārdu 20.03.2023 11:00 11815004818 Jānis Tenbergs KL 177.p.3.d.KL 70-1.p. Ligita Sprigule
    Tiesības liecināt paša izvēlētajā apjomā
    Tiesības neliecināt ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības pavisam jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tādējādi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības izvēlēties, vai izmantot tai piešķirtās tiesības neliecināt, kā arī izvēlēties, cik lielā apmērā un kurā brīdī tās izmantot, savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt personas izvēli.

    Latvijas Republikas Senāta
    Krimināllietu departamenta
    2022.gada 14.decembra
    LĒMUMS Lieta Nr. 11815004818, SKK 90/2022

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *