Šodien suminām Tālivaldi Krūmiņu!

Tieši šodien sportistu (un ne tikai) aprindās labi zināmam un ļoti cienītam Tumes un Degoles sporta entuziastam un organizatoram Tālivaldim Krūmiņam aprit 70 gadi. Par godu apaļajai jubilejai un arī parīt gaidāmajai, nu jau tradicionālajai Tālivalža Krūmiņa balvas izcīņai šķēpa mešanā (notiks nu jau 23. reizi pēc kārtas) aicinājām cienījamo kungu uz sarunu.

Kā pats uzsver, Tālivaldis lielu savu dzīves daļu jeb 44 gadus ir veltījis sportam un tikai sešus no tiem nav strādājis sporta pasākumu organizēšanā, kaut jau no 2012. gada viņam ir oficiāla pensija. Taču vēl joprojām Tē Kā, kā Tālivaldi amerikāņu manierē draudzīgi dēvē Tumes jaunās paaudzes sportisti, viņš turpina tikpat aktīvi darboties un organizēt visus svarīgākos sporta notikumus. Sports, notikumi, to laikā sastaptie un iepazītie cilvēki ir kļuvuši par viņa ģimeni, saka Tālivaldis un piebilst: ”Pat tad, ja oficiālie pienākumi sporta jomā apsīktu, es turpinātu darboties, līdz vairs nespētu kustēt!” Bet ikviens, kas Tāli zina un pazīst, labi zina, kas tas vis tik drīz nenotiks, un labi vien, ka tā…

Mīlestību pret sportu ieguva Irlavas vidusskolā
Bērnu namā iegūtās prasmes sportā, lieti noderējušas arī, uzsākot skolas gaitas pamatskolā. Iespējams, vienmēr klātesošās sāncensības dēļ, arī tādēļ, ka gribējies tikt pamanītiem, saņemt atzinību, absolūtais vairākums bērnnamnieku tolaik aktīvi nodarbojies ar sportu. Un tas arī padevies labāk, nekā vietējiem, no ģimenēm nākušajiem skolas biedriem.

T. Krūmiņš stāsta: “Atceros, ka mums visiem bija iesaukas. Aizmirsu, kā sauca mūs – bērnnamniekus, bet tos vietējos mēs saucām par pāķiem. Nevarējām sadzīvot, it īpaši tāpēc, ka mums sports padevās labāk. Irlavā arī sadraudzējāmies ar tādu vēlāk slavenu lodes grūdēju kā Jāni Bojāru, ar kuru vēl joprojām ir kontakts.” Jā, Tālivaldim tik labi veicies sportā, ka vēl joprojām septiņi viņa savulaik uzstādītie rekordi gan rajonā, gan skolā, tā arī nav pārspēti. Labākie sasniegumi bijuši: lodes grūšanā (4kg) – 15,35 m, iegūts 1967. gadā; lodes grūšanā (6 kg) – 12,59 m (1969. gadā); diska mešanā (1 kg) – 56,56 m (1957); diska mešanā (1,5kg) – 48,30 m (1969); šķēpa mešanā (800g) – 60,54 m (1969), vesera mešanā (5kg) – 38,89 m (1967) un granātas mešanā (500g) – 75,83 m (1967).

Pēdējais rekords uzstādīts bērnu namu sacensībās un tolaik bijis tik neticams, ka pat esot trīs reizes ar mērlenti pārmērīts: “Visi teica, ka esmu traks puika un ka to tak neviens nevar pārspēt. Un nevarēja jau ar! Septiņu manu rekordu rezultāti ir tādi, ka neviens pat klāt netiek.” Tālivaldim spilgtā atmiņā palicis tas, kā skolotājs Imants Švāns izveidojis apsveikumu un visas skolas priekšā sveicis par to, ka viņš labojis rajona rekordu vīriešiem šķēpa mešanā.“ Un šim rekordam pa šiem gadiem pietuvoties esot izdevies tikai vienam sportistam – irlavniekam Arvim Lobodinskim: ”Kad nodibināju sacensības «Tumes šķēpi», Arvis regulāri tās apmeklēja un vienos no pēdējiem mačiem, kas Tumē notika, viņš bija tādā līmenī, ka varēja rekordu labot. Es pat sagatavoju kausu, gribēju viņam to pasniegt par to, ka pārspējis manu rekordu, bet Arvim pietrūka nieka 28 cm. Man bija tik žēl… Atceros, ka Madars Breide izteica prieku, ka man tas rekords palicis, bet man būtu bezgala liels prieks, ja kāds jaunais to pārspētu un man būtu bijusi iespējas pasniegt kausu!”

Bet, atgriežoties pie pirmsākumiem, Tālivaldis stāsta, ka tā nopietnāk sācis nodarboties ar sportu piektajā klasē pie sporta skolotāja Pētera Čudina: “Viņš bija baigā autoritāte un viņš tik smuki meta šķēpu! Man tā patika. Atceros, ka mums bija sporta laukums un, kad metām šķēpu, visi aizmeta līdz krūmiem, bet es – krūmos iekšā…” Un kopš tā brīža sporta sacensības Tālivalža dzīvē ir bijušas nepārtraukti. Un skolas laikā pat notikušas cīņas par inventāru, šķēpi esot slēpti, un reizēm viss beigās noslēdzies pat ar kaušanos: “Tas bija tāds fanātisms! Tagad diemžēl jau neviens nav vairs tik aizrautīgs. Mēs paši pat sektorus mežā taisījām, lai trenētos.”

Bet par savu tālāko izaugsmi sportā Tālis ir pateicības savam nākošajam sporta skolotājam, arī skolas direktoram un trenerim Imantam Švānam: ”Pēc tam mani ievēroja Imants. Viņš bija Irlavas vidusskolas sporta skolotājs un vēlāk arī direktors. Visiem paveicās, kam bija iespēja mācīties pie Imanta. Mums bija kārtīga disciplīna un tika rīkotas ļoti daudzas sacensības. Bija daudz treniņu, un es tā aizrāvos, ka… vēl joprojām esmu sportā!” Vaicāts par vislabāko rezultātu savā sportista karjerā, Tālivaldis stāsta, ka tas sasniegts 1975. gadā laikraksta «Cīņas» kausa izcīņas finālsacensībās Stučkā jeb tagad – Aizkrauklē, kur toreiz šķēpmešanā tika izcīnīta uzvara ar rezultātu 66,85 m (tas arī ir personīgais rekords), bet tālākās sacensības, kurās piedalījies, bijušas Zviedrijā, Visbijā, kur pēc koeficienta tika izcīnīta 3. vieta. Un šajās sacensībās startējis arī olimpietis un novadnieks Jānis Lūsis. Latvijas seniora čempiona titulu šķēpa mešanā Tālivaldis Krūmiņš izcīnījis trīs reizes. Citi augsti sasniegumi: 1993. gadā Valmierā, kru notika Pasaules Latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles, kurās šķēpa mešanā vecuma grupā līdz 49 gadiem tika iegūta 1. vieta ar rezultātu 51,84 m; kā arī 1997. gadā Kandavā, kur notika otrās Latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles un kurās tika iegūta 2. vieta ar rezultātu 50,64m. Vēl 2019. gadā Viļņā Tālivaldis 6. Baltijas čempionātā vieglatētiem – veterāniem vecuma grupā 65+ izcīnija divas zelta medaļas – vesera mešanā (5kg) – 37,42m un  vesere mešanā (9,02 kg) – 12,86m.

Plašāk lasāms piektdienas, 17. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>

Komentāri

  1. … interesanti ar kuru Jāni Bojāru ir vēl kontakts, jo lodes grūšanas rekordists ir aizsaulē….

    1. Jā, ta ir taisnība, ka mans draugs meistars lodes grūšanā Jānis Bojārs ir jau aizsaulē… Vienkārši manā intervijā laikrakstā NTZ ir ieviesusies tehniska kļūdiņa un ar Jāni mēs sadraudzējāmies toreiz sacensībās Kurmalē! _tk_

Atbildēt uz Malacis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *