Smārdes ielas Tukumā iedzīvotāji piekrīt gāzes apkurei

3. aprīlī VAS «Latvenergo» «Sadales tīklu» ēkā Tukumā par apkures organizēšanu daudzdzīvokļu mājās Smārdes ielā 1 un Smārdes ielā 2c ar iedzīvotājiem runāja Tukuma domes dzīvokļu nodaļas vadītāja Ilze Gaile, komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons un SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis. Iedzīvotājiem bija jāizvēlas: nomāt pašreizējo katlu māju, gādāt par gāzes apkuri vai izmantot kokskaidu granulas.

3. aprīlī VAS «Latvenergo» «Sadales tīklu» ēkā Tukumā par apkures organizēšanu daudzdzīvokļu mājās Smārdes ielā 1 un Smārdes ielā 2c ar iedzīvotājiem runāja Tukuma domes dzīvokļu nodaļas vadītāja Ilze Gaile, komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons un SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis. Iedzīvotājiem bija jāizvēlas: nomāt pašreizējo katlu māju, gādāt par gāzes apkuri vai izmantot kokskaidu granulas.

Esošās katlu mājas variants – neizdevīgs

U. Eglītis pastāstīja, ka 2007. gada 5. decembrī saņēmis vēstuli no «Latvenergo» sadales tīkliem, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmums atsakās nodrošināt ar apkuri daudzdzīvokļu mājas Smārdes ielā 1 un Smārdes ielā 2c, jo tā nav viņu pamatnodarbošanās un viņiem tas nav neizdevīgi:

– Uzreiz tika sāktas sarunas ar pašvaldību par māju nodrošināšanu ar siltumu, analizējot iespējamos apkures variantus. Tādi ir trīs. Pirmkārt, arī turpmāk izmantot esošo katlu māju. Pēc ilgām sarunām ar uzņēmumu noskaidrojām, ka «Sadales tīkli» būtu gatavi kurināt arī turpmāk, tikai iedzīvotājiem par katlu māju jāmaksā nomas maksa un tā pilnībā jāuztur. Jādomā arī par kurinātāju algošanu un par tīklu sakārtošanu, jo, izdarot pārbaudes, konstatēts, ka tie ir ļoti sliktā stāvokli un tā ir liela laime, ka vēl šo apkures sezonu tie izturēja.

A. Fridrihsons skaidroja, ka uzņēmums piedāvājis iznomāt katlu māju par Ls 5652 (ar PVN) gadā:

– Izdalot šo summu uz apkurināmo platību (2000 m²) apkures sezonā, iznāktu, ka nomas maksa uz vienu m² ir Ls 0,40 vai nedaudz vairāk, vēl jārēķinās ar izdevumiem par katlu mājas uzturēšanu, darba algām četriem kurinātājiem (vienam kurinātājam kā minimums jāmaksā Ls 250 uz rokas, tas nozīmē Ls 380 uz papīra), tad iegūstam ļoti augstu maksu, kurai, protams, jāpieskaita reālās apkures izmaksas. Un nav nekāds brīnums, ka nākamajā gadā uzņēmums nomas maksu paceļ vai nomu atsaka.

Ja būtu gāzes apkure

U. Eglītis atzina, ka otrs variants ir kurināt ar gāzi – saņemts kompānijas «Intergāze» piedāvājums izbūvēt pie katras daudzdzīvokļu mājas atsevišķu lokālu katlu māju.

A. Fridrihsons piebilda, ka divu katlu izbūve, tvertņu ierīkošana, projektēšana izmaksātu Ls 38 500:

– Tad katrā mājā būtu gāzes katls, kas nodrošinās pastāvīgu temperatūru dzīvokļos, par kuru savukārt iedzīvotāji paši varēs vienoties. Iedzīvotājiem būs jāmaksā tikai par gāzi, jo apkalpošanas maksa ir minimāla. Orientējošā apkures cena ir Ls 48 par megavatstundu, pārrēķinot kvadrātmetros – 1,03 Ls/m². Tas gan ir šodienas aprēķins; jāņem vērā, ka gāzes cena varētu augt tāpat kā citiem kurināmā veidiem.

Kurināt ar kokskaidu granulām – dārgi un neērti

Trešais variants – pie katras mājas būvēt atsevišķu katlu māju un apkurē izmantot kokskaidu granulas. Šis variants izmaksu ziņā ir padārgs un ekspluatācijas ziņā – ļoti sarežģīts. Ventspilī šāda katlu māja apskatīta, noskaidrots, ka tai nepieciešama reāla uzraudzība, izmaksas palielas, piemēram, decembrī, janvārī un februārī iedzīvotāji maksājuši 1,27 līdz 1,70 Ls/m², turklāt šāda apkure ir diezgan skaļa. Jārēķinās arī, kā piebilda I. Gaile, ka visa zeme šajā rajonā pieder īpašniekiem, tā ka izbūvēt kurināmā novietni noteikti būtu dārgi vai pat neiespējami, ja īpašnieks zemi šādam mērķim neiznomātu.

Iedzīvotājiem jāizlemj

I. Gaile un U. Eglītis skaidroja, ka sapulces mērķis ir gūt atbildi no dzīvokļu īpašniekiem par to, kā rīkoties pašvaldībai un kādu variantu izvēlēties. Ir panākta vienošanās ar pašvaldību:

– Ja jūs izvēlaties lokālās gāzes katlu mājas, kuras izmaksā Ls 20 000 līdz Ls 25 000, pašvaldība ir gatava finansēt gan projekta izstrādi, gan būvniecību 100% apmērā. Tas būtu pašvaldības ieguldījums, lai nodrošinātu iedzīvotājiem apkuri. Tomēr jārēķinās, ka gāzes cenas nav mazas, turklāt tās diez vai ir prognozējamas, tāpēc nākamajā sezonā apkures maksa varētu būt pietiekami augsta. Tomēr kavēties nevar, laiku paņems iepirkuma organizēšana, būvniecība, bet līdz nākamajai apkures sezonai nemaz tik daudz laika vairs nav.

Līdz šim ticis runāts, ka gāzei pacels cenu. Ko darīsim, ja tās būs ļoti augsta?

U. Eglītis:

– Cena gadu no gada aug arī malkai, tāpat arī citiem kurināmā veidiem. Jums ir priekšrocība – centrā ir propāna gāze; ja «Intergāzes» piedāvātā gāze būs stipri dārga, ir iespēja izmantot citus piedāvājumus. Jārēķinās gan, ka sākotnējie skaitļi vienmēr izskatās optimistiskāki nekā pēc tam, kad kāds projekts īstenojas. Tas, ka apkures maksa turpmāk būs stipri augsta, ir skaidrs, bet nav citas iespējas kā ierīkot lokālu katlu māju pie katras daudzstāvu mājas, jo tad atkrīt trašu zudumi, gāzes cenu var iepirkuma rezultātā regulēt, tāpat iedzīvotāji patēriņu var regulēt atbilstoši savām vēlmēm. Un vēl viens – ja iedzīvotāji vēlas, viņi var apsaimniekot savas mājas paši un atteikties no «Tukuma namu» pakalpojumiem.

I. Gaile:

– Cenu noteiks aptauja; izvēlēsies tās firmas piedāvājumu, kas piedāvās lētāku variantu.

Kāda ir alternatīva apkurināt, piemēram, ar elektrību?

A. Fridrihsons:

– Elektrība ir visdārgākā – no 2,00 līdz 2,47 Ls/m².

Ja mēs gribētu izmantot esošo katlu māju, tad vienalga kaut kas būtu jādara ar tīkliem, jo uz tiem zāle ir zaļa visu gadu.

U. Eglītis:

– Tā ir viena no problēmām – zudumi trasēs, bez trašu remonta esošo katlumāju izmantot nevar.

Vai, izbūvējot gāzes katlu, neradīsies problēmas ar zemes īpašniekiem?

I. Gaile, U. Eglītis:

– Nē, jo tās atradīsies tieši pie mājas. Nav zināms, vai šo katlu var ielikt, piemēram, mājas pagrabā un kā tas izskatās no ugunsdrošības viedokļa. Bet risinājumus piedāvās būvnieki. Šobrīd vēl nevaram to pateikt, kamēr nav projekta un iepirkuma.

Kāda iespēja kurināt ar malku?

– Tad jārēķinās, ka kādam jākurina, jāpērk malka, jāmeklē malkas novietne un jārūpējas par tīrību, jānodrošina nepārtraukta uzraudzība. Mums bija arī ceturtais variants – apkurināt ar dīzeļdegvielu, bet cena ir augsta, turklāt jādomā, kā to nosargāt no zagļiem.

Varbūt kurināt ar gāzi būs lētāk, jo tagad dzīvokļos ir +25 grādi silts, logi stāv vaļā un mēs par to visu maksājam. Turklāt tā būtu pašu katlu māja, un iedzīvotāji rīkotos taupīgāk, jo tā būtu iespēja maksājumus ietekmēt. Tas būtu lielāks stimuls taupīt.

***

Balsojot dzīvokļu īpašnieki izteica vēlmi ierīkot gāzes apkuri. Lai varētu pieņemt oficiālu lēmumu (Sākumā netika pateikts, ka iedzīvotāju sapulcē tiesīgi balsot tikai dzīvokļu īpašnieki. – Red.), dzīvokļu īpašniekiem nedēļas laikā savs viedoklis jāizsaka Tukuma domes dzīvokļu nodaļā Pils ielā 18, pirmajā stāvā pie Ilzes Gailes. Pēc tam jautājumu izskatīs domes komitejās un domes sēdē, kur galīgais lēmums par atbalstu Smārdes ielas iedzīvotājiem jāsaka pašvaldības deputātiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.