Meklējam 90 malačus!

Tukuma domē ar izglītības iestāžu pārstāvjiem tikās Latvijas institūta darbinieki, kas informēja par konkursu «Meklējam nākamos 90». Tā laikā izglītības iestādes, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas aicinātas pieteikt domājošus, radošus un sabiedriski aktīvus bērnus un jauniešus, kas 17. novembrī, valsts 90. gadadienas priekšvakarā, kāps uz Nacionālā teātra skatuves, lai pārstāvētu rītdienas Latviju.

Tukuma domē ar izglītības iestāžu pārstāvjiem tikās Latvijas institūta darbinieki, kas informēja par konkursu «Meklējam nākamos 90». Tā laikā izglītības iestādes, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas aicinātas pieteikt domājošus, radošus un sabiedriski aktīvus bērnus un jauniešus, kas 17. novembrī, valsts 90. gadadienas priekšvakarā, kāps uz Nacionālā teātra skatuves, lai pārstāvētu rītdienas Latviju.

Ne tikai atcerēties pagātni, domāt arī par nākotni

Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, informējot par konkursa ieceri, atzina, ka parasti, svinot valsts svētkus, runā par patriotismu un pagātni – kā dibināja republiku un kas to darīja: "Kad sākām apspriest valsts 90. jubileju, domājām, kāpēc to svinam. Vai tiešām tāpēc, lai tikai atcerētos notikumus pirms 90 gadiem? Patiesībā dzimšanas dienu svinam ne tikai par to, kas sasniegts, bet arī par to, kas stāv priekšā. Un mums tagad jādomā vairāk par nākotni – par nākamajiem 90. Daudz runājām par attīstības stratēģijām un plāniem, bet – kas būs tie cilvēki, kas šo nākotni veidos? Tie būs bērni un jaunieši, kas tagad ir skolā, bet pavisam drīz iemantos Latviju, ko tagad veidojam, attīstām un mainām, turklāt viņi ne tikai to iemantos, bet arī veidos.

Mēs visi esam redzējuši Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju, kurā attēlots 18. novembris 1918. gadā Nacionālajā teātrī un kurā redzami kādi 90 cilvēki. Tā bilde ir pazīstama, bet tie cilvēki, lai gan vēsturiski nozīmīgi, nav aktuāli. Mūsu vēlme bija atjaunot šo pasākumu nevis ar aktieriem, valstsvīriem vai politiķiem, bet ar mūsu izcilākajiem jauniešiem, kas jau tagad domā par Latvijas nākotni, kam ir idejas, kā viņi vēlas iesaistīties šajā dzīvē. Protams, Latvijā ir daudz vairāk šādu jauniešu, ceru, ka tūkstošiem, bet simboliski meklēsim 90 un atvedīsim viņus uz Rīgu 17. novembrī, lai viņi no jauna proklamē Latvijas republiku. Mūsu doma – lai valsts svētki nebūtu viena diena, kad patriotiski domājam par savu valsti, bet lai tā būtu pastāvīga lieta.

Un pie jums nācām, lai jūs palīdzētu atrast šos jauniešus. Mēs ne tikai gribam, lai citi iesaka šos kandidātus, bet arī, lai viņi paši saviem vārdiem pasaka, kā saredz Latviju un paši sevi pēc desmit gadiem, kad mūsu valstij būs 100 gadu jubileja. Tieši šie deviņdesmit bērni un jaunieši varētu būt kodols simtgades svinībām."

Lai jaunietis ir iededzies par Latviju

Latvijas institūta Ārējo sakaru nodaļas vadītāja Inese Loce skaidroja, ka tā nav sacensība vai konkurss un cilvēki uz skatuves nav tie vis, vis labākie: "Tīri fiziski mēs nevaram salikt uz skatuves visus, kas būs pieteikušies, taču atradīsim veidu, kā pateikties visiem, kas ar darbu un iniciatīvu būs pievienojušies tādai kā kustībai – "Nākamie 90". Un šis bērns vai jaunietis nav tikai tas, kurš ir izcils matemātikas vai latviešu valodas olimpiādē, prot augstāk par visiem uzlēkt vai tālāk aizmest bumbiņu, runā desmit valodās vai kā savādāk izceļas. Viņš ir drosmīgs, ar atbildību par savu darbu un ikdienas pienākumiem, talantīgs un centīgs, galvenais – viņš ir domājošs un interesants arī citiem. Viņš ir iededzies par Latviju. Mums ir vienalga, kā šis cilvēks izskatās, no kuras vietas nāk un kādā baznīcā iet, bet mums nav vienalga, ko viņš domā, jūt dara un māca citiem ar savu piemēru. Jo viņš proklamēs nākotnes Latviju turpmākajiem desmit gadiem, ar saviem vārdiem uzņemsies atbildību par saviem darbiem, lai veidotu tādu Latviju, kādu vēlas pats. Arī caur pieteikumu gribētu sajust, ka bērns ir iededzies par šo ideju."

Visus dalībniekus vērtēs žūrija, kurā iesaistīties Valsts Jaunatnes Iniciatīvas centra un Prezidenta kancelejas pārstāvji, kā arī pieci sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas ar savu darbu ir iedegušies par Latviju.

Pirmais pieteikums jau saņemts

Cik pārstāvju no vienas izglītības iestādes var pieteikt?

– Esam noteikuši, ka ne vairāk kā divus, bet, ja ir trīs vai četri bērni, ko ļoti, ļoti gribas virzīt, neatteiksim. Pats pirmais pieteikums ienāca no Jēkabpils rajona Kūku pagasta.

Kritēriji ir vienkārši, tanī pat laikā uzliktais svars uz šo bērnu – liels. Vai nav bažas, ka nemaz tik daudz tos labos neatradīs, ka tajā vētīšanā tie labie graudi neatradīsies?

– Mēs nemeklējam bērnus ar zelta oreolu. Patiesībā tas vērtējums būs dubultsubjektīvs – no pieteicēju un no vērtētāju puses, jo kritēriji ir vairāk emocionāli nekā taustāmi, galvenais, lai tas nebūtu medaļu skaits. Daudz svarīgāk, lai no šī pieteikuma būtu sajūtama bērna enerģija. Otra lieta, ko viņš domā par savu valsti un kā spēj formulēt sev vēlamo pēc desmit gadiem. Vienā vārdā to var pateikt – mēs meklējam malačus!

Gribam arī uzsvērt, ka skolu un pašvaldību loma ir liela, jo nevaram šo lielo pasākumu noorganizēt visiem, bet jūs to savā skolā varat. Jo ar to vien, ka viņš ir pieteikts par kandidātu, ir sasniedzis ļoti daudz. Un mēs noteikti radīsim iespēju, kā pateikties šiem bērniem, lai viņi sajustos īpaši un novērtēti. Taču tā nav nekāda balva, tā ir gatavība uzņemties zināmu līdzdalību savas valsts nākotnes vīzijas piepildīšanā. Jo viena lieta ir pateikt – es gribu, lai būtu tā, bet pavisam kas cits ar saviem darbiem darīt, lai tas, ko gribi, piepildās. Un vēl svarīgāk ir iedegt savu ģimeni un draugus līdzi.

Kā noprotams, netieši cilvēkam jābūt gatavam, ka viņu sameklēs un pavaicās, kā klājies, arī pēc desmit gadiem?

– Tieši tā, mūsu ambīcija ir nelaist vaļā šos 90 cilvēkus un ik pa laikam apvaicāties, kā viņiem iet, ko viņi dara. Esam iecerējuši veidot grāmatu, varbūt taps nākamo 90 klubiņš, galvenais, lai šie bērni nepazūd.

Jūs sakāt, ka izvirzītajam nav jābūt olimpiāžu uzvarētājam, bet mūsu valstij vajag gudrus jauniešus – labus sportistus, zinošus olimpiāžu dalībniekus, tā ka medaļas tomēr ir svarīgas.

– Tās ir svarīgas, bet tas nav vienīgais un noteicošais kritērijs.

Bažas rada tas, ka bērnu atlasa pēc papīra un to var rakstīt jebkurš. Bet kur paliek dzīvais cilvēks? Ne vienmēr tas, kas uzrakstīts, liecina par pašu cilvēku.

– Viena lieta – pieaugušajiem noteikti būs jāpalīdz pašiem mazākajiem uzrakstīt par sevi. Bet otra lieta – mēs atzīstam, ka vērtējums būs subjektīvs. Un tāpēc lūdzam, lai par pieteicējiem kļūt skolas, jo jūs esat tas godaprāts, tā pirmā instance, kas bērnu zina un kas zina arī, vai rakstītais atbilst realitātei. Mēs skatīsimies ne tik daudz uz literāro valodu, bet uz sirsnīgumu. Tāpēc pieņemam jebkādu radošu izpausmi, piemēram, tā kā mazākie, kam uzrakstīt grūti, varētu izpausties arī zīmējumā.

Konkursa dalībnieku pieteikšana

Dalībnieki un termiņi – konkursā līdz 15. septembrim var pieteikt bērnus un jauniešus no 1. līdz 12. klasei (arī šī mācību gada absolventus).
Pieteicēji: vispārējās, speciālās, profesionālās un interešu izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Pieteikumā jāiekļauj: 1) pieteicēja sagatavots bērna vai jaunieša dzīvesstāsts, kas ļauj spriest par viņa rakstura īpašībām, interesēm, mērķtiecību un panākumiem; 2) paša dalībnieka rakstīts apmēram 500 rakstu zīmju garš redzējums par Latviju pēc desmit gadiem, atklājos savus uzskatus par vērtībām un principiem, uz kuriem jābalstās mūsu valstij; 3) kontaktinformācija par dalībnieku: vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, izglītības iestāde, klase/kurss, izglītības iestādes adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese; 3) vēlama arī fotogrāfija, jo par bērniem stāstīs visai Latvijai un leposies ar viņiem.
Pieteikumu iesūtīšana: Latvijas institūts, Kaļķu ielā 7 (4. st.), Rīgā, LV-1050. Pieteikt var arī elektroniski: [email protected]
Papildu informācija: Ieva Leimane, Latvijas institūta ārējo sakaru nodaļas projektu vadītāja, tālrunis 67503665; informācija atrodama arī interneta mājas lapā www.lv90.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.