Lai par dārgu naudu nav jāsilda āra gaiss

18. martā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijas rīkotajā telefonakcijā piedalījās SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis un SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Juris Kancāns. Iedzīvotāji viņiem uzdeva jautājumus par siltumapgādi pilsētā, kā arī runāja par apsaimniekošanas problēmām.

18. martā «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijas rīkotajā telefonakcijā piedalījās SIA «Tukuma nami» direktors Uldis Eglītis un SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis Juris Kancāns. Iedzīvotāji viņiem uzdeva jautājumus par siltumapgādi pilsētā, kā arī runāja par apsaimniekošanas problēmām.

Baložu ielā 11 – auksts

Runāju Baložu ielas 11. nama 1. līdz 16. dzīvokļa iedzīvotāju vārdā. Mūs neapmierina, ka jāsēž aukstos dzīvokļos. Kā esam noskaidrojuši, tas ir tāpēc, ka siltummezgls ielikts mājas otrā galā, turklāt regulāri tas tiek nogriezts. Mēs gan pie rokas nevienu pieķēruši neesam, tāpēc arī vainot nevienu nevaram, bet aizdomas mums ir. Kad bija tā sauktais aukstais laiks vai vējš, nekad dzīvokļos nebija vairāk par +16 vai +17°C. Tanī pat laikā otrā mājas galā ir ļoti karsts. Vai nevar mūsu mājai ielikt otru siltummezglu?

Uldis Eglītis:

– Tas, ka daļā dzīvokļu jūsu mājā ir pavēss, mums ir zināms, tāpēc vasarā šo jautājumu risināsim kopā ar SIA «Tukuma siltums». Jūsu mājai tiešām vajadzīgs otrs siltummezgls, lai visiem nodrošinātu vienmērīgu apkuri. Šobrīd jūsu mājai ir energopārvaldnieks, kas siltuma padevi regulē.

Man tā gan ir pirmā dzirdēšana.

– Bet tāds cilvēks ir. Viņš regulē siltummezglu un iestāda tajā vajadzīgo temperatūru.

Cik siltam jābūt karstajam ūdenim, par ko mēs maksājam Ls 4,60? Pirmajā stāvā ūdens temperatūra ir 30 līdz 35°C, siltāku nevar dabūt. Tāpēc cilvēki no karstā ūdens atteikušies, salikuši boilerus, bet arī tas nav pareizi. Lietpratēji, šķiet, tie bija arī jūsu vīri, teica, ka neesot cirkulācijas, vajagot cirkulācijas sūkni, kamēr tā nebūs, ūdens būs tik vēss.

U. Eglītis:

– Siltā ūdens temperatūrai jābūt 50°C. Taču tā ne vienmēr atkarīga no cirkulācijas, bet gan no siltummaiņa, kas konkrētajā mājā uzsilda ūdeni. Lai konstatētu, vai šie grādi konkrētajā dzīvoklī tiešām ir tik zemi, aizbrauksim un pārbaudīsim.

Mums skaidroja, ka problēmas ir tāpēc, ka mēs ļoti maz šo ūdeni ņemam – no 16 dzīvokļiem mazāk nekā puse. Daudziem ir boileri, tāpēc arī cirkulācijas nav un pirmajos stāvos ūdens ir tik auksts.

U. Eglītis:

– Daļēji tas situāciju mājā iespaido, jo cirkulācija tad ir drusku lēnāka nekā tai jābūt, bet, ilgāk patecinot, jābūt karstam ūdenim.

Jūs sakāt "pateciniet", bet mums taču visiem ir skaitītāji! Ja man 15 līdz 20 litri jānotecina, lai varētu nomazgāt traukus, tas izmaksā ļoti dārgi, vēl jo vairāk, ja apkures maksa jau tā ir liela.

U. Eglītis:

– Piekrītu, pievērsīšu tam uzmanību. Taču pieļauju, ka problēmas varētu atrisināt otra siltummezgla ierīkošana.

Pie siltummezgliem ir elektrības skaitītājs, par kuru jāmaksā atsevišķi. Mēs jau tā maksājam daudz par siltumu; es domāju, ka vajadzētu šo naudu ieskaitīt maksā par siltumu. Vidēji tagad iznāk 60 santīmi vienam dzīvoklim.

U. Eglītis:

– Šis skaitītājs uzskaita elektrību, kas nodrošina siltummezgla barošanu. Tā kā maksu par siltummezglā patērēto elektrību saņem «Latvenergo», bet maksu par siltumu – SIA «Tukuma siltums», abus šos maksājumus kopā salikt nevar. Maksu aprēķina, sadalot elektrības patēriņu siltummezglā uz kopējo mājas apkurināmo platību.

Vai vēl kādai mājai ir problēmas ar siltummezglu?

U. Eglītis:

– Problēmas ar siltumu bija arī daudzdzīvokļu mājā Veidenbauma ielā 5 – siltummezglā bija spiediena pretestība pirms filtra, līdz ar to cirkulācija nebija pietiekama. To izjuta gala dzīvokļos, kur bija vēsāki radiatori nekā pārējiem iedzīvotājiem. Cik zinu, «Tukuma siltums» mezglu remontēja un problēmas novērsa.

Uz trasēm aug zāle

No Baložu ielas 9 uz Baložu ielu 11 un 10 ierīkota siltumtrase, uz kuras ziemā sniegs nekad neturas un aug zaļa zāle. Reizēm pie 10. mājas pat redzami garaiņi. Kad sūdzamies, atnāk vīri un uzmet pāris lāpstu zemes, lai iedzīvotāji vairāk nebļaustītos. Varbūt trasi vajag kārtīgi izolēt, kā jūs domājat?

Juris Kancāns:

– Tie ir siltuma zudumi, kas Tukuma pilsētā ir 15%. Katru gadu trases tiek mainītas, taču vispirms to dara tajās vietās, kur visvairāk nepieciešams. Darba kārtībā iekļausim jautājumu par šo trasi un izskatīsim.

Vai taisnība, ka siltummezgli ir novecojuši, tie nespēj reaģēt uz temperatūras svārstībām, tāpēc arī iedzīvotājiem tik daudz jāmaksā? Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs solīja, ka šovasar visus mezglus pārbaudīs.

J. Kancāns:

– Tos pārbauda darba gaitā, bet novecojuši šie mezgli nav, tās ir blēņas. Skaitītāji rāda pareizi. Ja kaut kas mezglā jānomaina, piemēram, sūkņi, skaitītāji, tad tie tiek nomainīti vai arī laboti un pārbaudīti. Ir gadījumi, kad mezglā rodas avārijas, tad bojāto ierīci maina. Esam tos nomainījuši Meža ielā 4, Smilšu ielā 42, skalojuši Smilšu ielā 44. Protams, tas prasa lielus līdzekļus, jo viens siltummainis maksā no Ls 400 līdz Ls 500, bet tas nenozīmē, ka tie visi uzreiz jāmaina.

Šos siltummaiņus uzliek par apsaimniekošanas (īres) naudu vai par SIA «Tukuma siltums» līdzekļiem?

U. Eglītis:

– Gan par «Tukuma siltuma», gan par apsaimniekošanas naudu. Mans viedoklis ir tāds: tiešām pagājuši astoņi gadi, kopš mezgli uzlikti, un tie ir savu laiku kalpojuši. Tas nenozīmē, ka tie ir nelietojami un būtu jāizmet, bet katrs siltummezgls prasa savus ieguldījumus, kam vajadzīgi naudas līdzekļi. Šobrīd par siltummezglu apkalpošanu «Tukuma siltumam» maksājam pussantīmu no apkurināmās platības. Ir bijusi runa ar Kancāna kungu, ka ar šo naudu pietiek tikai mezgla regulēšanai; ja vajadzīgi papildu ieguldījumi, parasti vienojamies un maksājam uz pusēm, kā piemēram, Spartaka ielā 11.

Gribu teikt, ka izmaksas patiešām ir lielas, jo pēc visiem noteikumiem monometri jāpārbauda katru gadu, siltummaiņi katru gadu jāskalo, reāli gan lielākoties tos izskalo siltajam ūdenim, lai gan tas būtu jādara arī apkurei. Tāpat skaitītāji jāpārbauda ik pēc diviem gadiem, sūkņi nevar mūžīgi griezties, kaut kas nodilst, jāmaina arī cirkulācijas sūkņi. Ir skaidrs, ka visu māju siltummezgli būtu jāapskata, šo jautājumu ar «Tukuma siltumu» pagaidām risinām.

Jāregulē, lai visiem labi

Kad siltummezglus uzlika, tika teikts, ka tos nevar regulēt, kā ienāk prātā.

J. Kancāns:

– Tāpēc mēs visu laiku runājam, ka katrai mājai vajadzīgs cilvēks, kam māja uzticas un kurš mezglu regulē, turklāt tam jābūt mājas iedzīvotājam, nevis kādam no malas. Šis cilvēks varētu rūpēties par elektrību, ūdeni, siltumu utt. Sākumā iedzīvotāji bija ļoti aktīvi, bet tagad tā vairs nav.

U. Eglītis:

– Mans viedoklis ir nedaudz atšķirīgs. Redziet, mājas pārvaldnieks ne vienmēr būs tik tehniski zinošs, lai regulētu siltummezglu. Lai to darītu, jāpārzina mezgla darbība. Turklāt katrā mājā mezgli ir atšķirīgi – gan no jaudas viedokļa, gan no siltummaiņa lieluma utt. Tā ka drusku zināšanām jābūt. Nenoliegšu, ka tas nemaz nav tik vienkārši.

Daudzos dzīvokļos ir ļoti karsts, tie ir pārkurināti, bet citos tanī pat laikā iedzīvotāji salst. Vai nav iespējams siltummezglā uzstādīt zemāku temperatūru, bet vienlaikus risināt problēmas tajā dzīvoklī, kur ir auksts?

J. Kancāns:

– Redziet, vienam patīk vēsāks, citam – siltāks. Nevar teikt, ka visiem ir par karstu, par to paši esam pārliecinājušies. Turklāt cilvēks no malas vispār nevar pateikt, kādā siltumā kādai mājai jādzīvo, to var izlemt tikai konkrētas mājas iedzīvotāji. Citādi rodas jautājums, kuram klausīt.

U. Eglītis:

– Ja kādā dzīvoklī ir auksts, es gribētu precīzi zināt, kurā. Tad arī iesim un problēmas novērsīsim. Nereti, kad sāk analizēt konkrētu gadījumu, problēmu nemaz nav.

Ar vienu tālruņa zvanu nepietiek

Kopš māja Meža ielā 25 celta, tāda murga kā šoziem nav bijis – visu ziemu logi jātur vaļā, bet radiatori jānopako ar segām. Citādi nevar normāli telpās uzturēties. Tanī pat laikā – šī esot siltākā ziema pēdējos 83 gados, bet rēķini par apkuri ir milzīgi. Kur loģika? Un tas viss tāpēc, ka vienā dzīvoklī bijis auksts. Gāju pie dispečeres, teicu, ka karsts, bet viņa teica, ka visās mājās ieregulēti +20°C. Nu, kā var būt tik maz, ja dzīvokļos ir +25°C. Šobrīd ir labāk – vidēji +21°C.

U. Eglītis:

– Jā, Ziemassvētku laikā jūsu mājā vienā dzīvoklī bija cirkulācijas problēmas, kas bija saistītas ar tehnisku kļūmi. Nevar teikt, ka siltums vispār necirkulēja, tas cirkulēja lēnāk, tāpēc temperatūra atšķīrās. Tā bija līdz brīdim, kamēr problēmu novērsa.

Bet jūsu darbinieki, kas atbrauca un situāciju izpētīja, teica, ka temperatūru mezglā iestāda zemāku, bet pēc kāda laika tā vienalga ir augsta. Varēja saprast, ka to nemaz nevar noregulēt.

U. Eglītis:

– Tam gan es neticu, noteikti aizbrauksim un pārbaudīsim.

Vai energopārvaldniekam pienākas kādi atvieglojumi?

– Energopārvaldnieks raksta iesniegumu, un mēs piemērojam 95% atlaidi apsaimniekošanas maksai. Tas būs atvieglojums par šo pienākumu veikšanu. Par to pretī viņš apkures sezonā regulē apkures temperatūru, lai iedzīvotāji būtu apmierināti.

Kurš tad īsti kontrolē siltummezglus?

J. Kancāns:

– To dara mūsu cilvēki un arī no «Tukuma namiem». Ja viņi konstatē problēmas, mūs par tām informē, bet ikdienā mezgli uz temperatūras svārstībām reaģē automātiski.

U. Eglītis:

– Reizēm automātiskajā regulēšanā ir problēmas – ja ārā ir salīdzinoši silts, bet vējains, mezgls reaģē tikai uz temperatūru un silda mazāk, līdz ar to radiatori ir vēsi. Savukārt vējš mājas izpūš, un iedzīvotāji salst. Tad esam spiesti pacelt temperatūru augstāk. Bet, kad vēja vairs nav, temperatūra mezglā būtu jāsamazina, taču nav tik vienkārši visas mājas uzreiz apsekot un mezglus noregulēt.

Šeit būtu efektīvs energopārvaldnieka darbs. Viņš, mājā uz vietas būdams, var operatīvi reaģēt. Nevis kā tagad – kamēr cilvēks piezvana dispečerdienestam, kamēr noregulē mezglu, jau ir par aukstu vai par karstu. Tomēr iedzīvotājiem jāņem vērā – uz vienu zvanu tiešām nereaģēsim. Ja ir vairāki zvani no kādas mājas, tad braucam un regulējam.

J. Kancāns:

– Vēl svarīgi, kur māja atrodas, piemēram, Celtnieku un Spartaka ielas mājas skar ziemeļu vējš.

Komunikāciju nomaiņa dzīvoklī jāsaskaņo

Vai cirkulāciju mājā ietekmē arī tas, ka stāvvadi ir novecojuši un uzlikti dažādi radiatori?

U. Eglītis:

– To ietekmē dažādi faktori, piemēram, nesaskaņoti uzliktie radiatori, kuru dēļ izmainās iekšējā hidrauliskā sistēma un siltumatdeve stāvvados. Gadās, siltummezgli iziet no ierindas, sūkņi sabojājas, filtri aizsērē, arī tad cirkulācija samazinās.

Vai domāts mainīt iekšējos tīklus?

U. Eglītis:

– Tas tiek darīts. Varbūt iedzīvotāji to nemana, bet katru mēnesi kādā adresē mainām stāvvadus, tostarp maģistrālos, regulējošos ventiļus, nereti, kad iedzīvotāji maina radiatorus, nomainām stāvvada posmu. Avīzē šie dati netiek minēti, jo neuzskatu, ka to vajag akcentēt. Piemēram, šonedēļ Spartaka ielā 11 un Raudas ielā 28 mainām ūdensvada stāvvada posmus, Dārzniecības 20 – kanalizācijas stāvvada posmus utt.

J. Kancāns:

– Kas attiecas uz siltumapgādi, ir kāda problēma, ko U. Eglītis jau pieminēja. Nāk vasara, iedzīvotāji remontēs dzīvokļus. Bet vai daudzi ar mājas apsaimniekotāju konsultējas, saskaņo savu darbību? Reāli ir tā – katrs, ko grib, to dara, tāpēc vienam ir viena veida radiatori, citam savādāki, trešajam vēl savādāki. Un tas ļoti pasliktina siltuma cirkulāciju.

U. Eglītis:

– Daļa iedzīvotāju nāk un remontus saskaņo. Tiem arī sekojam līdzi, lai radiatori tiktu uzlikti atbilstoši dzīvokļa apkurināmajai platībai. Tomēr daži iedzīvotāji šo prasību ignorē. Piemēram, šīs sezonas sākumā Meža ielas 11 pirmā kāpņu telpa palika gandrīz bez apkures, jo viena dzīvokļa iedzīvotāji bija samainījuši radiatorus tā, ka siltuma citiem nebija vispār. Kad izstaigājām visus dzīvokļus, problēma atklājās.

No saviem 40 darba gadiem 20 esmu nostrādājis siltumtīklos. Ko abi kungi darītu, ja viņiem katru ziemu dzīvoklī (Strēlnieku ielā 41) būtu logi jātur vaļā, iekšā būtu +24°C; ja logs būtu ciet – būtu visi 30°C? Neatkarīgi no tā, cik ārā ir – -7°C vai +7°C -, stāvvads ir tik karsts, ka liekas – uzņēmums "tik dod uguņus". Es runāju ar dispečeru, grāmatvedi, juristu, viena vienīga demagoģija. Abās trepju telpās četri konvektori, arī tur ir karsts, ka cilvēki tur logus vaļā un puķes audzē. Es domāju, ka vajadzētu samazināt konvektoru skaitu.

U. Eglītis:

– Vai jūs esat zvanījis uz dispečerdienestu un teicis, ka jums dzīvoklī ir tik karsts?

Ne tikai esmu zvanījis, esmu arī personīgi gājis pie grāmatveža vai jurista!

U. Eglītis:

– Diez vai grāmatvedis un jurists var to atrisināt, taču neredzu problēmas ieregulēt zemāku temperatūru, jo siltummezgli ir katrā mājā. Ja visā mājā temperatūra samazināsies, arī koridorā vairs nebūs tik karsts. Šķiet, jūsu maksa par apkuri pagājušajā mēnesī bija 0,85 Ls/m², taču ir visas iespējas to samazināt. Tātad – jo vairāk cilvēku zvanīs dispečeram, jo ātrāk to izdarīsim.

Es saprotu, ka galvenais, lai tikai iedzīvotāji samaksā. Bet kāpēc man jāmaksā par āra gaisa sildīšanu? Jau tā esmu ieguldījis lielu naudu dzīvokļa remontā.

U. Eglītis:

– Mēs esam apsaimniekotāji, un mums nav nekādas intereses, lai jūs maksātu vairāk, jo naudu tikai iekasējam. Naudiņu par siltumu saņem «Tukuma siltums» kā pakalpojuma sniedzējs.

Jums intereses nav, bet Kancāna kungam gan.

J. Kancāns:

– Katrā mājā iedzīvotājiem pašiem temperatūra siltummezglā jāregulē, tad arī būs jāmaksā mazāk.

U. Eglītis:

– Ja cilvēks saka, ka nomainījis logus, radiatorus, dzīvokli nosiltinājis, tad varu teikt, ka viņš darījis pareizi. Šajā dzīvoklī ir silts, tāpēc viņš, protams, zvana dispečeram un sūdzas, ka karsts. Turpretī citi iedzīvotāji nekā no tā nav izdarījuši un saka, ka viņiem ir auksts. Tad kā mums rīkoties šajā situācijā? Te, protams, kā jau teicu, jāizvērtē visas mājas vēlmes, nevis viena cilvēka.

Negals ar skursteņiem un pastkastītēm

Zvanu no Raudas ielas 32. Mēs maksājam jums par apsaimniekošanu, bet divus gadus nav tīrīti skursteņi, pa plītīm dūmi nāk atpakaļ. Bijām rakstījuši iesniegumu vairākas reizes, ka tas jāizdara, bet nekas netiek darīts. Otra lieta – mums pastkastītes ir zem katras kritikas, nav kur iemest vēstules, tās krīt ārā.

U. Eglītis:

– Es nepiekrītu, ka nav tīrīti skursteņi. Pagājušajā gadā, sezonu uzsākot, to izdarīja. Jums pat tika aizsūtītas vēstules, ka visos dzīvokļos cukām jābūt aizvērtām, lai skursteņslauķis varētu skursteņus iztīrīt. Ja jūs tajā brīdī neesat bijusi mājās un neredzējāt, ka to dara, nevar teikt, ka tas nav darīts.

Bet mūsu cilvēki nav redzējuši, ka kāds kaut ko pie mājas darītu!

U. Eglītis:

– Tad pajautājiet mājas vecākajam.

Bet mums tāda nemaz nav, jo jūs mums viņu atņēmāt. Jūs teicāt, ka mums nevajag ne sētnieku, ne mājas vecāko.

U. Eglītis:

– Ir jums mājas vecākais, šķiet, no 6. dzīvokļa, kas ļoti enerģiski interesējas, kā tiek izlietoti līdzekļi. Viņš arī teica, ka var būt sētnieks un apkārtējo teritoriju sakopt. Tāpēc jūsu mājai sētnieks tika noņemts, arī par sētnieka darbu nav jāmaksā.

Kas attiecas uz pastkastītēm, tās var nomainīt, ja jūsu mājai uzkrājumā ir naudas līdzekļi, kas paredzēti remontiem.

Bet ko jūs mūsu mājai esat remontējuši?

U. Eglītis:

– Nomainītas lietus ūdens renes, remontēts jumts, nobetonēja mājas betona apmali, nelielu posmu nobruģēja, šķiet, nomainīja arī durvis. Tā ka nevajag teikt, ka nekas nav izdarīts.

Bet es aizsūtīšu skursteņslauķi uz jūsu dzīvokli, lai pārbauda, kāpēc jūsu krāsns dūmo.

Kāpēc tik liela apkures maksa?

Kāpēc tik dārgi bija jāmaksā par apkuri janvārī, kaut arī bija ļoti silts?

J. Kancāns:

– Nemaz tik augsta maksa nebija – vidēji 0,86 Ls/m². Mazākā cena bija Celtnieku ielas rajonā, Meža ielā 4. Spartaka 16a. Lielākā – 1,28 Ls/m² – Meža ielā 10. Visu nosaka siltuma skaitītāju rādījumi.

U. Eglītis:

– Bet vai nebija ieskaitītas dienas no decembra?

J. Kancāns:

– Bija ierēķinātas arī pēdējās decembra dienas, jo skaitītājus uzņemam 28. vai 29. datumā. Tas vajadzīgs, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus. Turklāt, lai arī nedaudz, bet janvāris bija aukstāks nekā februāris: janvārī bija +2,4 grādi vidējā temperatūra, bet janvārī -0,2 grādi. Un tas atstāj iespaidu.

U. Eglītis:

– Gribu arī piebilst, ka, salīdzinot maksājumus pa mēnešiem un arī ar iepriekšējo gadu, jāņem vērā, ka apkures maksa pieaug, jo gadu no gada pieaug tarifs, piemēram, pagājušajā gadā – 27,21 Ls/MWh, līdz februārim – Ls 30,25, no 1. februāra – Ls 34,36.

Vai maksu ietekmē tas, ka vairāk kurina ar mazutu, mazāk – ar šķeldu?

U. Eglītis:

– Var kurināt vienalga, ar ko, bet tarifu – megavatstundas cenu – nosaka regulators sezonas sākumā, un tas nemainās. Uz iedzīvotājiem tas iespaidu neatstāj.

Kā veidojas megavatstundas cena?

J. Kancāns:

– Megavatstunda ir katrā mājā patērētā siltuma enerģija. Tās cenu veido: kurināmais – 40%, darba algas un nodokļi, elektrības patēriņš, visi kredīti, ko uzņēmums maksā, materiālu izmaksas utt. Tādas mērvienības kā lati uz kvadrātmetru nav.

Lai taupītu siltumu!

Vai Tukumā ir kāda māja, kas būtu kārtīgi nosiltināta, sakārtota tā, lai taupītu siltuma enerģiju?

U. Eglītis:

– Tāda ir mūsu pašu māja Aviācijas ielā 3 – nosiltināta no visām pusēm. Ja pareizi atceros, vidējā maksa tur ir 0,60 Ls/m².

Vai jums ir analizēts katrs nams, lai zinātu, kas jādara siltuma taupīšanai? Vai ir kāds plāns, kā šo namus sakārtot? Dzīvoju Spartaka ielā 11.

U. Eglītis:

– Ārējās sienas namiem siltinām atkarībā no tā, kur ir lielākie siltuma zudumi (atkarībā no mērījumiem gala dzīvokļu ārējās sienās, jo sienas iespējams izmērīt uz caursalšanu) un kur saņemts visvairāk iedzīvotāju iesniegumu.

Mums ir plāns darbiem katrā namā, ko veidojam arī no iedzīvotājiem iesniegumiem un atbilstoši mērījumiem. Konkrēti jūsu mājas gala sienas ir jāsiltina, to darīs šovasar.

Jūs skaitāties apsaimniekotājs; tad kāpēc vēl vajadzīgi iedzīvotāju iesniegumi? Mēs taču neesam speciālisti. Vai šai ierosmei par katrā mājā darāmajiem darbiem nebūtu jānāk no jums?

U. Eglītis:

– Jūsu iesniegumus vajag tādēļ, lai kādam citam mājas iedzīvotājam nerastos iebildumi. Piemēram, kāds iedzīvotājs pasaka, ka viņam gala sienas siltināšana nav vajadzīga, jo viņš dzīvo mājas vidū. Tādēļ mēs vienmēr lūdzam pamatojumu no pašiem iedzīvotājiem.

Dzīvoju mājas aukstajā galā, kas ir tuvāk veikalam. Saprotu, ka otrs gals ir siltāks. Kādreiz teica, ka māja nepareizi pieslēgta un, kamēr siltais ūdens pie mums atnāk, tas jau ir atdzisis.

U. Eglītis:

– Šī informācija ir novecojusi. Jūsu mājā ir divi siltummezgli, kas uzsilda silto ūdeni. Patlaban apkure ir vienmērīga visā jūsu mājā. Iepriekšējā gadā uzlikām otru siltummezglu, kas padod silto ūdeni vienmērīgi.

Kāpēc to vaicāju? Tagad dzīvoklī ir 20 vai 21 grādu silts, bet aukstajās dienās temperatūra uzreiz nokrita līdz 16 grādiem. Ar bailēm domāju, kas notiktu, ja visa ziema būtu tāda.

U. Eglītis:

– Te drusku gribu mest akmeni «Tukuma siltums» dārziņā, jo tieši tad, kad bija lielais aukstums, uzņēmums neievēroja temperatūras grafiku, kādam tam jābūt, līdz ar to mājas atdzisa. Iespējams, tika nokavēts ar pamatīgāku kurināšanu, tāpēc temperatūra pazeminājās visā pilsētā.

J. Kancāns:

– Šī problēma bija divas dienas. Mums bija jāsilda mazuts, un tam vajadzēja divas dienas.

Koridorā izpuvuši logu rāmji, lietus nāk cauri, krāsa sākusi lobīties. Mūsu mājai augustā būs 30 gadi.

U. Eglītis:

– Mēs sistemātiski mainām kāpņu telpu logus; to jau esam izdarījuši Meža ielā 2, Celtnieku ielā 8, Strēlnieku ielā 39. Visās mājās uzreiz tos sakārtot nav iespējams, turklāt raugāmies, kurš darbs mājai svarīgāks – galu siltināšana vai logu nomaiņa.

Par kādu naudu jūs mājas siltināt, cik tas izmaksā?

U. Eglītis:

– No apsaimniekošanas naudas, kas paredzēta remontiem. Viens gals izmaksā no Ls 4 500 Ls 5 000.

Celtnieku ielā 8 kāpņu telpā nomainīja logus. Vai citur arī mainīs?

U. Eglītis:

– Jā, to noteikti darīs.

Gribu pateikt paldies, ka mājas ir siltas un cilvēki var dzīvot komfortā, nevis staigāt jakās un zeķēs. Un ja cilvēki vientuļi dzīvo divistabu dzīvoklī, tad vajag mainīt uz mazāku, par kuru varēs samaksāt, nevis likt turēt mājas aukstumā. Paldies Eglīša kungam par to, ka mājas ir sakārtotas un viss ir kārtībā!

U. Eglītis:

– Paldies!

Kāpēc privātam dzīvoklim par tā apkalpošanu jāmaksā tikpat, cik īrētam?

U. Eglītis:

– Apsaimniekošanas maksa ir līdzvērtīga īres maksai, kuru apstiprina Tukuma dome.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.