Kādu kurināmo izvēlēties?

Jau rakstījām, ka Tukuma dome piekritusi garantēt kredītu SIA «Tukuma siltums» Ls 350 000 apmērā kurināmā iegādei. Rakstījām arī, ka mazuta patēriņš pieaudzis, – pieaugot patērētājiem, ar esošajiem šķeldas katlu mājas resursiem vairs nepietiek. Tiesa, iepriekš dome teikusi, ka tikai patērētāju pieaugums var palīdzēt noturēt tarifu līdzšinējā apmērā.

Jau rakstījām, ka Tukuma dome piekritusi garantēt kredītu SIA «Tukuma siltums» Ls 350 000 apmērā kurināmā iegādei. Rakstījām arī, ka mazuta patēriņš pieaudzis, – pieaugot patērētājiem, ar esošajiem šķeldas katlu mājas resursiem vairs nepietiek. Tiesa, iepriekš dome teikusi, ka tikai patērētāju pieaugums var palīdzēt noturēt tarifu līdzšinējā apmērā.

Savukārt pēc publikācijas iedzīvotāji iebilda šim domes apgalvojumam – ja reiz mazuta daļa kurināmā kopapjomā pieaugusi, visdrīzāk augs arī apkures tarifs, tā ka nav jēgas no tā, ka patērētāju kļūst vairāk. Tātad iedzīvotāju centieniem samazināt siltuma zudumus neesot nekādas jēgas, jo nekāda labuma naudiskā izteiksmē viņi no tā nejūtot.

Dara, ko var

Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka, raugoties no iedzīvotāju viedokļa, pašreizējā mirklī tā varētu teikt: "Taču, ja saskaitām pašvaldības budžeta līdzekļus, ko izlietojam par siltumapgādi visām iestādēm, tostarp skolām un bērnudārziem, tad – jo vairāk patērētāju, jo lētāk izmaksā megavatstunda. Protams, neviens nevar pateikt, cik daudz mazuta būtu vajadzējis, ja ziema būtu aukstāka. Tāpat neviens nevar pateikt, cik mazuts maksās pēc pusgada vai cik maksās citi kurināmie un kas būs izdevīgi. Reāli mēs zinām, ka ar 10 megavatiem, ko spēj saražot esošās katlu mājas šķeldas katli, ir par maz, vajag 20. Tieši tāpēc meklējam citas iespējas. Pirmkārt, sākām izstrādāt tehnisko projektu vēl divu šķeldas katlu ierīkošanai. Projekts ir gatavs, sākusies tā saskaņošana. Otrkārt, domājam par dabas gāzes izmantošanu. Lai ierīkotu maģistrālos tīklus no Džūkstes, nule kā beigusies saskaņošana ar zemes īpašniekiem. Tiesa, bez valsts atbalsta to īstenot nevar. Treškārt, ir notikušas vairākas sarunas ar SIA «Adapters» par koģenerācijas stacijas ierīkošanu."

Koģenerācija – atkal aktuāla

J. Šulcs atzina, ka koģenerācija ir ļoti dārgs projekts, ko pašvaldība bez investora īstenot nevar: "Lai uzceltu jaunu šķeldas katlu māju, vajadzētu miljonu latu vai pat pusotru, bet koģenerācijas stacija varētu izmaksāt 10 miljonus latu vai vairāk. Skaidrs arī tas, ka ir jēga celt koģenerācijas staciju tur, kur ir maģistrālie tīkli, lai sistēmu varētu saistīt kopā. Pozitīvi, ka koģenerācijas procesā tiek ražota elektrība, kuras valstī trūkst un ka tiek izmantoti vietējie resursi – šķelda vai kokmateriāli. Sliktais – grūti pateikt, cik ilgam laikam šo resursu pietiks. Pozitīvais, ka ražošanas procesā tiek iegūts gan siltums, gan karstais ūdens. Mēs būtu gatavi pirkt saražoto siltumenerģiju ar nosacījumu, ka to mums pārdos par 20% lētāk nekā tajā brīdī noteiktais tarifs." Domes priekšsēdētājs gan norādīja, ka patlaban šis projekts ir tikai iecere, tā ka paļauties uz to nevar.

Parādi pieaug

Vairākkārt jau izskanējusi informācija, ka iedzīvotāju maksātspēja samazinās, bet parādi pieaug, tostarp arī par siltumu. Kā norāda 1. maija ziņas, parādi par īri un komunālajiem maksājumiem SIA «Tukuma nami» apsaimniekotajās mājās bija Ls 137 700, bet 2007. gadā tai pašā laikā – Ls 113 000. Kopējā parādā apkures daļa 2007. gadā bija Ls 27 500, bet šogad – Ls 36 800. SIA «Jauntukums» apsaimniekotajās mājās kopējais parāds ir Ls 72 000, tostarp par apkuri – Ls 34 700.

J. Šulcs atzina, ka parāda pieaugums nav liels, taču ir, īpaši Jauntukumā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.