Pirmdien, 7. jūlijā, apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Jauntukums» telpās notika daudzdzīvokļu mājas Alīnes ielā 6 (šīs mājas viena kāpņu telpa pirms nedēļas tika izpostīta ugunsgrēkā) iedzīvotāju sanāksme, kurā runāja par ēkas koplietošanas telpu atjaunošanu. Sarunā piedalījās SIA «Jauntukums» izpilddirektores Ludmila Kenidra un Irina Kanberga, Tukuma domes dzīvokļu nodaļas vadītāja Ilze Gaile un būvinženieris Dainis Grasis, kā arī Hipotēku bankas kredītspeciālists. Viņš stāstīja par aizdevumiem daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu renovācijai.
Apstākļi neapskaužami
Mājā Alīnes ielā 6 pirms nedēļas izcēlās ugunsgrēks, kurā izdega kāpņu telpa, līdz ar to tika sabojāta elektroinstalācija, kāpnes, pārsegums, logs, ārdurvis, telpas sienas utt. Iedzīvotāji gaida lielāku pretimnākšanu no pašvaldības, jo segt izdevumus par remontu pašiem vien neesot pa spēkam. I. Gaile norādīja, ka dzīvokļu īpašniekiem jālemj par naudas ieguldījumu koridora remontā: "Atbilstoši pirkuma līgumam katram īpašniekam pieder dzīvokļa īpašums un kopīpašuma domājamās daļas – kāpņu telpa, ieejas mezgls, jumts, zeme, kas tiek nomāta no SIA «Nīta». Apsaimniekošanas maksa ir vidēji no Ls 18 līdz Ls 20, taču no šīs naudas nekas daudz nav izdarāms. Vispirms jānorēķinās par izlietoto – administratīvās pārvaldes izdevumiem, teritorijas uzkopšanu, zemes nomu, zāles pļaušanu. Apsaimniekotājs to visu uzskaita un iereģistrē katrai mājai.
Pašvaldībai šajā ēkā pieder 6,3% jeb viens dzīvoklis un atbilstoši tam tā plānos savus ieguldījumus, tiesa gan, tā kā pēc iesniegtajām tāmēm izdevumi tiek lēsti Ls 10 000 vai Ls 12 000 apmērā, tādu summu pašvaldība neatlīdzinās. Tomēr uzreiz, dažu stundu laikā, tika sākts jumta remonts, ko pagājušo piektdien pabeidza, ierīkos arī kāpņu stiprinājumus. Bez deputātu akcepta ir grūti solīt jelkādu atbalstu, turklāt arī deputāti var lemt tikai likuma ietvaros. Tas nozīmē, ka pašvaldība nevar ieguldīt līdzekļus citu īpašumā, tanī pat laikā tas nenozīmē, ka pašvaldība norobežojas no problēmas. Šajā situācijā bez asumiem un strīdiem jānolemj, ko darīt, kā var palīdzēt pašvaldība un ko gatavi darīt paši iedzīvotāji." I. Gaile arī piebilda, ka daļa dzīvokļu to īpašnieki ir izīrējuši, taču līgumus nav noslēguši, dažam neesot arī līguma par apsaimniekošanu.
Nodokļi rēķinus sadārdzina
I. Gaile un L. Kenidra norādīja, ka lielu daļu no remontu tāmes summas veido nodokļi, taču pašvaldība nevar veikt vai pasūtīt darbus, apejot nodokļus: "Turklāt, ja izdevumi pārsniedz Ls 1000, jārīko cenu aptauja; ja Ls 10 000 – jāorganizē iepirkums. Vairākas firmas, kas aptaujātas par dažādiem darbiem, uzreiz pateikušas – ja pasūtījumu saņems, tad izstrādās tāmi, taču, ja būs iepirkums, tajā nepiedalīsies, jo nav garantijas, ka pasūtījumu dabūs un par tāmju izstrādi tērētais laiks un nauda neizlietos velti."
D. Grasis stāstīja, ka no «Līvām» saņemts piedāvājums logam un ārdurvīm par Ls 919 (ar PVN), koka kāpnēm ar vienu kāpņu laukumiņu par Ls 2800, savukārt Cēres galdniecība kāpnes piedāvā par nedaudz lētāku summu, taču bez laukumiņa. L. Kenidra skaidroja, ka kāda Jelgavas firma izgatavo metāla durvis par Ls 250 ar koda atslēgu un ielikšanu; tuvākajās dienās būs zināms, cik varētu izmaksāt metāla kāpnes. To, cik izmaksās celtniecības darbi, šobrīd vēl neesot iespējams pateikt. D. Grasis informēja, ka par elektrības darbiem – kabeļu ievilkšanu līdz katram dzīvoklim – SIA «Elfa» iesniegusi tāmi par Ls 2319, bet vēl jārēķinās ar pieslēguma maksu. I Gaile skaidroja, – ja būs tikai pieslēguma maksa, līdz šim tā bijusi Ls 42, bet, ja to rēķinās kā jaunu abonentu, tad par pakalpojumu jāmaksā ap Ls 400, turklāt nereti uz pieslēgumu jāgaida pusgads. Tiesa, šajā gadījumā solīts, ka dokumentus varētu noformēt ātrāk. Jāņem vērā arī, ka darbi dzīvokļos un gaitenī jāveic sertificētam elektriķim.
Iedzīvotāji stāstīja, ka par elektrības problēmām risinājumu meklējuši, runāts ar kādu sertificētu elektriķi, kas šo darbu varētu uzņemties, – viņu lūgs sazināsies ar apsaimniekotāju.
Mājas jāapdrošina
I. Gaile skaidroja, ka par notikušo ierosināts kriminālprocess, taču kāds būs iznākums, nav zināms. Iedzīvotāju pašu drošībai būtu nepieciešamas kodu atslēgas, kā arī visas mājas apdrošināšana. Dzīvokļu īpašnieki gan norādīja, ka dzīvokļi ir apdrošināti, taču tie nav izdeguši, bojātas vien durvis, tanī pat laikā apdrošinātājs nemaksā par negadījumā cietušajām koplietošanas telpām. L. Kenidra norādīja, ka sabiedrība «BTA» piedāvā māju apdrošināt par Ls 420 gadā – šī summa jāsadala uz visiem 12 dzīvokļiem. (Apdrošināšanas sabiedrība «Balta» no maija piedāvā apdrošināt dzīvokli kopā ar koplietošanas telpām. – Red.).
Pēc sanāksmes domes dzīvokļu nodaļas vadītāja atzina, ka par apdrošināšanu būs jādomā arī citu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, jo šāda problēma var skart arī citus. Viņasprāt, šajā situācijā daudz aktīvāk būtu jādarbojas apsaimniekotājam.
Vēlas skaidrību
Lai arī sanāksmē neiztika bez asumiem, daļa iedzīvotāju bija gatava sarunām un interesējās par to, ko darīt. Viņi atzina, ka nepieciešama skaidrība, kas un kam tagad jādara un kur ņemt naudu. Kredīts varētu būt liels apgrūtinājums, jo daudziem ņemti aizņēmumi dzīvokļa iegādei vai remontam, tieši tāpēc pašvaldības palīdzība būtu ļoti nepieciešama.
– Jūs sakāt, ka pašvaldība nav gatava palīdzēt, bet jurists teica, ka katrai pašvaldībai ir fonds, no kura līdzekļiem palīdz ugunsgrēkā cietušajiem. Kāpēc Tukumā nepalīdz?
I. Gaile:
– Jau teicu, ka pašvaldība neatsakās palīdzēt; situāciju izvērtējam un, ja notikusi kāda avārija vai ugunsnelaime, maksājam arī morālo kompensāciju. Es nesaku, ka pašvaldība neko nedos, – šajā situācijā visakūtākais bija jumta remonts, ko arī paveicām, bet rēķināties ar ļoti lielām summām nevajadzētu. Lielākais ieguldījums jums pašiem būs jāizdara. Protams, atbilstoši pašvaldības daļai tiks ieguldīti arī pašvaldības līdzekļi, jo mēs šajā īpašumā esam tāds pats dalībnieks, dzīvokļa īpašnieks, kā jūs. Bet par visu to lems deputāti.
– Bet ko lai dara, ja kāda ģimene nevar šo naudu ieguldīt, jo tai tās vienkārši nav?
– Par to būs jādomā. Tie, kas dzīvo zem iztikas minimuma, var vērsties sociālajā departamentā, bet diez vai kādam piešķirs Ls 5000, kā tas vienā iesniegumā jau uzrakstīts. Tādu summu nebūs.
– Bet tādu summu norādīja apdrošinātāji. Mēneša laikā arī būs dokumenti.
– Tad lai viņi to arī maksā.
– Bet mēs maksājam nodokļus. Vai tiešām mums nav tiesību no pilsētas prasīt palīdzību? Neviens mums nav teicis, ko mēs varam un ko ne, ko kāds, piemēram, sociālais departaments, varētu palīdzēt, kam varam palīdzību prasīt. Ir daudz cilvēku, kas dzer, nekur nestrādā, bet viņiem regulāri pašvaldība palīdz – ar naktsmītni, pabalstu. Mēs esam nonākuši nelaimē ne jau pašu vainas dēļ, bet tagad saka, ka atbalsts nepienākas. Tanī pat laikā daļa dzīvokļu bija izremontēta, tie arī bija apdrošināti, bet tagad tie ir piekvēpuši, vietām pielieti, jebkurā gadījumā remonts ir sabojāts.
– Pretendēt uz palīdzību jūs varat, bet reālā apmērā.
– Kur lai ņemam meistaru, kas varētu izstrādāt tāmi?
– Jūs varat arī paši meklēt meistaru, kas to izdara, vienoties par darbiem, to apjomu un samaksu. Ja paši saviem spēkiem varat ielikt logu, durvis, tas būs lētāk, bet jums par to jāvienojas. Vispirms vajadzētu sakārtot koridoru, lai varētu ierīkot elektrību.
– Bet cik daudz naudas ir mājas uzkrājumā no 1994. gada? Durvis ielika, balkonu remontēja, bet nekas daudz vairāk nebija izdarīts. Varbūt varētu no citu mikrorajona māju uzkrājuma mūsu māju saremontēt, bet pēc tam ieguldīto daļu mēs atmaksātu?
L. Kenidra:
– Uzkrājumā naudas nav. Mēnesī no mājas iegūst ap Ls 200, tie aiziet reālajos izdevumos. Piemēram, par zemes nomu vien «Nīta» prasa pāri par Ls 70 mēnesī. Tagad visdrīzāk tiesāsimies.
Pēc stundu garām diskusijām iedzīvotāji vienojās, kurš piedalīsies komunālo jautājumu komitejas sēdē. Tad, kad būs zināms, cik daudz palīdzēs dome, tad arī tikšot spriests, kādus darbus darīt vispirms.
