Domājot par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā dažādas organizācijas rūpējas par iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tāpat nozīmīgi ir gādāt par atkritumu, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, savākšanu, pārstrādi un nonākšanu otrreizējā apritē.
Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto?
“Mēs nemantojam zemi no senčiem, bet aizņemamies no pēctečiem,” pauž sena gudrība. Vairāku Eiropas Zaļās kustības jauniešu viedoklis par atkritumu pārvaldības aktualitātēm viņu valstīs skaidri parāda, cik reizē atšķirīgs un vienots ir viņu skatījums uz atkritumu problēmām pasaulē.
Kur paliek mūsu nauda Vānes pagastā, līdzīgi kā citviet, ir iespējuši noorganizēt jau divas iedzīvotāju
Tukuma novada domes 23. februāra sēdē par aktuālajiem darbiem, kas paveikti starpsēžu laikā, informēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektors Ivars Liepiņš.
Jautājums par nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanas maksu novadā domes deputātu darba kārtībā ir jau otro mēnesi. Janvārī pēc aktīvām diskusijām domes sēdē deputāti šo papildus iekļauto jautājumu atlika, jo nebija informācijas par atalgojuma pieaugumu. 9. februārī Tautsaimniecības un teritorijas attīstības komitejas sēdē diskusijas ar uzņēmuma pārstāvjiem atsākās ar jaunu sparu.
Nule kā pieņēmuši budžetus, Tukuma novada domes deputāti šajā nedēļā jau atkal tikās komiteju sēdēs. Sprieda gan par sociālajiem jautājumiem, gan tiem, kas saistīti ar sportu, kultūru, arī izglītību, kurai tiek novirzīta ne gluži puse, bet tomēr ievērojamākā daļa budžeta (46,7% jeb mazliet vairāk nekā 35 miljoni eiro). Paralēli arvien turpinās četru novadu apvienošanās praktiskā puse, apzinot situāciju, cenšoties ieviest vienotus darbības principus visā jaunā novada teritorijā.
Pirms doties tālāk, uzkāpām vēl tā sauktās Eihenberga villas jeb Brīvības laukuma 15. nama
Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju,nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: “Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, ungrūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divutrīs peļu garumā vai sprīdi garš.”
Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS “Latvijas valsts meži”, mazie purvi bieži vien ir privātīpašumā. Gandrīz visi augstie un pārejas purvi ir Eiropas un Latvijas aizsargājami biotopi.
Ziemeļu upespērlene (‘Margaritifera margaritifera’) ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad “Gada gliemja” kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpijau vairāk nekā 20 gadus.
Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam “Dabas skaitīšana”. Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni.
