Lemj par naudu un štatiem

20. oktobrī notika Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 37 darba kārtības jautājumi. Daļa jautājumu bija saistīti ar finansējumu izglītība iestādēm, kas radīs ietekmi uz nākamā gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos pieņems novada domes sēdē 27. oktobrī.

Kur paliek mūsu nauda

Lemj par papildu finansējumu Valsts ģimnāzijai

Par to, ka skolai nepieciešams papildu finansējums, deputātus informēja Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita kūla. Viņa skaidroja, ka pēc Tukuma 2. pamatskolas un Tukuma Raiņa ģimnāzijas reorganizācijas Valsts ģimnāzijas budžetā iztrūkst 35 600 eiro: ‘’Šī situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieki, kas nevēlējās turpināt darba tiesiskās attiecības, ir saņēmuši kompensācijas. No valsts mērķdotācijas tiek piešķirts finansējums pedagogu atalgojumam, bet tas nav paredzēts kompensāciju izmaksai gadījumos, kad skolas tiek reorganizētas.’’ Kopumā, kā skaidroja direktore,  situācija esot vēl ļoti laba – tikai septiņi pedagogi ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības, no kuriem seši ir bijuši pensijas vecumā, bet viens nav varējis apvienot strādāšanu skolā un citā darba vietā. No darba aizgājuši arī 9 tehniskie darbinieki, no kuriem liela daļa bijusi pensijas vecumā, un bija sapratuši, ka pietiek strādāt. Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai visi šie cilvēki arī reāli ir no skolas aizgājuši, vai arī turpina darba attiecības, jo šāda situācija bijusi 2009. gadā pēc novadu apvienošanās? S. Kūla skaidroja, ka neviens no minētajiem Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā darbu neturpina, bet, iespējams, dara to kādā citā novada iestādē. Deputāti atbalstīja finansējuma piešķiršanu.

Groza pašvaldības amatu sarakstus

Kā sēdē informēja domes speciāliste Īrisa Jēgere, no pašvaldības administrācijas amatu saraksta tiek svītrota Kultūras, sporta un tūrisma pārvalde, bet tiek iekļauta Kultūras un sporta nodaļa ar šādiem amatiem – nodaļas vadītājs, kultūras speciālists, sporta speciālists un kultūras un sporta projektu vadītājs. Par to, ka Pašvaldības policijas amatu sarakstā jāveic grozījumi, informēja iestādes vadītājs Armands Hohfelds, skaidrojot, ka nepieciešams atgriezt to vienu štata vietu, kas iepriekš tikusi noņemta. Tā nepieciešama, lai  vismaz ziemā vienu darbinieku no Engures pārceltu darbā uz pašvaldības policijas ekipāžu. Bet vasarā, kad Engures pusē palielināsies iedzīvotāju skaits, viens darbinieks atkal dosies uz Enguri.

Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa informēja par Izglītības pārvaldes, skolu un bērnudārzu štatu izmaiņām: ‘’Atbilstoši pašvaldības reformai tika apvienotas Izglītības pārvaldes un visus Kandavas darbiniekus pārņēmām savā saimē, bet tagad vēlamies pielīdzināt algas, jo Kandavā tās atšķīrās. Tiek pielīdzināti šādi amati: vadītāja vietnieka atalgojums būs 1607 eiro, izglītības darba speciālista – 1190 eiro un vecākā lietveža 946 eiro pirms nodokļu nomaksas. Papildus finansējums tam nav nepieciešams, jo tāds bija Kandavas Izglītības pārvaldes budžetā.’’ Deputāts J. Šulcs vaicāja, vai iestādes tika apvienotas mehāniski, vai arī notika izvērtēšana, jo tagad izrādās, ka nekāda efektivitāte vai ekonomija no apvienošanas nav radusies. Turklāt līdz šim Tukuma novada Izglītības pārvalde veica trīs novadu funkcijas, bet tagad pievienoja vienu novadu un klāt pienākuši arī visi darbinieki. D. Strazdiņa skaidroja, ka pārvalde nenodrošināja šajos novados pilnīgi visas izglītības funkcijas, kādas bija noteiktas normatīvajos aktos. ‘’Tagad esam pārņēmuši visas funkcijas, ka noteiktas likumā, tai skaitā savstarpējos norēķinus un visu projektu koordinēšanu.’’ J. Šulcs iebilda, ka, novadiem apvienojoties, vairs nav šo norēķinu, bet D. Strazdiņa skaidroja, ka vakar vien parakstījusi 35 līgumus un darba apjoms kopumā pieaudzis: ‘’Novadā ir 39 izglītības iestādes, turklāt, veicot izmaiņas Izglītības likumā, valsts ir noteikusi pašvaldībām daudz lielākus pienākumus, piemēram, kvalitātes nodrošināšanu, pie kā ir jāstrādā, un šajā ziņā no Kandavas ir arī piesaistīts ļoti labs speciālists. Mēs varam sagatavot prezentāciju par mūsu darbu un deputātus ar to iepazīstināt.” Tukuma novada priekšsēdētājs Gundars Važa  skaidroja, ka tas noteikti būtu nepieciešams. Deputāte Dace Lebeda vaicāja, vai Izglītības pārvalde ir domājusi izveidot štata vietu bērnu tiesību aizsardzības speciālistam, lai būtu iespējams kontrolēt bērnu ēdināšanu. D. Strazdiņa skaidroja, ka ir deleģējusi šo pienākumu juristei Kristīnei Loginai, bet šāds speciālists būtu  nepieciešams. Vēl D. Lebeda iebilda – ja pārvalde vēlas pielīdzināt algas, tās būtu jāpielīdzina visiem, piemēram, atbilstošiem domes speciālistiem, kam alga ir mazāka. D. Strazdiņa skaidroja, ka rūpējas par savas iestādes darbiniekiem, bet viņai neesot iespēju redzēt algas citu iestāžu darbiniekiem. G. Važa skaidroja, ka pašvaldības nodaļās atalgojums ir atšķirīgs un pie tā vēl būs jāpiestrādā.

Zemgales vidusskolā vēl papildus piešķīra 0,5 slodzes lietvedim, pārskatot sētnieka un laborantes algas likmes, līdz ar to papildus finansējums nebūs nepieciešams. G. Važa skaidroja, ka ar skolu šis jautājums ir pārrunāts, un lai nav tā, ka pēc laika skola prasa finansējumu sētniekam vai laborantam. Vēl Vānes pamatskolas pirmskolas grupai  Matkulē piešķīra vienu pedagoga likmi un puslikmi skolotāja palīgam. Kā skaidroja D. Strazdiņa, Matkules pirmsskolas grupā strādāja tikai viena audzinātāja, kas nav pareizi, jo, ja, piemēram, cilvēks saslimtu, grupu būtu jāslēdz, bet tagad tā varēs nodrošināt darbu no 7.00 rītā līdz 19.00 vakarā. Vēl tika lemts par štatiem skolās, bērnudārzos un bibliotēkā, taču lielākajā daļā papildus finansējums nebija nepieciešams.

Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai ir sarēķināts, cik izmaksās šīs izmaiņas 2022. gada budžetā, jo tas, ka šobrīd papildus naudu nevajag, vēl nenozīmē, ka to nevajadzēs nākamajā gadā. Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Laila Dzalbe skaidroja, ka pagaidām vēl izmaksas nav sarēķinātas, bet visi  lēmumi noteikti atstās ietekmi uz nākamā gada budžetu, tāpēc uz domes sēdi viņa solīja šo pārskatu sagatavot. G. Važa piebilda, ka būs jāvērtē arī līdzfinansējums, kādu izglītības iestādēm maksā pašvaldība.

Par kultūras nozari

Deputāts Normunds Rečs interesējās, vai kultūras un sporta nodaļas štatu saraksts ir izdiskutēts kultūras komisijā? Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede skaidroja, ka izveidotais amatu saraksts ir tāds pats, kāds tas bijis līdz šim. Viena darbiniece gan pārgājusi darbā uz Tukuma kultūras namu, tāpēc ir viens kultūras speciālists, sporta speciālists un projektu vadītājs: ‘’Bija ierosinājums par publicitātes vai sabiedrisko attiecību speciālistu, bet to mēs noraidījām, jo šobrīd pasākumu norise ir ierobežota, tāpēc to var darīt arī projektu speciālists. Turklāt kultūras komisija jau štatu  sarakstus neskata, bet var runāt par atlīdzību, jo ir liela atšķirība starp nodaļas vadītāja un darbinieku atalgojumu.” Tomēr N. Rečs rosināja izņemt no lēmuma projekta to sadaļu, kas attiecas uz kultūras un sporta nodaļu, paskaidrojot, ka par to vēl vajadzīgas lielākas diskusijas. Viņš informēja, ka vēl iepriekšējā deputātu sasaukuma laikā tika saņemta vēstule no novada kultūras darbiniekiem ar pārmetumiem pašvaldībai, ka kultūras pārvaldības modelis īsti nav efektīvs, tāpēc šis būtu tas brīdis, kad par to varētu diskutēt un varbūt jautājumu var skatīt novembra Izglītības un kultūras komitejas sēdē. I. Priede skaidroja, ka domes lēmums paredz līdz 31. oktobrim šo nodaļu izveidot, un  termiņš ir jāievēro, lai nekavētos darbi, piemēram, amatiermākslas kolektīvi nav izvērtēti, taču tas nepieciešams jaunā budžeta  veidošanai: ‘’Par modeli, protams, var runāt, bet, kad pirms vēlēšanām novadi par nozarēm diskutēja, visiem patika Kandavas modelis, kur ir apvienoti visi kultūras un sporta speciālisti. Šobrīd saņemam informāciju no pagastiem, ka ir kopīgs budžets ar kultūru un ka no kultūras finansējuma tiek paņemta nauda, kultūras darbiniekus par to neinformējot.’’ Deputāts Mārtiņš Limanskis atzina, ka vēlējies runāt pat to pašu – vai ir šis jautājums iekšēji pārrunāts un kas notiks ar nodaļas vadītāja amatu – vai uz to rīkos konkursu? I. Priede skaidroja, ka izvērtēšana ir bijusi, bet kultūras darbinieki “ir emocionāli ļaudis”. M. Limanskis aicināja kaut vai līdz domes sēdei par to izdiskutēt un vienoties, lai nebūtu pēc tam papildu problēmu. Deputāte Ligita Gintere aicināja struktūru atstāt tādu, kāda tā ir, bet diskusijas ir vajadzīgas, jo ar kultūras nozares speciālistiem netiek runāts. Un kas attiecas uz atalgojumu, to varot atstāt arī uz jauno budžetu. Deputāti, balsojot par N. Reča priekšlikumu runāt par Kultūras un sporta nodaļas struktūru novembra komitejās, to tomēr noraidīja, bet vienojās pārrunāt jautājumu līdz domes sēdei.

Pūrē nosaka augstāku maksu par ūdens uzsildīšanu

Domes juriste Ilze Blanka informēja, ka no SIA Komunālserviss TILDe saņemts iesniegums ar lūgumu no 1. decembra apstiprināt jaunu tarifu siltā ūdens cirkulācijai – 5,49 eiro (bez PVN) vienam dzīvoklim mēnesī (ja ir cirkulācija) un par ūdens uzsildīšanu – 4,94 par kubikmetru mēnesī (bez PVN): ‘’Ar domes lēmumu Pūres pagastā ir apstiprināts karstā ūdens uzsildīšanas tarifs 2,50 eiro par kubikmetru mēnesi, bet no šī gada janvāra TILDe šajā pagastā ir pārņēmusi ūdensaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus, kā arī četru daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Lai noteiktu tarifu, ir nepieciešama iepriekšējās sezonas datu analīze, taču šādas informācijas nav, tāpēc TILDe lūdz piemērot Pūrē līdz šim SIA Tukuma siltums noteikto maksu par siltā ūdens cirkulāciju un uzsildīšanu Tukuma pilsētā, kas  bija apstiprināta ar Tukuma novada domes lēmumu 2017. gadā.” Uzņēmuma vadītājs Valdis Mitenbergs skaidroja, ka šāda maksa būtu jānosaka līdz nākamā gada 30. jūnijam, kad būs zināmi reālie apkures sezonas rezultāti.

Deputāts Kaspars Gribusts aicināja noteikt, ka šāds tarifs ir spēkā apkures sezonas laikā, jo, kas notiks tad, ja arī vasarā cilvēki gribēs karsto ūdeni un kurš tad zaudējumus segs? Un vēl viņš aicināja vērtēt, vai vispār cirkulācija ir iespējama. Savukārt deputāte Gunda Cīrule interesējās, kā tiks kontrolēts, kurš šo ūdeni reāli lieto un kurš nē, jo viena daļa ir uzstādījuši elektriskos boilerus? V. Mitenbergs skaidroja, ka līdz gadam beigām bija plānots visas daudzdzīvokļu mājas apsekot (protams, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija!) un pārliecināties, vai skaitļi atbilst patiesībai. G. Važa iebilda, ka, piemēram, Smārdē dzīvokļos ir uzlikti skaitītāji siltajam un aukstajam ūdenim – katrā dzīvoklī četri. V. Mitenbergs skaidroja, ka daudzos dzīvokļos nav skaitītāju, bet ir plānots tādus uzlikt. Savukārt  TILDes juriste Inese Kurzemniece skaidroja, ka Pūrē nevienai no četrām mājām nav nodrošināta cirkulācija, līdz ar to maksu par cirkulāciju nepiemēros, tikai maksu par ūdens uzsildīšanu. K. Gribusts vaicāja, vai cilvēki būs gatavi vairāk maksāt par ūdeni un par kanalizāciju, jo tas gluži vienkārši nozīmē, ka viņiem ūdens, gaidot, kad tas kļūs silts, būs ilgi jānotecina? I. Kurzemniece skaidroja, ka daļai dzīvokļu tā bijis arī līdz šim – divās mājās bijusi labāka cirkulācija bet divās – sliktāka.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.