Spriež par Kandavas pansiju un Vānes skolu

Nule kā pieņēmuši budžetus, Tukuma novada domes deputāti šajā nedēļā jau atkal tikās komiteju sēdēs. Sprieda gan par sociālajiem jautājumiem, gan tiem, kas saistīti ar sportu, kultūru, arī izglītību, kurai tiek novirzīta ne gluži puse, bet tomēr ievērojamākā daļa budžeta (46,7% jeb mazliet vairāk nekā 35 miljoni eiro). Paralēli arvien turpinās četru novadu apvienošanās praktiskā puse, apzinot situāciju, cenšoties ieviest vienotus darbības principus visā jaunā novada teritorijā.

Kur paliek mūsu nauda

Nelikumīgi, bet – lētāk…

Tas visādā ziņā attiecināms arī uz sociālo pakalpojumu jomu, un šonedēļ deputāti, kā arī speciālisti diskutēja, kā tālāk būt ar Kandavas pansiju, kas iekārtota Ķiršu ielā 10. Ar esošo situāciju sociālo un veselības jautājumu komitejas locekļus iepazīstināja sociālā dienesta juriste Laila Balode. Proti, šobrīd pansijā ir 25 iedzīvotāji, kas nozīmē, – tā ir teju piepildīta, jo kopumā pansija paredzēta 26 klientiem. Te izmitināti gan cilvēki, kas ir uz gultas guloši un kuriem nepieciešama ilgstoša aprūpe, kā arī ir klienti, kuriem vajadzīga sociālā aprūpe vai, piemēram, noderētu, mājaprūpe. Līdz šim atsevišķus pakalpojumu ir nodrošinājuši pansijas jeb sociālā dienesta darbinieki, taču… Kandavā šāds pakalpojums nav bijis reģistrēts, kā tam būtu bijis jābūt. Kāpēc tā? To sēdē skaidroja deputāte un priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Inga Priede, kas uzsvēra, ka īsti jau Kandavas pansijas darbinieki ar aprūpi nemaz nenodarbojoties – vairāk ir kā dežuranti, pieskatītāji, lai vismaz viens cilvēks visu diennakti uz vietas atrastos. “Varētu teikt, viņi ir dežuranti ar papildu pienākumiem,” deputātes teikto papildināja Kandavas un pagastu apvienības vadītājs Jānis Mazitāns. Te gan kas iebilstams atkal bija sociālajam dienestam, jo, kā norādīja dienesta vadītāja Ina Balgalve, ja cilvēki tiek, piemēram, mazgāti un citādi apkopti, tad jau pēc amata apraksta un arī faktiskajiem pienākumiem darbinieki ir tieši aprūpētāji, nevis “dežuranti“, kas savukārt pieskata ēkas, nevis cilvēkus, precizēja L. Balode. Līdz ar to situācija šobrīd ir tādā, kāda tā ir, jeb nesakārtota. I. Balgalve vēl atgādināja, ka tā nebūt nav tikai “birokrātija”, bet gan reāls administratīvs pārkāpums.

Cik tas izmaksā?

Risināt to varētu, ja pansiju un tajā šobrīd jau sniegtos pakalpojumus tomēr padarītu par oficiāliem. Tam gan vajadzētu arī ieguldījumus, piemēram, izbūvējot pacēlāju uz otro stāvu, kas, kā atzina I. Priede, bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pirms gadiem Kandavas pansiju tomēr pašvaldība izlēmusi oficiāli nereģistrēt. Taču, ņemot vērā, ka budžets jau ir apstiprināts un kopumā grūti pateikt, cik pacēlājs varētu izmaksāt, šobrīd būtu ieteicams sakārtot vismaz ēkas pirmo stāvu – izbūvēt dušu un arī tualetes pielāgot cilvēkiem ar kustību traucējumiem. “Vēl viena duša uz 12 cilvēkiem būtu tikai normāli!” uzsvēra I. Balgalve, piebilstot, ka tas varētu izmaksāt ap 10 000 eiro. Pēc tam tad arī varētu oficiāli sakārtotu jautājumu par aprūpes pakalpojumu, tāpat arī sistēmu, – kas un par ko maksā. Šobrīd iemītnieki sedz kādu daļu no ēkas uzturēšanas izdevumiem, piemēram, maksā par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu. Savukārt, piemēram, par apkuri un darbiniekiem maksā pašvaldība. Tiek lēsts, ka tie ir 8 eiro dienā par vienu no pasijas iemītniekiem; ja būtu arī pakalpojuma apmaksa – tie varētu būt 10 eiro dienā. Bet jebkurā gadījumā, tas noteikti ir lētāk, nekā izvietot, pārvietot cilvēkus uz citām iestādēm, kur jau šobrīd būtu iespējams pavisam oficiāli sniegt to pašu ilgstošo aprūpi, proti, vidēji izmaksa sociālajos centros ir ap 28 eiro dienā. I. Priede gan brīdināja, ka daļa pansijas iemītnieku tāpat varētu arī atteikties no aprūpes pakalpojuma un šādu iespēju vajagot saglabāt. Jo jau šobrīd reizēm esot arī tā, ka ir pansijas iemītnieki, kam pietrūkst arī pārtikai, un viņi to ejot to lūgt kaimiņiem… Gadījumi, kādēļ ļaudis nokļūs pansijā, jau esot ļoti dažādi. Kāds zaudē dzīvesvietu, citu radinieki paši nespēja ikdienā vairs aprūpēt, bet apmaksāt sociālo centru atļauties nevar utml. Līdz ar to, varot gadīties, ka kāds tomēr nevarēs visu samaksāt. Tā diskusijas noslēgumā komitejas locekļi lēma, ka jautājums noteikti vēl būtu jāpapēta dziļāk, bet jebkurā gadījumā – kaut soli pa solītim – tomēr jāsakārto, kā pienākas.

Vānē skola – ir un būs!

Tas, ka, apvienojoties novadiem, varētu notikt arī izmaiņas skolu tīklā, bija nojaušams arī iepriekš, īpaši mazākajās skoliņās, kur bērnu skaits ir tiešām neliels. Tā Vānes pamatskolā posmā no 1. līdz 9. klasei šogad izglītojas vien 36 audzēkņi. Speciālisti esot situāciju izvērtējuši, tikušies gan ar skolas, gan pagasta vadību un vecākiem, nonākot pie risinājuma, – izveidot Vānē sākumskolu, kas paredz mācīšanos līdz 6. klasei. Tā Izglītības, sporta un kultūras jautājumu komitejā skaidroja Tukuma novada izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa. Uz deputātu jautājumiem, kā būs ar tiem bērniem, kuri šobrīd ir posmā 7.-9. klase, un vai ir kāds mehānisms, kā viņus varētu pierunāt izvēlēties skolu tieši Tukuma novadā, gan D. Strazdiņa, gan arī komitejas vadītāja Ligita Gintere atgādināja, ka vecākiem un bērniem tomēr ir pavisam brīva izvēles iespēja. Tādēļ risks, ka viņi dosies uz skolu ārpus novada, protams, pastāv, bet jautājums ir, – kā ar vecākiem tiks runāts.  J. Mazināts apstiprināja, ka šādas sarunas tiešām jau notiek un, ka, piemēram, Vānes iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, kas norisinājās šīs nedēļas sākumā, jau mēģinājuši vienoties par to, vai nevajadzētu izvēlēties visiem vienu skolu?

Jāpiebilst, ka 10 bērni, kuri varētu būt bijuši Vānes pamatskolas audzēkņi, jau šobrīd mācās kaimiņu novadā, Kabiles pamatskolā, kas arī tuvākā mācību iestāde. Un pašvaldībai tas izmaksā ap 136 eiro mēnesī par katru bērnu. Vēl septiņi dodas uz mācībām K. Mīlenbaha vidusskolā Kandavā, bet 2 – Kandavas reģionālajā vidusskolā. Te gan problēma, kā norādīja izpilddirektors Ivars Liepiņš, varētu rasties arī apstākli, ka autobuss, kurš bērnus ved uz Kandavu, ceļā dodas vismaz 40 minūtes ātrāk, nekā tas ir, dodoties uz Kabiles pusi. Kurš gan grib celties stundu agrāk? Tad nu deputāti vienojās, ka arī šo jautājumu jāpapēta un autobusu kustības grafiki tomēr, iespējams, jāpārskata.

Cerot uz jaunu elpu  

Kaut kopumā tendence ir bijusi lejupslīdoša, ir pamatota cerība, ka Vānes skola tomēr iegūs savu otro elpu, sēdē uzsvēra Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Tas tādēļ, ka pirmsskolas grupiņā Vānē ir 44 audzēkņi, no kuriem 7 – topošie pirmklasnieki. Veicot reorganizāciju, tiks atrisināta arī vēl kāda problēma. Proti, telpas, kas pirmsskolas grupiņām iekārtotas pagasta pārvaldes ēkā, jau kļuvušas par šauru, tādēļ bijušā skolas direktora Ivara Laša ierosinājums bija izremontēt, sakārtot, otrā stāva telpas, kas nule kā atbrīvojušās. Tomēr nu piemērotāks risinājums būtu 5-6-gadīgo grupiņu pārcelt uz muižas jeb lielās skolas ēku, kas topošajiem pirmklasniekiem ļautu arī jau laikus aprast ar jauno situāciju.

Bet nu jebkurā gadījumā – skolas nākotne būs atkarīga no pašiem vāneniekiem, kā arī skolas un pagasta vadības, kas šobrīd ir jauni cilvēki (skolas direktora pienākumus pilda Ilze Kalnarāja-Ozola, bet pagasta pārvaldi kopš 1. februāra vada Signija Tauriņa-Alksne). Tāpat esot jādomā, kā skolas vārdu, sniegtās iespējas reklamēt, piesaistot gan pašu bērnus, gan, iespējams, audzēkņus no kaimiņu novadiem.

Tā jautājums tika virzīts tālākai izskatīšanai uz finanšu komiteju, bet vēlāk – dome sēdi, kad par skolas reorganizāciju lems visi deputāti.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.