Kur foto top jau desmitiem gadu

Tālāk un uz priekšu! Mūsu nākamā pieturvieta namā Brīvības laukums 11 – SIA «Foto nams» foto darbnīca, foto studija individuālām un ģimenes foto sesijām un foto aksesuāru veikaliņš. Pakalpojumi: bilžu izgatavošana no digitālajiem datu nesējiem, no 35mm fotofilmām un diapozitīviem, kā arī foto filmu attīstīšana. Fotogrāfiju izgatavošana, bojātu, senu bilžu restaurācija, profesionāla fotogrāfa pakalpojumi, iespēja iegādāties foto albūmus, bilžu rāmjus, kā arī iegūt foto dokumentiem piecu minūšu laikā. E-pasts: [email protected]

Darba laiks: darba dienās no 9.00 līdz 17.00, sestdienās  no 9.00 līdz 14.00 un svētdienās – brīvs) – tā skaidri, rakstīts uz ieejas durvīm. Ieejot pa galvenajām durvīm, kāpnes ved uz otro stāvu, kur nu atrodas foto studija, tur, kā noskaidrojām vēlāk, uz fotografēšanos var pieteikties atsevišķi – zvanot pa tālr. 27732821 vai 26713565. Mūsu viesošanās laikā fotosesijas nenotika, tādēļ devāmies pa kreisi uz foto darbnīcu. Tur satikām īpašnieci, konsultanti jeb visu vienā – Gitu Sokolovu. Viņa pastāstīja, ka uzņēmums šajās telpās strādājot jau divdesmit gadus, bet iesākumā tajā bijusi tikai kā darbiniece: “Pirms Guntis Jēkabsons 2001. gadā aizgāja uz jaunām telpām – jaunajā biznesa centrā, viņš aptuveni desmit gadus strādāja šeit. Vēl pirms tam viņam foto salons bija partijas mājā, bet vecajā kino teātrī (kur nu ir bibliotēka) strādāja Modris Aumalis. Tā kā fotogrāfu bija daudz, kas lielākoties nāca no vecās foto darbnīcas, kas atradās tur, kur tagad ir TIC. Bet lieta tāda, ka Tukumā bija vairāki foto saloni, bet fotogrāfiju darbnīcas nebija… Fotogrāfi savas bildes taisīja paši savām rokām tumšos kambaros, bildes žāvējās uz šņorēm… Par tādu bilžu mašīnu neviens pat nesapņoja. Tad nu Guntis devās uz Rīgu un uzmeklēja Viktoru Ābolu, kas bija «Foto colors» īpašnieks, un pierunāja viņu tādu darbnīcu atvērt arī Tukumā. ”

Un jā, Gita parādīja arī vēsturisko mašīnu, kurā vēl joprojām var attīstīt filmiņas. Tā arī esot tā atšķirība no citām foto darbnīcām, te var izdarīt to, ko jaunā paaudze pat nevarot iedomāties. “Bildes attīstām tikai ceturtdienās, jo mašīna ir jāuzsilda. Ja ķīmiju katru dienu silda un nelieto, tā saskābst tāpat kā zupa. Tādēļ to darām vienu reizi nedēļā un tad arī visas filmiņas attīstām. Pie mums var nopirkt arī foto filmiņas, piemēram 24 kadru filmiņa pa 7.50 eiro, bet 36 kadru filmiņa maksā 9 eiro. Jā, tas ir dārgi, bet arvien vairāk jauniešu “rok augšā” dažādu veidu vecos fotoaparātus un iemēģina ar tiem fotografēt – eksperimentē. Man bildes brauc attīstīt pat no Jūrmalas un Olaines, svarīgi ir tas, ka mēs ne tikai varam attīstīt un bildes uztaisīt, bet no filmiņas varam arī ierakstīt fotogrāfijas digitālā formātā. Un jā, cilvēki atrod filmiņas un nes pie mums – bija gadījums, ka trīs nedēļas pēc kārtas mums nesa pa 25 filmiņām.”

Fotogrāfijas pamazām atgriežas 

Jautāta par to, vai fotogrāfija atkal nāk modē, Gita pastāstīja: “Kaitina, kad ienāk cilvēki un prasa: “Ko, jūs vēl neesat bankrotējuši?!” Tas tāpēc, ka iedomājas –cilvēki vairs fotogrāfijas netaisa. Bet es tam pretī varu teikt: ”Parādu nav, un maizei sanāk…” Jā, cilvēki fotogrāfijas taisa, bet vissirsnīgāk to dara tie, ksa ir cietuši no modernajām tehnoloģijām. Pirmsākumos telefonā atmiņa bija 16 MB, un tad, kad tas bija pilns, tad bieži vien nobloķējas un kaut ko izdzēsa… Un pamatā jau tās bija bildes. Arī, kad datori “uzkaras”, tad arī bieži vien cieš tieši bildes, ja tās nav dublētas “mākoņos”. Ir bijis arī gadījums, kad sieviete telefonā glabājusi bērna bildes no piedzimšanas līdz pat trīs gada vecumam un kaut kas ne tā nogājis greizi, un  – nav vairs nevienas bildes!”

Kā viens no piedāvājumiem šajā darbnīcā ir arī dokumentu fotogrāfiju izgatavošana – braukšanas biļetēm, studentu, skolēnu invalīdu, pensionāru apliecībām utt. ”Pasu galdam ir savs foto meistars, bet tas cilvēks, kas no tā ir cietis, arī nāk pie mums un nofotografējas. Es nevainoju ierēdņus, viņiem ir tāda aparatūra, kāda ir, bet cilvēki stāsta, ka ekrānā izskatās, ka būs ok, tomēr, kad saņem pasi, raudāt griboties, jo izskatās, ka cilvēks jau miris… Te fotografējot, bilde jebkurā gadījumā būs labāka. Mazie “hakeri” jau pasei sataisa mazās bildītes un pasūta kā parastu fotogrāfiju – tas izmaksās 0,20 centi, bet tā tas izmaksā 3 līdz 4 eiro,” skaidro Gita.

Bildes pie Gitas var pasūtīt ar interneta starpniecību par 0,18 centiem, salonā – 0,20 eiro, bet diemžēl viņai esot jāsaka, ka pēc tūlītējā energocenu kāpuma arī viņai būs jāuzliek augstāka cena – vismaz par diviem centiem. Tas mazliet biedējot, jo esot cilvēki, kuri uzskata, ka arī šie 20 ir liela nauda par fotogrāfiju. Preču piedāvājums, kas iegādājams uz vietas ir gana plašs tik mazai telpai – albūmi, sākot no pavisam maziem (36 fotogrāfijām), kas maksā vien 60 centus, līdz pat grezniem, lieliem albūmiem par padsmit eiro. Arī bilžu rāmīši dažādi – un arī–  sākot ar pavisam niecīgām summām – 0,50 centiem līdz pat… 20 eiro (60x80cm). Tā kā viss vajadzīgais ir pieejams. Un Gita ar savu ilgo darba pieredzi iziet cauri visām fotogrāfijām, lai nebūtu nekādu brāķu. Lai gan, kā pati atzīst, dažreiz, gribot, lai būtu labāk, sanācis sliktāk. Tādēļ vēl viena svarīga lieta – pēc fotogrāfijām ir jāmēģina saprast, ko cilvēks tur ir uztvēris par svarīgāko objektu.

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.