Projekti

Kur paliek mūsu nauda Jau vēstīts, ka pēdējā novada domes sēdē, 24. novembrī, deputāti cita

Trešdien, 24. novembrī, notika kārtējā novada domes sēde, kur citu jautājumu vidū deputāti lūkoja, kā sokas pašvaldību kapitālsabiedrībām, tai skaitā SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi». Tāpat jaunajam novadam arvien priekšā darbs pie vienotas struktūras izveides, kas apstākļos, kad valda tik izteikta dažādība, varētu būt itin sarežģīti, – sēdē secināja deputāti. Šoreiz darba kārtībā bija Kandaavas un pagastu apvienības nolikums.

Kur paliek mūsu nauda novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti

Tukuma novada domes sēdē 27. oktobrī SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zoporožecs iepazīstināja ar uzņēmuma vidējā termiņa stratēģisko plānu, kas savukārt tiks iekļauts ilgtermiņa plānā. Tas ir iezīmēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kas jāizstrādā līdz 2022. gada decembrim. ”Nākamajā plānošanas periodā būs jātaisa lielais Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plāns kopā ar Ventspils, Kuldīgas un Jūrmalas pašvaldībām. Esam jau tikušies ar Ventspils un Kuldīgas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu operatoriem un runājuši par sadarbību, jo mums būs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, Ventspilī – atkritumu dedzināšana. Un Jūrmalas atkritumi nonāk un pēc lielā plāna arī nonāks mūsu poligonā,” skaidroja Ē. Zaporožecs.

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO”valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –,tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini.

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst vienīgajā valstī esošajā bīstamo atkritumu galējās noglabāšanas poligonā, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā.

Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos? Jānis Zaņģis (uzņēmējs): –  Mūsu nozarē nav saskarsmes

2. līdz 4. novembrim Jaunpils pienotavas delegācija ar savu produkciju piedalījās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajā izstādē «World Food Ukraine 2021». Par to, kā izstādē veicās un arī par pašreizējo situāciju piena nozarē, jau lūdzam pastāstīt Jaunpils pienotavas valdes locekli Jāni Bērtulsonu.

Šovasar Valmierā skaļi izskanēja Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons “DaibeZero”, kurā Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” notika izpētes darbi un sešas komandas ar studentiem, zinātniekiem, uzņēmējiem un citiem vides entuziastiem sastāvā meklēja jaunus risinājumus atkritumu izmantošanai. Hakatona uzvarētāji no Latvijas un Krievijas piedāvāja stikla šķiedras ražošanas pārpalikumus izmantot ķieģeļu ražošanai.

No 21. oktobra sākusies mājsēde. Kā izdodas nodrošināt darbu jauno ierobežojumu apstākļos? Silva Zāgmane (Jaunpils

Nedēļas vidū, 3. novembrī, tika izziņoti ikgadējā konkursa «Lielais loms» laureāti. Labāko vidū nominācijā «Gada uzņēmums zivju apstrādē» uzvarētāja laurus plūca mūspuses  ražotne – SIA «Unda». Lai arī tradicionālā apbalvošanas ceremonija klātienē šogad atkal izpaliks, tiek solīts, ka stāstus par   centīgākajiem zivkopības jomā varēšot lūkot televizoru ekrānos 11. decembrī. Bet jau pirms tam – lai parunātos, piemēram, par pandēmijas nedienām, kā arī attīstības plāniem – uz Enguri devāmies arī mēs – NTZ žurnālisti.