Kā sokas komunālai saimniecībai Lapmežciemā?

Kur paliek mūsu nauda

Jau vēstīts, ka pēdējā novada domes sēdē, 24. novembrī, deputāti cita starpā lūkoja, kāda ir situācija pašvaldības komunālajās saimniecībās. Bijušā Engures novada teritorijā tāda ir tikai viena – kopš 1997. gada Lapmežciemā darbojas SIA «Krants», kuras vadību šogad amatu apvienošanas kārtībā pārņēma tā brīža pagasta pārvaldes vadītājs Sergejs Kirilovs. Vēl viena rotācija norisinājusies tikko – S. Kirilovs novembrī izturējis konkursu uz vakanto apsaimniekošanas uzņēmuma «Komunālserviss TILDe» vadītāja amatu! Bet par situāciju SIA «Krants», kā arī nākotnes izaicinājumiem tieši šajā uzņēmumā deputātiem viņš atskaitījās Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 10. novembrī.

Iedzīvotājiem ir interese pieslēgties kopīgajiem tīkliem

Kaut uzņēmums nav diez ko liels (apgrozījums aptuveni 250 000 eiro gadā), kas ierobežo tā iespējas, piemēram, aizņemties lielākiem darbiem, darbības spektrs ir gana plašs. Piemēram, ūdenssaimniecība. Ar dzeramo ūdeni SIA «Krants» apgādā 11 daudzdzīvokļu mājas (196 dzīvokļus), 185 privātmājas, 10 pašvaldības iestādes, kā arī 12 komerciestādes, kam kopā ik gadu tiek piegādāti ~44 000 m³ ūdens. Daļa no tā gan aiziet zudumos, kas būtu vēl uz priekšu risināma problēma, piemēram, meklējot zudumu iemelsu. Notekūdeņos gan nonāk mazāki apjomi, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka ne visas mājsaimniecības ir pieslēgušās centralizētajai kanalizācijas sistēmai un ne visur tas arī iespējams, – skaidroja S. Kirilovs. Bet interese pieslēgties iedzīvotājiem tiešām esot, jo īpaši tādēļ, ka ūdens kvalitāte, ja tas netiek sagatavots, attīrīts centralizēti, piejūras teritorijā nav tā pati labākā. Tāds pats novērojums esot par kanalizāciju. Jo prasības pret septiķiem augstākas un kanalizācijas izvešana – dārgāka (atšķirība esot vismaz trīskārša), jo arī interese par pieslēgšanos kopīgiem tīkliem ir lielāka. Kaut ko lietas labā arī uzņēmums mēģinot darīt, piemēram, veicot centralizēto tīklu paplašināšanu blīvāk apdzīvotās vietās. Taču tas, lielākoties, varot notikt tikai pa mazākiem posmiem un tiktāl, cik to līdz šim ir atbalstījusi pašvaldība, jo uzņēmumam līdzekļu tam neesot.

Ja pašā Lapmežciemā vēl situācija ir daudzmaz pieņemama, tas centralizēta kanalizācija un ūdensvads jo īpaši aktuāls ir Bigauņciemā un Ragaciemā. Lai tur ieviestu centralizētās sistēmas, ir izstrādāts projekts, skaidroja S. Kirilovs. Un tas kopumā, kā tiek lēsts, varētu izmaksāt ap 3,5 miljoniem eiro. Šobrīd ir vien iesākuši pirmo posmu, kura ietvaros darbi norisinājās Bigauņciema pusē.

Deputāte Dace Lebeda interesējās, cik tad daudz esot to, kuri vēlas šīm centralizētajām sistēmām pieslēgties? S. Kirilovs skaidroja, ka grūti nosaukts konkrētus skaitļus, bet interesentu zvani esot regulāri.

Vēl par ūdenssaimniecību. Ar ilgu kavēšanos (projekts aizsākts 2017. gadā) šobrīd beidzot ir noslēgusies Lapmežciema attīrīšanas iekārtu atjaunošana, apstiprināja S. Kirilovs. Bet atkal jau – tās joprojām nevarot pieņemt divu pagasta zivju pārstrādes uzņēmumu notekūdeņus, par ko, visticamāk, nākotnē atkal būtu jādomā.

Ir jauns katls

SIA «Krants» pašvaldības iestādēm un sešiem daudzdzīvokļu namiem Lapmežciemā arī piegādā siltumu. Kopš 1994. gada darbojas trīs apkures katli, kur gan viens vairākkārt bija jālabo, līdz pašvaldība finansiāli atbalstīja tā nomaiņu. Šajā apkures sezonā jau novērtējot ieguvumus – katls darbojas ekonomiskāk un arī automātika strādājot daudz precīzāk. Jāpiebilst, ka tā ir gāzes apkures katlumāja, un Lapmežciemā ir sistēma, kas paredz konstantu maksājumu vasaras sezonā (0,23 eiro par m²), savukārt ziemā patērētāji jau maksā par patērēto gāzi un elektronerģiju. Izdevies arī laika gaitā nomainīt siltumtrases posmus, kas bija avārijas stāvoklī. Bet esot vēl kāds posms, ko vajadzētu rekonstruēt, apstiprināja S. Kirilovs. Tas, kā tiek lēsts, varētu izmaksāt 40 000 eiro.

Domājot par paplašināšanos

Salīdzinoši liela ieņēmuma daļa saimniecībā ir par apsaimniekotajiem piekrastes stāvlaukumiem. Vidēji sezonas laikā tajos izdodas iekasēt 10 000 līdz 15 000 eiro. Izdevumi – algas diviem darbiniekiem, kas izsniedz biļetes, un vienam sētniekam, kas arī tiek nodarbināts vasaras sezonas laikā. Neskaitot šos trīs darbiniekus, SIA «Krants» ir vēl astoņi nodarbinātie, kuru pārziņā ir divas kapsētas, tāpat pagasta apgaismes sistēmas. Visbeidzot, SIA «Krants» ir arī savs ekskavators, kas vajadzības gadījumā ļauj sniegt, piemēram, rakšanas pakalpojumus. Veic arī tādus sezonas darbus kā pļaušana, krūmu griešanu u.tml.

Deputāte Gunda Cīrule interesējās, kur un vai ir pieejama informācija par SIA «Krants»? Tas būtiski, jo normatīvie akti nosaka, kādai informācijai būtu jābūt pieejamai – uzņēmuma stratēģijai u.tml. S. Kirilovs atzina, ka ir domājuši par savu mājas lapu, bet līdz šim ir izlīdzējušies ar Engures novada, kā arī pagasta mājas lapu, par kuras tālāko darbību, kad atgriezīšoties darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, gan domāšot pagasta pārvaldniece.

Savukārt deputāts Juris Šulcs vaicāja, kāda, pārvaldniekaprāt, esot uzņēmuma turpmākā attīstība, ja ņem vērā, ka uzņēmums tomēr ir tik salīdzinoši neliels? S. Kirilovs skaidroja, ka uzmetums par nākamo trīs gadu attīstību jau topot, taču tas nav vēl ar deputātiem saskaņots. Kādā brīdī esot bijusi iecere, ka SIA «Krants» varētu pārņemt arī komunālo sfēru Smārdē un Engurē, kur šobrīd šīs funkcijas pilda pārvaldes. Bet tas būtībā ir bijis tikai viens no pārrunātajiem variantiem, ko vispirms būtu jāsaskaņo.

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.