Par amatiem, pabalstiem, pakām un projektiem

Kur paliek mūsu nauda

  1. novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti četri darba kārtības jautājumi. Deputāti tos visus atbalstīja vienbalsīgi.

Leonu Tiļļu apstiprina SAC «Rauda» vadītāja amatā

Jau kopš šī gada oktobra Tukuma novada pašvaldība konkursa ceļā meklēja jaunu sociālās aprūpes centra «Rauda» vadītāju. Kā ārkārtas sēdē skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, tika izsludināts konkurss, kurā bija pieteikušies trīs pretendenti, taču uzvarētājs pēc izvirzīšanas šim amatam no darba atteicās, tāpēc tika rīkots vēl viens konkurss. Tajā pieteicās pieci amata pretendenti, un visi tika aicināti uz pārrunām. Konkursa komisija lēma virzīt apstiprināšanai Leonu Tiļļu – līdzšinējo aprūpes centra «Brocēni» vadītāju.

Deputāte Gunda Cīrule aicināja konkursa uzvarētāju izstāstīt par savu līdzšinējo pieredzi, kā arī – kāpēc izlēmis piedalīties konkursā. L. Tiļļa domes ārkārtas sēdē skaidroja, ka sociālajā darbā ir nostrādājis gandrīz 25 gadus, no tiem desmit – sociālās aprūpes iestāžu vadītāja amatā: “Esmu no Dobeles, dzimis Saldū. Šobrīd ir liels izaicinājums – pandēmija, ar ko visi saskaras, un es ļoti labi saprotu, ko nozīmē būt iestādes vadītājam pandēmijas laikā. Manis iepriekš vadītajā iestādē nebija ne saslimšanas gadījumu, ne upuru, un vēlos šo savu pieredzi izmantot, vadot SAC «Rauda», kas ir nesalīdzināmi lielāka iestāde  nekā tā, kur strādāju līdz šim.” Deputāts Juris Šulcs vaicāja, vai viņš varēs pilnvērtīgi veikt darbu, ņemot vērā, ka pansionātā ir 24 stundu darba laiks, bet uz darbu jābrauc no Dobeles. L. Tiļļa skaidroja, ka pēdējos divus gadus braukājis uz darbu Brocēnos, un tas aizņēmis stundu laika, un uz Tukumu ceļā pavadītais laiks būšot tāds pats, turklāt attālumā viņš neredzot nekādus šķēršļus. Agnese Ritene, sveicot jauno iestādes vadītāju, vaicāja, kas būs svarīgākās prioritātes, pirmie darbi jaunajā amatā. L. Tiļļa atzina, ka prioritāte ir epidemioloģiskā situācija – klientu un darbinieku drošība: “Tālāk būs darbs ar personālu, komandas veidošana, jo, mainoties vadītājiem, ir liela neizpratne, kas sagaida tālāk. Konkrēti runājot, plānoju mērķtiecīgu klientu imūnsistēmas stiprināšanu, kas ietver gan vakcināciju, gan D vitamīna uzņemšanu, gan pastaigas svaigā gaisā, jo veciem cilvēkiem tas ir ļoti būtiski.”

Deputāte Dace Lebeda interesējās, kā jaunais vadītājs piesaistīs klientus un kā popularizēs pansionātu, jo šobrīd ir nelielas problēmas šajā jomā: “L. Tiļļa skaidroja, ka SAC «Rauda» tēla popularizēšana ir ļoti svarīgs uzdevums, jo sabiedrības attieksme ir ļoti svarīga, turklāt «Rauda» ir trešā lielākā pašvaldības sociālā iestāde valstī. Tāpēc tas ir neveiksmīgs stāsts, ja iestādes vārdu atpazīst pēc konstatētajām problēmām. Labā prakse ir uzrunāt potenciālos klientus pavadīt vecumdienas šajā iestādē.”

Deputāti vienbalsīgi apstiprināja amatā jauno sociālās aprūpes centra «Rauda» vadītāju, kurš sāks darbu no 15. novembra.

Būs svētku pabalsti represētajiem un černobiliešiem

Kā sēdē skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, jau vēsturiski, sagaidot Latvijas valsts gadadienu, novadu budžetos ir bijis paredzēts pabalsts represētajām personām un Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem: “Jaunpils novadā bija paredzēts 50 eiro liels pabalsts, Kandavas un Engures novadā tas bija 30 eiro, bet Tukuma novadā par pabalstu tika lemts atsevišķi ar domes lēmumu, tāpēc, lai visā jaunajā novadā situācija būtu vienāda, ir ierosinājums piešķirt 50 eiro represētajām personām un Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.”

Kā saņemt pabalstu?

Pabalstu izmaksās Tukuma novada sociālais dienests. Lai to saņemtu, personai vai tā likumīgajam pārstāvim līdz 30. novembrim sociālajā dienestā ir jāiesniedz iesniegums, norādot personas datus, bankas kontu un tālruņa numuru, kā arī uzrādot apliecību, kas apliecina represētās personas vai Černobiļas avārijas seku likvidēšanas darbos iesaistītās personas statusu. Kā jau pēc sēdes skaidroja Tukuma novada sociālā dienesta vadītājam Ina Balgalve, šo pabalstu izmaksas kārtība šiem cilvēkiem jau ir zināma, jo tos viņi ir saņēmuši arī iepriekš: “Taču, ja ir neskaidrības, tad viens risinājums ir sazināties ar savu sociālo darbinieku un noskaidrot, kādā veidot nogādāt dienestā šo iesniegumu. Otrs variants ir, piezvanot pa vienu no tālruņiem 80205333 (bezmaksas informatīvais tālrunis) vai mobilo tālruni 29170040, noskaidrot nepieciešamo informāciju. Trešā iespēja ir atnest iesniegumu un iemest to pasta kastītē pie sociālā dienesta Tukumā, Tidaholmas ielā 1, bet ceturtā iespēja, ja cilvēks nevar atnest iesniegumu pats, tad mēs varam aizbraukt uz mājām un visu nokārtot.”

Ja nav bankas konta

Vaicāta, ko dienests dara gadījumos, ja cilvēkam nav bankas konta, I. Balgalve skaidroja, ka ir iespēja naudu izmaksāt arī dienesta kasē, taču tad par to ir jāinformē iesniegumā. Turklāt iesniegums jebkurā gadījumā ir vajadzīgs, lai sociālais dienests varētu apstrādāt personas datus.

«AAS «Piejūra»» piedalīsies projektā

Kā jau rakstījām otrdienas, 9. novembra, laikrakstā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija aicinājusi atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību «Piejūra» piedalīties bioloģisko noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas projektā, taču tam nepieciešams pašvaldības lēmums. Kā sēdē skaidroja Ēriks Zaporožecs, no 2023. gada 31. decembra jāuzsāk bioloģisko atkritumu – pārtikas, lapu un smalko zaru – savākšana un pārstrāde, un Eiropas reģionālās attīstības fonds šim mērķim piešķir 5,7 miljonus eiro, bet vēl miljons eiro jāiegulda uzņēmumam pašam. Kopumā ir trīs šādi projekti – Liepājā, Jelgavā un Talsu novada «Janvāros», ko īsteno «Piejūra». Tur jābūvē pārstrādes rūpnīca: ”Ja konkursa nosacījumus izturēsim, varēsim šo projektu īstenot. Līdz 21. novembrim visiem dokumentiem jābūt gataviem. Projekts jau reiz tika sniegts, tehnoloģiski viss bija sagatavots, bet nevarējām kvalificēties finansiālās situācijas dēļ. Tagad šīs problēmas ir novērstas.” Deputāts Mārtiņš Limanskis interesējās, vai uzņēmums gatavojās ņemt kredītu. Ē. Zaporožecs skaidroja, ka uzņēmums ņems kredītu 2 899 041,50 eiro apmērā, un no pašvaldībām būs vajadzīgas garantijas. Šajā summā iekļauts miljons eiro pašvaldības līdzdalībai un uz projektu neattiecināmās izmaksas, to vidū PVN, kas sastāda 1,4 miljonus eiro, 1,1 miljons un 300 000 eiro – gāzes pārstrādes iekārtai. Uzņēmuma dalībniecēm – pašvaldībām proporcionāli jāparedz galvojumi atbilstoši daļu skaitam: Talsu novadam – 52,5325%, Tukuma novadam – 47,26411%, Jūrmalas pilsētai – 0,20339%.

Deputāts Kaspars Gribusts interesējās, ko Jūrmala un Talsi saka par šo projektu. Ē. Zaporožecs: ”Esam izrunājuši šo situāciju ar Jūrmalu, kas sola pieņemt pozitīvu lēmumu, un ceturtdien, 11. novembrī, būs Talsu novada domes ārkārtas sēde, kur šo jautājumu skatīs. Kāds būs lēmums, – ir grūti komentēt, taču visiem viss ir izstāstīts un izskaidrots. Ja kāda no pašvaldībām šo lēmumu neatbalstīs, projektu iesniegt nevarēsim, bet tādā gadījumā pazaudēsim šos iezīmētos 5,7 miljonus eiro. Taču valsts plāns līdz 2023. gadam «Piejūrai» tāpat būs jāizpilda un šīs bioloģisko atkritumu iekārtas jābūvē, tikai pašvaldības atbilstoši savu daļu skaitam būs spiestas meklēt tam nepieciešamos 8 miljonus eiro.”

Būs pārtikas pakas

Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa informēja, ka ir iecerēts izsniegt pārtikas pakas 4. līdz 12. klašu skolēniem, kas no 1. līdz 14. novembrim mācījās attālināti: “Tā kā tagad esam jaunajā novadā, visiem bērniem būs vienādas pārtikas pakas. Tās tiks izsniegtas visiem 4. klašu skolēniem, savukārt 5. – 12. klašu grupā – daudzbērnu, maznodrošināto un trūcīgo ģimeņu bērniem, kā arī bērniem ar invaliditāti un celiakiju.” Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede interesējās, kurš šis pārtikas pakas sagatavos un kā tās bērniem tiks izdalītas. D. Strazdiņa skaidroja, ka ierastā kārtība ir tāda, ka skola iesniedz sarakstu ēdinātājam, kas sagatavo pakas, un pēc tam tās uz vietas mācību iestādēs arī tiks izdalītas. No 15. novembra bērni mācīsies klātienē, un tad arī tie, kam tās pienāksies, varēs tās saņemt. Paku sagatavošanai tiks izmantoti 7476, 30 eiro no valsts budžeta dotācijas un 8740, 10 eiro – no pašvaldības budžeta. Deputāte Agnese Ritene vaicāja, vai ģimenei būs jāiesniedz skolā iesniegums? D. Strazdiņa skaidroja, ka atsevišķs iesniegums nav jāraksta, jo visas skolas ir apzinājušas bērnus no šīm mērķgrupām un iesniegs sarakstus savam ēdinātājam.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.