Izstādē ieinteresējušies par Jaunpils žāvētajiem sieriem

2. līdz 4. novembrim Jaunpils pienotavas delegācija ar savu produkciju piedalījās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajā izstādē «World Food Ukraine 2021». Par to, kā izstādē veicās un arī par pašreizējo situāciju piena nozarē, jau lūdzam pastāstīt Jaunpils pienotavas valdes locekli Jāni Bērtulsonu.

Pārsteigums par lielo interesi

Viņš paskaidroja: “Uz šo izstādi devāmies kopā ar citiem Latvijas uzņēmējiem, kur veidojām kopīgo Latvijas stendu – bez mums tur bija «Tukuma piens», «Cesvaines pienotava» un «Dobeles dzirnavnieks». Patiesībā, mēs pat negaidījām tik lielu interesi un atsaucību, kādu saņēmām, un par to bijām pozitīvi pārsteigti. Iepriekš domājām, ka tā tomēr ir liela valsts, kurā piena produktus paši var pietiekošā daudzumā saražot un diez vai mēs ar saviem specifiskajiem produktiem varam iekarot viņu tirgu. Bet izrādījās, ka ļoti liela interese ir par mūsu sieriem un tieši par kūpinātajiem sieriem.

Ukrainas kopējais iedzīvotāju skaits ir 40 miljoni, un Kijevā vien dzīvo tik daudz iedzīvotāju, cik divās Latvijās kopā. Mēs uz tā visa fona esam ļoti mazi ražotāji, bet šīs 10 līdz 20 tonnas ik mēnesi, ko varētu eksportēt uz Ukrainu, mums – Latvijas ražotājam – ir daudz. Jā, dzīves līmenis Ukrainā ir zemāks nekā pie mums, bet uz lielo iedzīvotāju skaitu tik un tā ir ļoti daudz pirktspējīgu iedzīvotāju. Vēl jāsaka, ka liels pluss ir tas, ka mēs spējam sarunāties vienā – krievu – valodā, līdz ar to ir viegli komunicēt un ar potenciālajiem pircējiem, pārrunāt dažādus jautājumus. Jā, visas trīs izstādes dienas cilvēki nāca un bija ieinteresēti par mūsu produkciju. Viņi zina, ka pie mums Latvijā un vispār Baltijas valstīs tiek ražota ļoti laba piena produkcija.”

Vaicāts par to, vai ir arī noslēgti kādi konkrēti līgumi, uzņēmuma vadītājs skaidroja: ”Šobrīd tiek sastādīti saraksti ar potenciālajiem klientiem, un tad jāskatās, kā tas viss rezultēsies. Protams, ka viss nav tik vienkārši: ir jānokārto eksporta papīri, un nākamais jautājums ir transports, ar kuru visā Eiropā sāk palikt arvien lielākas problēmas. Bet viss ir risināms…”

Cenas tikai kāps

Jautājām uzņēmuma vadītājam arī par dažādās preču grupās vērojamo cenu kāpumu. Un J. Bērtulsons skaidroja: ”Šobrīd esam tādā situācijā, ka cenas kāpj pilnīgi visam, līdz ar to arī ļoti strauji pieaug arī piena produkcijas cena. Ja agrāk produkcijas cenu varēja fiksēt 3 līdz 5 mēnešu griezumā, tad tagad tā var mainīties pat trīs dienu laikā. Tajā ir ietverts viss – transports, elektroenerģija, gāze… – tas viss paliek dārgāks. Jā, šobrīd ir interesanta situācija… Varbūt kādam tā arī ir izdevīga, bet lielākajai daļai – gan uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem – tas ir nepatīkami, jo inflācija būs liela un līdz ar to arī pārtikas cenas būs augstas. Un vienlaikus te ir runa tieši par patērētāju pirktspējas samazināšanos un, jā, līdz ar to var kristies arī  ražošanas apjoms.

Šobrīd ir tā, ka svaigpienu pārdot eksportā uz Lietuvu vai Poliju ir stipri izdevīgāk, nekā ražot pašiem. Piena cena nav nostabilizējusies, un tā ir ļoti augsta. Līdz ar to mēs veikalos cenas ceļam, un tam neizbēgami seko iepriekš minētās pirktspējas samazināšanās. Mums ir viena mazo valstu problēma – tā kā esam tik maz, mums preču aprite ir daudz, daudz lēnāka nekā lielajās valstīs, tādēļ arī veikalu uzcenojums ir stipri lielāks.

Šobrīd vietējiem Latvijas pārstrādātājiem, kas arī fokusējas uz vietējo tirgu, strādāt ir ļoti sarežģīti, jo piena cena, kas jāmaksā zemniekiem, kāpj gandrīz pa stundām. Lietuvā tā ir visaugstākā, bet Igaunijā – zemākā (tas nav ierasts – vienmēr bijis otrādāk). Protams, zemnieki priecājas, bet, ja iepirkto pienu uzreiz – uz sitienu varētu pārdot tālāk, pārstrādāt un gatavajai produkcijai cenu uzreiz pacelt, tad jau varbūt nekas. Bet mums jau ir  noslēgti līgumi ar konkrētiem veikaliem par konkrētām cenām, un tās var mainīt vien reizi pusgadā vai reizi gadā. Un neviens uzreiz nepiekritīs cenu palielinājumam par 30%. Līdz ar to ir inerces princips un visiem ir jāgatavojas, ka veikalā produkcija paliek un paliks arvien dārgāka.”

Liels saldā krējuma pieprasījums

Vaicāts par pieprasītākajām preču grupām, Jaunpils pienotavas vadītājs skaidro, ka šobrīd ļoti liels pieprasījums ir tieši saldajam krējumam un vājpienam: ”Ķīna pilda savas noliktavas, tajā pašā laikā Eiropā samazinās piena apjoms, jo viss paliek dārgāks, ieskaitot dzīvnieku barību – graudus un proteīna barību… Piena ražošana palikusi dārgāka, līdz ar to tā sarūk 5 līdz 10% apjomā, un tas ir liels apjoms. Piena ražošanu atsākt nav viegli, jo tur ir nepieciešamas lielas investīcijas – ir jāuzbūvē ferma, jāiepērk lopi…, bet tajā pašā laikā mazās saimniecībās neviens nevēlas turpināt darbus. Viss iet roku rokā, problēma paliks arvien lielāka, un piena produkti paliks arvien ekskluzīvāki. Un tos nopirkt varēs tikai bagātās valstis. Šajā ziņā mēs Latvijā esam priviliģētā situācijā, jo sev to spēsim saražot.

Bet kopumā šobrīd vidējais piena pārstrādātājs ir ļoti sarežģītā situācijā – gribam samaksāt zemniekiem vairāk par pienu, tomēr vietējais pircējs nespēj to samaksāt veikalā. Un tāpēc mums kā ražotājiem ir jāskatās pēc jauniem eksporta tirgiem, kur var noamortizēt šīs izmaksas, jo rūpnīcai ir jānodrošina pārstrāde…”

Jo lielākas rūpnīcas, jo efektīvāka ražošana

Jautājām arī par jau esošajiem eksporta tirgiem. Uzņēmuma vadītājs pastāstīja: ”Mums daudz produkcijas tiek sūtīts uz Vāciju. Tas lielākoties ir biezpiens, kas tiek izsūtīts katru nedēļu. Arī ASV mūsu biezpiens ir atpazīstams, uz turieni mēs to sūtām lielos apjomos sasaldētu. Tomēr jāsaka, ka pārsvarā strādājam vietējam tirgum, kas, diemžēl jāsaka, paliek arvien mazāks. Ir tādas situācija, ka ne tikai tirgus paliek mazāks, bet, kā jau minēju, arī piena ražotāju paliek arvien mazāk. Un jo pašpatēriņš ir mazāks, jo vairāk ražotājs ir atkarīgs no Eiropas biržas cenu svārstībām. Bet, tā kā mēs esam Eiropas piensaimnieku kooperatīvā, tad varam darbus arī dalīt, tādējādi sabalansēt arī izmaksas. Piemēram, kādus siera veidus var ražot Igaunijas rūpnīcās, un tajā pašā laikā viņi priekš mums saražo desertu, krējumu un biezpienu. Var teikt, ka mēs Jaunpilī pārsvarā esam biezpiena un krējuma ražotāji. Bet, protams, ražojam arī dažādus siera veidus – mocarellas, kūpinātos sierus, desertus…  Mums ir dārgs ražošanas process, kas, protams, ietekmē pārdošanas cenu, bet, jāsaka, ka tam tomēr ir arī cita garša.”

Vērtējot Latvijas piena pārstrādes situāciju kopumā, J. Bērtulsons skaidroja: ”Mēs Latvijā esam aptuveni 30 mazi piena pārstrādes uzņēmumi, bet, piemēram, Polijā ir 5 lieli uzņēmumi ar ļoti lielām jaudām. Mēs Jaunpilī pārstrādājam 80 tonnas, «Tukuma piens» – 200 līdz 250 tonnas, «Talsu piens» – 40 līdz 50 tonnas, un tad vēl daudzi mazie pārstrādātāji… Mums ir sadrumstalotība, lai gan varētu efektīvāk strādāt, ja šo uzņēmumu būtu mazāk, bet tie būtu lielāki. Tā būtu arī piena transporta efektivitāte.”

Jauni ieguldījumi

Stāsta J. Bērtulsons: ”Apgūstot Eiropas savienības līdzekļus, mēs rekonstruējam ēku, ieguldām ražošanā un uzbūvējām arī iepakojuma materiālu noliktavu, lai tos varētu glabāt kvalitatīvi un lielākā daudzumā. Protams, ka mēs domājam arī par nākotni – par atjaunojamiem energoresursiem, tāpēc, piemēram, plānojam uzstādīt saules paneļus un izveidot kvalitatīvāku ūdens padevi, izmantot otrreizēji lietojamos iepakojumus utt. Par to visu jādomā, jo ar esošo apstāties nedrīkst, citādi nebūs nākotnes. Jā, varbūt tas šajā brīdī vēl nav izdevīgi, bet ir jāskatās nākotnē.

Mēs ieguldām ne tikai būvēs, bet arī jaunos produktos. Pēdējais interesantais produkts ir «Brinzas siers ar ķiplokiem eļļā», kas jau nopērkams visos 24 mūsu veikaliņos un mazajos sadarbības partneru veikalos. Uzskatām, ka visu laiku ir jādomā kaut kas jauns… Biezpienu jaunu neizdomāsim, bet rūpnīcai jauda ir pietiekoša, lai izveidotu jaunus produktus, un arī cilvēki vēlas strādāt. Arī Igaunijas rūpnīcā mums ir jauni siera veidi, tad nu mums ir jādomā par iepakojumu, lai mēs to varētu piedāvāt arī Latvijas tirgū.”

Vaicāts par citās nozarēs vērojamo darbaspēka trūkumu, uzņēmuma vadītājs stāsta, ka esot sarežģīti piesaistīt jaunus speciālistus, toties darbinieku kodols, kas gadiem jau Jaunpils pienotavā strādā, joprojām esot lojāli savai darbavietai un vēlas, lai rūpnīca augtu un attīstītos. J. Bērtulsons: ”Mēs paši zinām, ka no Latvijas izbrauc ļoti daudz cilvēku – katru gadu Jelgavas apmērā. To visi jūt, un līdz ar to ne vien nav, kam strādāt, bet nav arī pircēju… Visi koncentrējas uz lielpilsētām, un lauki paliek tukši.”

Uzstādījums 100% vakcinēti

Jautājām arī par šī brīža aktualitāti – darbinieku vakcinēšanos un uzņēmuma darbu ”zaļajā režīmā”. J. Bērtulsons: ”Jā, šobrīd ir stingri ierobežojumi saistībā ar darbinieku vakcinēšanos. Un arī mums tā bija problēma, tomēr pieņēmām lēmumu, ka darbiniekiem ir jābūt 100% vakcinētiem. Jā, ir pāris, kas to nevēlas darīt, tad nu viņiem diemžēl būs jāiet dīkstāvē uz trīs mēnešiem… Liela daļa ir pārdomājusi. Jā, viņi saka, ka tas ir ticis uzspiests, bet mēs skaidrojam, ka šajā gadījumā ir jāskatās nevis uz indivīda labumu, bet gan uz visu kopējo labumu. Ja mēs vasarā to būtu izdarījuši, tad situācija būtu labāka, bet tad visi kaut ko gaidīja… Mums ir jāsaprot, ka mūsu mazā iedzīvotāju blīvuma dēļ cilvēki provincē un vēl jo vairāk laukos nejūt, cik slikti ir lielpilsētās un slimnīcās. Piemēram, Jaunpilī cilvēku nav daudz, un lielākā daļa nav saskārusies ar to, kas notiek Rīgā, Stradiņa slimnīcā. Cilvēki uzskata, ka viņus tas neskar un neskars. Bet neko tur neizdarīsim, ir jāvakcinējas, jāturpina strādāt un jācer uz labākiem laikiem.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.