Attēlam ir ilustratīvā nozīme

Tiesa Tenbergam lemj bargu sodu

24. maijā un 15. jūnijā Zemgales apgabaltiesa tiesas sēdes priekšsēdētājas Ingas Akmeņlaukas vadībā (piedaloties tiesnešiem Dacei Skrauplei un Jurim Siliņam) apelācijas kārtībā turpināja skatīt krimināllietu Jāņa Tenberga apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas* un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanā SIA «Tukums DH» pēc Krimināllikuma 70.¹ panta. Apsūdzību uzturēja Zemgales apgabala prokurors Pāvels Sondors, sēdē piedalījās arī Jāņa Tenberga aizstāvis Mārtiņš Kvēps (nepiedalījās 15. jūnija sēdē), kā arī pats Jānis Tenbergs.

Atgādinām, ka apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesa lietu sāka skatīt šī gada 11. janvārī, savukārt pirmajā instancē Zemgales rajona tiesa Tukumā tiesneses Ritas Bruces vadībā šo krimināllietu skatīja laikā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada 3. jūlijam.

Pierādījumu bāzi sauc par haotisku

Apsūdzētā advokāts Mārtiņš Kvēps tiesu debatēs pierādījumu bāzi šajā lietā raksturoja ar vārdu ”haoss”. Viņš minēja piemēru – prokurora sagatavoto tabulu apsūdzībā, no kuras redzams, ka 2013. gada februārī no «Tukums DH» iepirktas 147 842 kilovatstundas un pārdotas 108 690, bet policijas eksperts norāda, ka šajā laikā iepirktas 93 324 kilovatstundas, bet pārdotas 280 000. ”Šīs skaitļu atšķirības ir kosmiskas!” uzsvēra advokāts: ”Atšķiras arī «Sadales tīkla» sniegtā informācija par vienu un to pašu laika posmu. Lūdzām tiesu aicināt par lieciniekiem tos, kas parakstīja rēķinus, veica maksājumus, bet tas nenotika, tāpēc tā arī netika noskaidrots, vai «Tukums DH» kādu bija maldinājis.” Runājot par it kā neesošo pašpatēriņu, kas ir apsūdzības pamatā, M. Kvēps minēja prokurora norādīto, ka SIA «Tukums DH» ir bijuši konkrēti pašpatēriņa % – ne vairāk par 3, savukārt līdzīgā uzņēmumā – «Latvenergo» meitas sabiedrībā «Liepājas enerģija» – 2017. un 2018. gadā, kā lasāms Ekonomikas ministrijas apkopojumā, pašpatēriņa procents ir 0,5 – 0,6%, kas ir piecas reizes mazāks. Vēl, kā norādīja advokāts, nav gūta skaidrība par iekārtu patēriņu, jo eksperti, kas liecinājuši pirmās instances tiesā, lielākoties atzinuši, ka bez ekspertīzes nav iespējams noteikt, kā iekārtas ir pieslēgtas un kāds ir pašpatēriņš, tomēr prokurors ekspertīzi nav prasījis. Komentējot pārmetumus, ka notikusi krāpšanās ar gada pārskatiem un izrakstītajiem rēķiniem, M. Kvēps skaidroja, ka gada pārskati tika iesniegti Ekonomikas ministrijai, bet EPT apmaksāja rēķinus un tiesā liecināja, ka gada pārskatus nav redzējusi, tāpat arī nav vērtējusi izsniegtos rēķinus, ko spriedumā atzina pirmās instances tiesa.

Advokāts atzina, ka viņa aizstāvamais nav vainīgs. Tikai vēl paliek jautājums, kāpēc viņš tiek pataisīts par vienīgais krāpnieks Latvijā, ja reiz Ekonomikas ministrijas apkopojumā redzams, ka pašpatēriņa procenti citiem uzņēmumiem ir zemāki, bet, neskatoties uz to, no vairāk nekā 100 uzņēmumiem tiesā ir tikai viena lieta – šī?

Notiesājošs spriedums

  1. jūnijā pēc tam, kad tika uzklausīts J. Tenberga pēdējais vārds, tiesa informēja par savu lēmumu: tā atcēla Zemgales rajona tiesas 2020. gada 3. jūlija spriedumu daļā par J. Tenbergam noteikto sodu – brīvības atņemšanu uz trim gadiem, nosakot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, kā arī piedzenot par labu valstij procesuālos izdevumus 720, 77 eiro. Vēl tika noņemts arests J. Tenberga naudas līdzekļiem 1088,68 eiro bankas kontos. Pārējā daļā Zemgales rajona tiesas spriedums tika atstāts negrozīts, kas nozīmē, ka solidāri ar «Tukums DH» no J. Tenberga tiek piedzīta mantiskā kaitējuma atlīdzība 2 544 783,83 eiro. Savukārt SIA «Tukums DH» piemēros piespiedu ietekmēšanas līdzekli – likvidāciju, atsavinot visu tās īpašumā esošo mantu. Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā Augstākajā tiesā.

Jāpiebilst, ka pirmās instances tiesa savā 2020. gada 3. jūlija spriedumā bija noteikusi J. Tenbergam drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā. Tā kā Zemgales apgabaltiesa šo jautājumu neskatīja, pieņemam, ka šajā ziņā palika spēkā pirmās instances tiesā nospriestais.

***

Agita Puķīte

* 177. pants. Krāpšana: (3) Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

 

Plāšāk par tiesā runāto lasiet 18. jūnija laikrakstā ŠEIT=>

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.