Kūlu dedzina mazāk, tomēr…dedzina

2021. gadā Tukuma novada teritorijā dzēsti 22 kūlas ugungrēki, kas ir par pieciem ugunsgrēkiem mazāk kā 2020. gadā, kad reģistrēti 27 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika. Zemgalē kopumā aizvadītajā gadā reģistrēti gandrīz trīs simti kūlas ugunsgrēku, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, un izdega 260 hektāri teritorijas.

Tukuma novadā pirmais kūlas ugunsgrēks šogad dzēsts 5. martā Smārdes pagastā 300 m2 platībā. Kopumā Tukuma pusē šogad dzēsti jau trīs kūals ugunsgrēki. Pērn pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 2. martā Kr.Valdemāra ielā Engurē 5000 m2 platībā. Aizvadītajā gadā 10 no 22 kūlas ugunsgrēkiem izcēlās Tukuma pilsētā (Pārupes, Pumpuru, Lielā, Parka, Jelgavas un Mednieku iela), trīs – Irlavas pagastā, pa diviem – Engures un Smārdes pagastā un viens – Slampes, Cēres, Vānes, Tumes un Jaunpils pagastā.

“Kūlas ugunsgrēku skaits Tukuma pusē gadu no gada turpina samazināties. Ja vēl pāris gadus atpakaļ to skaits bija tuvāk simtam, tad pēdējos divus gadus jau ir nedaudz virs divdesmit. Nevar noliegt, ka pēdējos divos gados šo samazinājumu veicināja arī Covid-19 ierobežošanai noteiktie ierobežojumi – cilvēki daudz mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, kā arī laikapstākļi – vēss un mitrs pavasaris. Kūlas ugunsgrēku skaitu vēl vairāk var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un teritoriju sakopšana. Aicinu iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt!” atgādina VUGD Zemgales reģiona brigādes Tukuma daļas komandieris Viesturs Driķis.

Kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība! Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus! Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti!

Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā.

VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 euro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

 

Visā Latvijā aizvadītajā gadā dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk kā gadu iepriekš. 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas bija par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas dedzināšanas rezultātā tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes

 

Novads 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017g. 2018g. 2019.g. 2020.g. 2021.g.
Tukuma nov. 87 96 49 58 28 43 16 22
Engures nov. 9 9 7 7 17 6 4
Jaunpils nov. 2 1 1 0 0 2 1
Kandavas nov. 25 20 19 30 19 12 6
Kopā TUKUMA novadā 123 126 76 95 64 63 27
Kopā Zemgalē 828 713 619 578 529 663 336 281

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.