Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns uzskata, ka šā gada vasarā aizsāktā tiesnešu un advokātu telefona sarunu skandāls bijis vērsts pret advokāta Andra Grūtupa biroju.
Arī pats Grūtups iepriekš atzina, ka skandāls vērsts pret viņu un advokātu biroju. Advokāts sacīja, ka viņam ir "precīza nojausma", kas stāv aiz tiesu sistēmas skandāla, kas vērsts pret viņu un "kaut kādā brīdī" solīja nosaukt uzvārdus – kas skandālu organizēja, kas montēja sarunas un citus vārdus.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra, pārbaudot žurnālista Lato Lapsas iesniegtos tiesnešu un advokāta Andra Grūtupa biroja darbinieku iespējamo sarunu atšifrējumus, kas publicēti Jāņa Brūkleņa grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis", konstatējusi pārkāpumus septiņu – divu Augstākās tiesas (AT) un piecu Rīgas apgabaltiesas – tiesnešu rīcībā. Divi spriedumi bijuši nelikumīgi un nepamatoti.
Stukāns pieļāva, ka telefona sarunu publiskošana bijusi vērsta ne tik daudz pret tiesnešiem, cik pret advokātu biroju. Šādu secinājumu iespējams izdarīt pēc prokuratūras veiktās pārbaudes.
Piemēram, civillietu, kurā spriedums atzīts par nelikumīgu un nepamatotu, skatījuši septiņi dažādu instanču tiesu tiesneši, un, pēc Stukāna domām, nav iespējams lietas "sarunāt" ar tik lielu tiesnešu skaitu. Turklāt, pārbaudot sarunu atšifrējumus, konstatēti tiesnešu ētikas, nevis likuma pārkāpumi.
Jau ziņots, ka pēc sarunu atšifrējumos minētajiem lietas dalībniekiem lietas izskatīšanas vai nolēmuma pieņemšanas datuma prokuratūrai izdevās identificēt 42 civillietas, kuras izskatīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši vai kuru izskatīšanā piedalījās AT Senāta Civillietu departamenta senatori un AT Civillietu tiesu palātas tiesneši. Šajās civillietās tika pārbaudīta pieņemto nolēmumu pamatotība, izvērtēta tiesnešu rīcības likumība un atbilstība Tiesnešu ētikas kodeksa kanoniem.
Pārbaudē konstatētas divas civillietas, kurās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša pieņemtie spriedumi ir nelikumīgi un nepamatoti. Vienā lietā spriedums daļā pieņemts, būtiski pārkāpjot materiālo tiesību normas, bet otrā lietā spriedums uzskatāms par nepamatotu, jo balstīts uz spriedumu pirmajā civillietā.
Abas šīs civillietas izskatītas pirmās instances tiesā, spriedumus lietas dalībnieki, kuri šobrīd ir likvidēti un izslēgti no Uzņēmuma reģistra, likumā noteiktajā kārtībā nepārsūdzēja, un spriedumi ir stājušies likumīgā spēkā, līdz ar to nebija pamata Civilprocesa likuma 484.pantā noteiktā prokurora protesta iesniegšanai šajās lietās.