Attēlam ir ilustratīva nozīme

Šodien sākas gavēnis!

Šodien, 17. februārī, kristīgajā tradīcijā atzīmējam Pelnu trešdienu, pēc kuras sākas Lielais 40 dienu gavēnis (ilgst līdz Lieldienām, kas šogad ir 4., 5. aprīlī). Tradicionāli tas paredz atturēties no gaļas ēdieniem, arī no alkohola lietošanas un arī no citām it kā ikdienišķām ”atkarībām”, tais skaitā no saldumiem. Gavēnis ir sastopams visās pasaules reliģijās un kultūrās, un tam ir dažādi mērķi. Vai tā būtu sevis nicināšana un šaustīšana (kā viduslaikos); vai veids, kā sasniegt apgaismību un iegūt sava dieva labvēlību; vai tas ir politiski motivēts, kā bada streiks; cilvēkiem – kristiešiem un nekristiešiem – bieži ir liela nesaprašana par gavēni. No kā tad īsti attiekties un kā ar šo atturību uzlabot, ne pasliktināt savu veselību. Lai to noskaidrotu, sazinājāmies ar uztura speciālistiem.

Jādomā, lai pietiktu olbaltumvielu

Viktorija Zakarkeviča, kvalificēts uztura speciālists, kas šobrīd strādā Rēzeknes slimnīcā, skaidro:

– Ar terminu “gavēnis” mēs saprotam atteikšanos no kaut kā, šajā gadījumā kāda pārtikas produkta vai vairākām produktu grupām. Gavēnim var būt vairāki iemesli.

Sāksim ar gavēni, kas ir reliģisku motīvu vadīts un norisinās nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms Lieldienām. Šeit produktu klāsts, no kā cilvēki atsakās, var variēt, tomēr galvenokārt tā ir gaļa un piena produkti. Kopumā tas, ka samazinām gaļu uzturā ir pat vēlami, jo vidējais latvietis to lieto praktiski katru dienu, tomēr vienlaikus jāatceras, ka gaļa un piena produkti ir būtisks olbaltumvielu avots, īpaši svarīgi tos pietiekamā daudzumā uzņemt ir cilvēkiem gados. Nevaram kaut ko no uztura izslēgt un neko nedot pretī, tāpēc jāpadomā, kā šos produktus aizstājam ar citiem olbaltumvielu avotiem, piemēram, pupiņām, olām, zivīm vai sojas olbaltumvielu avotu tofu.  Lielāku piesardzību, ievērojot gavēni, ieteiktu ievērot cilvēkiem ar gastrītu vai citām kuņģa zarnu trakta saslimšanām, kur strauja diētas maiņa var slimību saasināt un pirms gavēņa būtu jākonsultējas ar uztura speciālistu. Tomēr kopumā Lieldienu gavēnis, ja tiek ievērots prātīgi un izslēgtās produktu grupas aizvietotas ar citām līdzvērtīgām, ir atbalstāms un ļaunumu veselībai nenodarīs.

Neko drastisku neiesaka

V. Zakarkeviča:

– Bet ar gavēni mēs varam saprast arī pilnīgu atteikšanos no uztura un tikai ūdens lietošanu, ko arī mēdz piekopt pāris dienas pirms reliģiskiem svētkiem. Taču te ir jāsaprot, ka ir saslimšanas, kuru gadījumā tas var beigties ļoti slikti. Tā tas ir, piemēram, cukura diabēta gadījumā, kad gavēņa dēļ cukura līmenis strauji krītas un var izraisīt hipoglikēmiju, kas jau ir dzīvībai bīstama. Šādu drastisku soli, arī nereliģiozu iemeslu vadīti, drīkstam veikt tikai profesionāļa uzraudzībā.

Nereliģiozu iemeslu vadīts gavēnis var būt arī, kad apzināti pilnībā no uztura izslēdzam kādu šķietami neveselīgu produktu vai produktu grupas, kas bieži vien mēdz būt saldumi, rafinēti, pārstrādāti produkti. Šeit mana attieksme ir kritiska. It kā taču labi, ka cilvēks ēd veselīgāk – tas ir katra uztura speciālista sapnis, bet kas ir pirmais, par ko tiek domāts brīžos, kad ikdienas dzīvē parādās kāda stresa situācija vai pienākusi piektdiena un rodas vēlme sevi atalgot par garo darba nedēļu? Visticamāk, ēdieni, kuri strauji un drastiski izslēgti no diētas! Pārāk ierobežojoša diēta ir kā bumba ar laika degli, agri vai vēlu sprāgs – gaidāma pārēšanās. Vislabākais risinājums – našķu iekļaušana savā ikdienā, tomēr – mazos apjomos. Tas nekaitēs nedz veselībai, nedz figūrai, ja kopumā uzturs ir pārdomāts un pilnvērtīgs. Gavēnis – reliģiozu iemeslu vadīts vai nē, var būt gan labvēlīgs veselībai, gan bīstams. Kāds tas būs – atkarīgs no mums pašiem.

 

Vairāk laisiet otrdienas, 16. februāra, laikrakstā ŠEIT=>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *