«Barona taka» vijas cauri Kandavai

Nemainīgi noteiktā laikā – no 7. līdz 23. jūlijam, jau ceturto gadu pēc kārtas risinās garandiozākais velotūrisma pasākums Latvijā – «Projekta pēdas» izstrādātais velomaratons «Barona taka». Tas ir vairāk nekā 1000 kilometru garš pasta ceļš, kuru savulaik, studējot Tērbatas (Tartu) universitātē Igaunijā, kājām mērojis Dainu tēvs Krišjānis Barons. Velomaratona starta vieta ir Tartu, bet finišs – Dundagā.

Nemainīgi noteiktā laikā – no 7. līdz 23. jūlijam, jau ceturto gadu pēc kārtas risinās garandiozākais velotūrisma pasākums Latvijā – «Projekta pēdas» izstrādātais velomaratons «Barona taka». Tas ir vairāk nekā 1000 kilometru garš pasta ceļš, kuru savulaik, studējot Tērbatas (Tartu) universitātē Igaunijā, kājām mērojis Dainu tēvs Krišjānis Barons. Velomaratona starta vieta ir Tartu, bet finišs – Dundagā.

Velobraucēju maršruts vijas arī pa Kandavas novadu, tādējādi brauciena dalībnieki svētdien, maratona 14. dienā, vispirms pabija Zemītē, bet pēc tam – Kandavā.

Olimpiskā diena – sporta hallē

Gandarīti par allaž viesmīlīgo uzņemšanu Zemītē, pēc lieliski ieturētas pusdienu maltītes īsteni latviskā gaumē (ar skābputru, jaunajiem kartupelīšiem un cūkas šķiņķi), velomaratona dalībnieki ieradās Kandavā. Žēl, bet laikā, kad VKLT stadionā bija paredzēta tikšanās ar pazīstamo mūsu rajona sportistu, soļotāju Modri Liepiņu, Kandavu pāršalca negaidīti stipra un ilgstoša lietus gāze. Tālab tikšanos nācās turpināt mazliet netradicionālākā vidē, proti, Kandavas Sporta hallē. Krasi mainīgie laika apstākļi velobraucējiem nav īpaši pateicīgi, jo visi kā viens drosmīgie braucēji bija izmirkuši, tā teikt, līdz apģērba pēdējai vīlītei. Taču pēdotāji nesūkstījās un,, kaut arī mazliet paguruši, bija gatavi ne tikai uzklausīt M. Liepiņa stāstījumu par soļošanu, sportista pieredzi un Olimpiskajām spēlēm, aplūkot fotoizstādi, bet arī piedalīties sportista piedāvātajās atraktīvajās stafetēs. Dalībnieki, pielietojot atsevišķus soļošanas tehnikas elementus, lieliski iejutās aklā «traktoriņa» gaitā, rindoja logo figūras, lasīja akmentiņus grozā, ģērba rotaļu lācēnu, salika pa detaļām izjauktu hanteli un nolasīja rindas no kādas grāmatas. Stafete bija kā spirgta "odziņa", kas kliedēja nogurumu un domas par slikto laiku. Un galvenais – šī velomaratona dalībniekiem svētdiena bija Olimpiskā diena, tālab arī visas aktivitātes atbilstoši norisinājās sportiskā gaisotnē.

Deviņi dalībnieki nobraukuši visus 1000 kilometrus

Projekta «Pēdas» vadītāja Vita Jaunzeme un koordinatore Dana Spulle pastāstīja, ka šajā maratona piedalījās 31 dalībnieks: "Tas ir rekordskaits, gluži tāpat kā deviņi velobraucēji, kuri līdz šim brīdim neiztrūkstoši veikuši visu iespaidīgo ceļa posmu no starta un drosmīgi tuvojas finišam, pagājušajā gadā maršrutu visā tā garumā veica tikai divi drosmīgie."

Maratonā piedalījās ļoti dažāda vecuma velobraucēji. Jaunākajam dalībniekam Pēterim, kurš kopā ar tēti un pieciem brāļiem un māsām velomaratonam pievienojies Valkā, ir astoņi gadi, bet vecākajam dalībniekam Edgaram no Rīgas, kā viņš pats smaidot sacīja, ir par 70 gadiem vairāk nekā Pēterītim. Drosmīgi ļaudis, kas stiprina veselību šādā aktīvā atpūtā un priecājas par šo iespēju – ļauties videi draudzīgā un veselīgā pārvietošanās līdzekļa – velosipēda valdzinājumam, apceļojot daļu Igaunijas un Latvijas.

Dzīvo zaļi

Daudzo kilometru garajā maršrutā tiek pagūts gan iepazīt apkārtni un tajā esošos kultūrvēsturiskos objektus, gan arī realizētas zaļās idejas – iestādot kociņus kā kaut ko paliekošu un apliecinošu «Barona takas » idejai. Tā projekta «Pēdas» ietvaros pie Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas tika iestādīts stiprs koks – sarkanlapu ozols, bet vecpilsētas laukumā – trīs liepiņas. Zemītes parkā velomaratonisti iedēstīja spireju, sarkanlapu lazdu un zelta lietus kociņu, bet pie Sporta halles par godu dalībnieku Olimpiskajai dienai, Olimpiskajām spēlēm un sportam kopumā ar soļotāja Modra Liepiņa un halles saimnieka Induļa Matīsa līdzdalību, iedēstīja sudrabegli.

Jautāta par velobraucēju drošību uz ceļiem, projekta «Pēdas» vadītājas vaigā izzūd optimisma dzirksts, jo viņas vērtējums ir skarbs. "Pie mums joprojām trūkst korektas attieksmes pret velobraucējiem, īpaši – galvaspilsētā. Igaunijā šī attieksme ir daudz korektāka. Velobraucējs taču ir tāds pats ceļu satiksmes dalībnieks, tāpēc ir jābūt joslai, kur pārvietoties un justies kaut cik drošam. Arī velobraucēju celiņi pie mums ir salīdzinoši reta parādība Tomēr neskatoties uz višām šīm negācijām, kad vien iespējams, sēžos uz riteņa un jūtos brīnišķīgi," teic V. Jaunzeme.

Rīt jau būs sasniegta Dundaga un velomaratona «Barona taka» finišs! Lai veicas!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *