
Kas savējie, kas – svešie?
Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī
Sabiedrību ne reizi vien sašūpojuši Tukuma novada domes deputātes, domes priekšsēdētāja vietnieces un tagad arī
Šodien, 24. februārī, Jaunpils pilī norisinās ‘Tukuma novada sporta laureāts’. Tajā sumina tos sportistus, kuriem pērn sacensībās bijuši augsti rezultāti, kā arī novadniekus, kas ieguldījuši darbu un lielā mērā – savu dzīvi sporta attīstībā.
Lasītājs jautā: Gribētu zināt, vai tiešām kādam ir labums no tā, ka vecā Kandavas ceļa malā pie pašas pilsētas nozāģēja visus kokus? Citos šī ceļa posmos tas jau tika izdarīts ātrāk. Kādreiz tos stādīja, lai aizturētu vējus, sniegu, lai neveidotos sanesumus, bet vai tagad ir kāds cits labāks risinājums? Un vai kāds šos kokus vispār ir arī vērtējis?
2022. gads Tukuma novadā ir bijis bagāts, spilgtiem un radošiem notikumiem! Kultūras iestādes, muzeji, bibliotēkas, nevalstiskās organizācijas un radošas personības ir radījušas daudz skaistu un neaizmirstamu mirkļu mums visiem Tukuma novadā! Lai pateiktos mūsu novada radošākajiem iedzīvotājiem, pašvaldība ir izsludinājusi iespēju pieteikt pretendentus «Tukuma novada Gada balvai kultūrā 2022».
Jau vēstījām, ka Tukuma novadā norisinās ziedojumu vākšanas akcija izpostītās Ukrainas pilsētas Izjum atbalstam. Akcijas termiņš ir pagarināts līdz 27. oktobrim. Autobuss uz Tukuma sadraudzības pilsētu ceļā dosies 1. novembrī.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 4.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu arhitektūras un vēsturiska notikuma vietas Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu ilgtermiņa saglabāšanu, aizsardzību un attīstīšanu.
Jau vēstīts, ka Tukuma sadraudzības pilsētu Izjum no okupantiem Ukraina armija atbrīvoja 9. septembrī. Diemžēl līdzīgi kā citās apdzīvotās teritorijās, kas kādu laiku pabijušas krievu pakļautībā, arī tā ir ārkārtīgi izpostīta, un daudziem ukraiņiem, kas vēlas atgriezties savās mājās un to arī dara, dzīves apstākļi šobrīd ir pavisam neapmierinoši.
No 5. līdz 9. oktobrim, militāro mācību “Namejs 2022” rudens posma aktīvajā fāzē, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 51. kājnieku bataljons veiks mācību uzdevumus Dobelē, Tukumā, Apguldē un Sēmē.
Lai arī aizvadītajā svētdienā tikām lutināti ar siltu laiku, šī nedēļa sākusies ar lietu un vēju, kas drēgnumu dzīvokļos padara vēl lielāku, tāpēc arvien aktuālāks kļūst jautājums par apkuri daudzdzīvokļu namos un iestādēs, bet jo īpaši – skolās un bērnudārzos.
5. augustā apritēja gads, kopš Tukuma novada pašvaldības izpilddirektora amatā stājies Ivars Liepiņš. Viņš pēdējās pašvaldību vēlēšanās startēja no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta un jau priekšvēlēšanu debašu laikā viņa skatījums uz dažādām problēmām viņa skatījums uz daudzām lietām ļoti atšķīrās no, teiksim tā, birokrātiski politiskā, ar kādu nāca daudzi, kas pašvaldības darbā dažādos amatos pavadījuši gana garus gadus. Arī problēmām Liepiņš piedāvāja racionālus un salīdzinoši arī vienkāršus risinājums. Tādēļ ar ļoti lielu interesi gaidījām to ieviešanu dzīvē. Vairākkārt uzrunāts sarunai, izpilddirektors uzsvēra, ka novada saimniecība ir gana plaša un ir nepieciešams nopietns izvērtējums. Tas tāpēc, lai atbildes uz iespējamiem jautājumiem būtu reālas un – pēc būtības. Gatavs tādas sniegt I. Liepiņš bija jau jūlija beigās, bet 2. augustā, kad saruna redakcijā notika, uzreiz vienojāmies, ka centīsimies vaicāt pamatā tikai par tām jomām un nozarēm, kas, atbilstoši Tukuma domes nolikumam, ir izpilddirektora atbildībā. Tāpēc, piemēram, sāpīgo sarunu par kultūras jomas attīstību novadā risināsim ar citām pašvaldības atbildīgajām amatpersonām.
Triju mēnešu garumā – no marta līdz maijam – skolēni vecumā no 12 līdz 16 gadiem aizrautīgi piedalījās konkursa “Šodien laukos” pirmajā posmā, kuru rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Šī posma uzvarētājus atklāja karstā jūnija izskaņā, LLKC mācību centrā “Lielozoli”.
Lasītājs jautā: Man ir mazdārziņš netālu no Slocenes. Interesē, kas atbild par upes krastiem, kā arī zemēm, kas, kā saprotu, pieder baznīcai, bet tagad aizaug? Agrāk te arī bija dārziņi, bet, iespējams, arī tādēļ, ka krastos turpina zelt latvāņi un nav iespējams vairs tikt pie ūdens, tie nu ir pamesti. Un latvāņi tikai turpina izplatīties! Vai nav tomēr kādam tos jāpļauj?