Kristers Misa (no labās) kopā ar savu pārinieku, ukraiņu jaunieti Artjomu Kotuzjaku

Novadnieks kļūst par pasaules čempionu radioamatierismā

No 4. līdz 10. jūlijam Ziemeļitālijas pilsētā Kastelā san Pjetro Termē norisinājās olimpiskajām spēlēm pielīdzināmas sacensības radioamatierismā (WRTC – World Radio Team Championship, https://www.wrtc2022.it/). Tās notiek reizi četros gados, saaicinot vienkop pasaules spēcīgākos šī sporta veida pārstāvjus. Divus gadus cītīgi krājis punktus, olimpiādē piedalījās arī tukumnieks Kristers Misa.

Ielēkt pēdējā vilcienā un uzvarēt

Stāsta Kristers:

– Lai kvalificētos radioamatierisma olimpiskajām spēlēm, 2019. un 2020. gadā bija jāpiedalās 24 sacensībās un jāiegūst pēc iespējas augstāks punktu skaits (https://www.wrtc2022.it/en/qualification-standings-9.asp?CallsignEntries=1&callsign=yl3ja#score). Man izdevās kvalificēties kā pirmajam jauniešu ieskaitē līdz 25 gadu vecumam, tādējādi šis bija pēdējais gads, kad varu piedalīties kā jaunietis. Jā, var sacīt, ka ielēcu pēdējā vilcienā.

Pie viena 2020. gadā uzstādīju arī jaunus Latvijas rekordus un pirmo reizi viens pats izturēju 48 stundu maratonu.

No 24 sacensībām kvalifikācijai skaitīja 12 labākās (pēc koeficienta izrēķina tavu sniegumu). Mēs (visas Baltijas valstis, zviedri, somi, norvēģi, islandieši, Fēru un Svalbāras salas) bijām Eiropas pirmais kvalifikācijas reģions, kam pienācās tikai divas biļetes uz olimpiādi. Jāteic gan, ka šogad bija trīs, jo lietuvieši ir iepriekšējo spēļu uzvarētāji, tātad viņiem tika tā saucamā wild card jeb iespēja piedalīties, neatkarīgi no kvalifikācijas rezultātiem. Sākotnējais plāns bija kvalificēties ne kā jaunietim; kad tas neizdevās, tad bija jālec tai pēdējā vagonā. Apstākļi iegrozījās man labvēlīgi. Starp citu, jaunākā komanda olimpiādē bija 16-adīgas vācietis un 15-gadīga īriete.

Jāpiebilst, ka olimpiādei vajadzēja notikt 2022. gadā; ne velti sacensību nosaukumā figurē šis skaitlis. Korekcijas ieviesa kovids un, kā es spriežu, arī nepieciešamība savākt vairāk finanšu līdzekļu, lai olimpiādi vispār varētu noorganizēt. Tas ir amatieru sporta veids, viss tiek balstīts uz pašu entuziasmu, ģimenes naudas maciņiem un ziedotāju labvēlību. Piemēram, antenas, ar kurām startēja olimpiādes dalībnieki (58 pāri), sponsorēja bulgārs, kurš jau kādu laiku dzīvo Amerikā.

Nosacījums bija tāds, ka olimpiādē dalībnieki startē divatā, tātad man vajadzēja atrast pārinieku. Par laimi, radioamatieris Kaspars Uztics pazina kāda ukraiņu jaunieša treneri. Es viņu satiku Igaunijā, un treneris momentā, pat nepakonsultējoties ar pašu 16 gadus veco Artjomu Kotuzjaku, pateica, ka viņš brauks. Karadarbības dēļ Artjoms dzīvo Spānijā pie vecvecākiem, abi pirmoreiz satikāmies Itālijā, kur 2022. gada jūlijā aizvadījām treniņnometni, lai labāk sagatavotos olimpiādei. Ieguvām vērtīgu pieredzi, un mums bija iespēja vienam otru iepazīt daudz labāk. Nākamo reizi tikāmies Igaunijā oktobrī.

Olimpiādē bija mūsu trešā tikšanās. Kā savulaik esot teicis Jūlijs Cēzars, atnācām, ieraudzījām un uzvarējām! (Smejas.) Mums abiem šī bija pirmā pieredze prestižākajās visaugstākā līmeņa sacensībās; atšķirība gan tāda, ka Artjoms jauniešu konkurencē drīkstēs startēt vēlreiz (ja gribēs un kvalificēsies).

Čempioniem pasniedza vienu kausu uz abiem – kā par sevi vairākkārt pasmējās paši organizatori, šajās sacensībās viss notiekot īpašajā itāliešu stilā! Laimīgā kārtā neradās jautājumi par to, kurp aizceļos kauss, uz Tukumu vai Spāniju. Nu tas glabāsies manās mājās.

Gandrīz neaizbraucām…

– Peripetiju ceļā uz Itāliju bija daudziem. Igauņi nebrauca, protestējot pret to, ka olimpiādē pielaisti arī agresorvalsts pārstāvji. Viens lietuviešu pāris nebrauca, jo tur plānoja startēt tēvs ar dēlu, bet tēvam pasliktinājās veselība. Viens amerikāņu pāris netika līdz olimpiādei, jo bija problēmas ar vīzām. Citam amerikāņu pārim aprīkojumu izdevās atmuitot tikai dienu pirms starta.

Mēs ar Artjomu ģeopolitiskās situācijas un starptautiskās nostājas dēļ līdz pēdējam vilkām, neziņojot, vai vispār brauksim. Nudien gribējās panākt, ka nav jāsacenšas ar krieviem un baltkrieviem. Tomēr organizatori nolēma, ka šo valstu pārstāvji sacensībās būs. Starp citu Viktors no okupētās Krimas neatbrauca, bet viņa pārinieks no aziātu Krievijas atbrauca, pārī ar citu krievu piedaloties pieaugušo ieskaitē. Tātad… Beigās nospriedām: kāpēc krieviem jādod iespēja gūt uzvaras, bet mēs atteiksimies un sēdēsim mājās? Galu galā, nav zināms, vai otro reizi vispār tāda izdevība būs.

Viena ukraiņu komanda neieradās, turpretī cita (tā saucamā donor team, kas samaksāja par dalību) brauca šī iemesla dēļ, sak, kāpēc mēs nebrauksim, bet krievi brauks. Un viņi kļuva par kopvērtējuma uzvarētājiem un olimpiskajiem čempioniem! Kā ļaunas mēles runāja, neesot nekādas jēgas piedalīties kvalifikācijas sacensībās, ja var gluži vienkārši samaksāt par startu un kausu… Bet ar šīm mēlēm runāja skauģi.

 

Plašāka saruna ar Kristeru, kā arī par radiomatierismu kopumā lasāma ŠEIT========>>>>>>>>>>>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *