Rūta Fjodorova

Mūsu laikraksta iznākšanas diena šogad iekrīt 17. janvārī, kas, ielūkojoties senču dzīves gudrībās, ir Teņa

Pagājušā gada 26. maijā Agronomu biedrības kopsapulcē Burtniekos par ilgu un godprātīgu darbu profesijā deviņiem agronomiem, to starp arī Austrai Sipeniecei no Jaunpils, piešķīra Agronomu biedrības Goda biedra nosaukumu. Līdz ar to Austras vārds tiek ierakstīts arī biedrības Goda grāmatā. Tā kā Austra uz pasākumu Burtniekos nevarēja ierasties, tad Agronomu biedrības pārstāvji viņu sveica un izsniedza Goda biedra apliecinājumu Ziemas Saulgriežu laikā. Jāpiebilst, ka pirmais Agronomijas biedrības Goda biedrs tika apstiprināts 1937. gadā, un tas bija bijušais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, un pēc Agronomu biedrības atjaunošanas Goda biedru saraksts krietni vien papildinājies.

Ikviens no mums šajā gadumijas laikā ir domājis par to, kas sagaidāms nākotnē. Protams, šobrīd

Un tā, gluži vai nemanot, pienācis gada pēdējais mēnesis arī dārzkopjiem. Vēl pirms pāris dienām, kad pirmais uzkritušais sniegs bija nedaudz pakusis, radās bažas, vai tikai kailsals nekaitēs rozēm un citiem augiem, kurus nepaspējām piesegt, tomēr nu varam uzelpot – sniega segai nācis papildinājums un, cerams, tas uz ilgāku palikšanu.

Iespējas strādāt un daudzas lietas nokātot no attāluma paver plašākas iespējas vairāk paveikt, taupīt resursus,

Patriotiskā nedēļa Latvijā aizsākās ar Lāčplēša dienu, kur varoņus  godināja gan lauku sētās, gan ciemos,

Vēl nebūt nav noplakušas vēlēšanu kaislības, jo nu jāveido koalīcija, jauna valdība. Tomēr dzīve  un 

Lai Eiropas Savienībā veicinātu bioloģiski ražotās pārtikas apriti, lai veicinātu dabai draudzīgāku ražošanu un dzīvesveidu,

Braucot Jaunpils virzienā, nevar nepriecāties par atjaunoto ceļu. Tomēr kaut kā šeit pietrūkst. Un tad

Līdz šim esmu atturējusies rakstīt par nedienām, ko dažkārt nācies piedzīvot pašai. Tomēr tad, kad,

Daudzās mājsaimniecībās rudeni un nākamo ziemu gaida ar bažām: celsies elektroenerģijas cenas, celsies gāzes cenas,

Pie Pētera Pikšes viesojāmies ļoti sen, vēl tad, kad viņu Latvijā pazina kā vienu no lielākajiem tulpju audzētājiem. Kā mums pastāstīja Pēteris, tad tulpju viņam palicis pavisam nedaudz, bet šajā laikā viņš sācis audzēt gladiolas, lilijas, peonijas un arī dārza kallas jeb zantedešijas. Pēdējās arī aizvien vairāk ienāk mūsu dārzos un, kaut arī par tām jau daudzviet rakstīts, no P. Pikšes padomiem aizvien iespējams iegūt jaunas zināšanas, lai mācītos un tās izmantotu savā dārzā.