Iešūpojoties valsts svētku noskaņās, jau 14. novembrī Jelgavas kultūras namā, kopā ar citiem kolektīviem un māksliniekiem, uz skatuves dēļiem stāvēja Tukuma skolotāju koris «Vanema». Arī koncerta programmu diriģents Aigars Meri šoreiz bija sastādījis, ja tā var teikt, latviski-tukumniecisku, jo divi no atskaņotajiem skaņdarbiem bija mūsu pašu komponista Pētera Butāna radīti.
Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, aizdomājos, kas tad īsti mani pie šīs zemes saista? Kādēļ, neskatoties uz visām mazajām un dižajām valsts ķibelēm, tomēr jūtos te piederīga. Ne mums te kalni augstākie, ne lauki leknākie un arī cilvēki, ko tur liegties, nav Latvijā tie laipnākie un atsaucīgākie. Un sapratu, pirmkārt, ne jau mēs izvēlamies (vismaz apzināti), kur piedzimt. Bet tas nu ir skaidrs – zeme, tradīcijas atstāj nospiedumus katra atsevišķa cilvēka liktenī. Tas taču ir tik ļoti latviski, netiekties pēc zilajām tālēm un plašajām jūrām, bet vairāk tā sirsnīgi pieķerties savam kaktiņam, savam stūrītim zemes… Bet man personīgi mana zeme būts te, Latvijā, ja blakus būs mani mīļie un tuvie cilvēki.
Vai Jaunpils novadā valsts svētkos sveic represētos? Jaunpils novada priekšsēdētāja Ligita Gintere pastāstīja, ka valsts svētku
Sestdien, Tukuma kultūras nama gaiteņa pustumsā tika noskaidroti šī gada «Jauno grupu konkursa» uzvarētāji. Dažādība bija gan sastāvos, gan muzicēšanas stilos, un arī koncertēšanas pieredze grupām jūtami atšķīrās. Bet tie, kas savas nezināšanas, laiskuma vai kādas citas nepārvaramas varas ietekmē klausīties jaunos mūzikas censoņus neatnāca – varēs atgūt iekavētos un, iespējams, dzirdēt šo visai raibo kompāniju gan novada svētkos, gan pasākumā «Roks uz jumta».
Nedēļas vidū uz Tukuma slimnīcas bērnu nodaļu atceļoja kastes no Vācijas, kurās glīti sapakotas ikdienā nepieciešamas lietas – drēbītes, apavi, somas. Kad māsiņas visu sašķiro un sakārto vienā no nodaļas telpām, māmiņas, kuru bērni pašlaik te ārstējas, var visu aplūkot un arī atrast ko noderīgu. Šādas paciņas uz Tukumu atceļo ik pa laikam un sūtītāji šoreiz ir organizācija «Internationalen Gesellschaft für Menschenrechte» (Starptautiskā cilvēktiesību organizācija), kuras priekšsēdētāja Katrina Bornmüllere ir personīgi pazīstama ar nodaļas ārsti Irīnu Nulli.
To, ka sestdien notikusī Kurzemes preses balle ir pirmā Tukuma vēsturē, mums vakara gaitā pastāstīja muzeja direktore Agrita Ozola. Sākumā gan iebildām – kā, mēs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» jau šo tradicionālo kurzemnieku pasākumu reiz, pirms deviņiem gadiem, rīkojām!? Tad savu kļūdu sapratām. Rīkojām gan, bet tas notika… Jaunpilī.
Labs pārdevējs jums palīdzēs atrast un nopirkt vajadzīgo, meklēto preci, bet vēl labāks būs tas pārdevējs (vismaz no uzņēmēja skatu punkta raugoties), kas notirgos to… kas jums nemaz nav nepieciešams un ko jūs nemaz nemeklējāt! Tieši par šiem pārdošanas speciālistiem tiek stāstīti joki, jo šie prot "ledu pingvīniem" un "smiltis beduīniem" notirgot.
Šodien ieteicams nodrošināties ar konfektēm, cepumieņiem vai citiem našķiem, jo nu arī pie mums (vismaz jaunākā paaudze) pasākusi svinēt Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Hellovīnu. Un var gadīties, ka arī pie jūsu durvīm kāds klauvēs un dzirdēsiet biedējošos vārdus: "Kārumus jeb izjokosim!"
Otrdienas vakarā «Jet Cafe club» telpās, kas šajā nedēļas nogalē jau gatavojas vērties vaļā, notika kārtējā Tukuma uzņēmēju tikšanās. Uzņēmēji ļoti veiksmīgi savienoja patīkamo (sanākušie tika iepazīstināti ar jauno atpūtas vietu) un lietderīgo (domes izpilddirektors informēja ar pašvaldības plāniem un finansu analītiķis izklāstīja viedokli par to, kas notiek šajā valsī un ko gaidīt uzņēmējam).
Slocenes ielā, pienotavas mājās, vēl arvien nav pieslēgta apkure. Istabās ir labi ja 8-9°C grādi. Kas tā par cilvēku spīdzināšanu!? Mēs taču arī esam pilsētas iedzīvotāji, un varbūt arī pašvaldība varētu šo jautājumu kā ietekmēt?
Zvanu jums no Dzelzceļa ielas. Pasūtīju avīzi diviem mēnešiem. Jau sestdien nesaņēmu laikrakstu, un arī 15. oktobrī pastkastīte bija tukša. Turklāt pēdējā laikā, kopš ir jauna pastniece, laikrakstu saņemu tikai pēc pulksten 16.00. Ar iepriekšējo pastnieku nekādu problēmu nebija.
Gribēju parunāt par siltumu Tukumā. Visi tikai runā, rīko preses konferences un, kā presē lasīju: "Viss maksā tik, cik tas maksā!" Tomēr samazināt tarifu varēja tikai par diviem latiem, kurinot ar šķeldu un mazutu.
