Liena Trēde

Burvīgā piektdiena ar burvju mākslinieku

Par to, kas dzīvē iluzors un kas patiess, vakar Tukuma speciālās internātskolas bērniem stāstīja burvis no Vācijas Peters Dommels. Triku meistars ar veiklām roku kustībām spēja klātesošos gan izklaidēt, gan ar savas mākslas palīdzību izskaidrot lietas, kas viņa personīgajā dzīvē ir ļoti svarīgas – tās, kas ar ticību saistītas.

Nākošgad galvenais – neļauties bažām un melīgiem ātras peļņas solījumiem

Tuvojoties gada nogalei, pārdomājam visu bijušo un plānojam nākamo. Dodam paši sev dažnedažādus solījumus – notievēt, sportot, iemācīties angļu valodu vai stāvēt uz galvas un, kaut arī pēc svētkiem, ierokoties ikdienas darbos, visbiežāk visus solījumus mēdzam aši knaši "aizmirst", ir apsveicam arī pati vēlme savā dzīvē kaut ko mainīt! Ne velti latviešu dižgars Rainis teicis: "Pastāvēs, ka pārvērtīsies!"
Tomēr, kāds tad solās būt nākamais – 2009. gads, gribētos gan uzzināt, kaut vai – lai varētu sev izvirzīt kādu labu un derīgu mērķi… Kad eksperti bīstas prognozēt un politiķi – solīt, padomu jāvaicā citiem lietu kārtības zinātājiem. Šoreiz saruna ar astroloģi Iritu Krūmiņu.
Ar cēlu sirdi un skaidru dvēseli…

Ziemassvētku vecītis uz slidām

Svētku priekšvakarā Tukuma ledus halles laukumu deju soļiem iezīmēja lieli un mazi slidās tērpti kāju pāri. Tā savus Ziemassvētkus svinēja sporta skolas jaunie daiļslidotāji un viņu vecāki, atbalstītāji.

Kāds ir mērķis?!

Tie, kas mēdz ar visu dzīvo, piemēram, ar kokiem, saviem telpaugiem vai mājdzīvniekiem parunāties, reizēm paliek nesaprasti. Un, ja vēl sāc kādu savas sētas vītolu vai liepu no nociršanas aizsargāt, vari pat uzrauties un dzēlīgiem komentāriem un vīpsnāšanu no sērijas: "Būtu labāk par cilvēkiem padomājis, koku mīļotājs tāds!" Var jau, mežu aizstāvot, piesaukt globālas lietas – atgādināt, ka koki ir mūsu "plaušas", ka esam taču dabas daļa un būtu labākajā gadījumā muļķīgi to tik uzstājīgi postīt. Varētu arī norādīt uz sekām, kas jau pārņēmušas pasauli mūsu cūciski patērnieciskā un vieglprātīgā dzīvesveida dēļ.

Kā eglīti nenosvilināt?

Pils tornī noslēdzās Tukuma muzeja bērniem un viņu vecākiem rīkotais konkurss «Esi drošs un zinošs». Tā dalībniekiem vajadzēja ne tikai izzināt un atminēties visvisādus ugunsdrošības smalkumus, bet arī uzzīmēt pašiem savu – brašo ugunsdzēsēju.

Var būt arī vēl sliktāk

Gadījumā, ja līdz Latvijai un Tukumam atnāks tā dēvētā "putnu gripa", par kaut kādu tur ekonomisko krīzi varēsim droši aizmirst, jo būs jāsāk domāt par fizisku izdzīvošanu… Tā, kaut ironizējot, trešdien sprieda rajona padomes telpās sanākušie.

Sevi šai profesijā ir jāredz un jājūt

Raivis Sietnieks – nu jau bijušais tukumnieks, Raiņu absolvents un kādreizējais misteru konkursa dalībnieks – tiekoties vispirms palepojas ar savu zobārstniecības kabinetu. Tas iekārtots, vadoties pēc gandrīz vai pašām jaunākajām stomatoloģijas tendencēm. Te ir alumīnija smilšu urbis (tādi aparāti Latvijā pašlaik esot tikai trīs), kas gadījumos, ja zobu bojājumi neesot pārāk dziļi, ļauj izvairīties no anestēzijas šprices. Darbojas šis urbis bez skaņas un to tāpēc iemīļojuši bērni. Arī jau ierastais zobu urbis ir īpaši aprīkots – ar optiku, kas ļauj ārstam ielūkoties pacienta mutē jeb skatīt zobu caurumus vēl neredzētā tuvplānā. Pat krēsls te ir īpašs – no materiāla, kas ieņem pacienta formu. Nu ļoti ērts sēdēšanai! Un lai arī šī kabineta aprīkojums izmaksājis grandiozas summas, tomēr R. Sietnieks tic, ka ieguldītais, runājot ne tikai par materiālo pusi, noteikti nākšot atpakaļ.

Vērojot krīzi

Interneta vidē parādījusies kāda petīcija, kas vēlāk kopā ar atbalstītāju parakstiem tikšot iesniegta Zviedrijas valdībai, lai mūsu aizjūras kaimiņi beidzot saņemas un okupē Latviju. Pateicībā, ja zviedri tiešām lūgšanas uzklausītu, petīcijas parakstītāji apņemas maksāt Zviedrijas nodokļus, pakļauties likumdošanai, ja vien par viņiem kāds parūpētos tikpat labi, kā to Zviedrija dara ar saviem pilsoņiem. Smiek-lī-gi!

Mazie ledus pingvīni

Svētdien Jelgavas ledus hallē elementu sacensībās piedalījās arī Tukuma mazie daiļslidotāji. Guva gan godalgotas vietas, gan vienkārši atzinību, bet galvenais jau ir bērnu entuziasms un viņu vecāku atbalsts, lai arī Tukuma vārds kopā ar šo sporta veidu – daiļslidošanu, būtu atpazīstams Latvijā un, kas to zina, varbūt arī ārpus tās robežām.