To nu jāatzīst, reizēm dzīvniekam, ja viņa ilggadējo mīļo saimnieku piemeklē kāda nelaime, atkal atrasta jaunas mājas, ir sarežģīts, pat neizpildāms dzīves uzdevums. Tomēr, ko darīt sunim, ja šāds liktenis piemeklējis un viņu neviens vairs tā īsti negrib?
"Kad piecas valodas apgūtas, sestās mācīšanās jau aiziet kā pa sviestu," ir pārliecināta Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskolas skolotāja Rasma Remese un par to cenšas pārliecināt bērnus – it īpašie piektos, kuriem jau nākamgad jāizvēlas, kādā svešā melē atkal mācīties runāt.
…Der atcerēties, ka šai debesu spīdekļa gaismai ir ne tikai dziedinošs spēks (īpaši jau pēc tik garajām un nomācošajām Latvijas ziemām), bet saule mēdz būt arī bīstama – pat nāvējoša! Tādēļ Eiropā jau desmito, bet Latvijā – otro gadu pēc kārtas tiek atzīmēta EiroMelanomas diena, kas cilvēkiem atgādina, ka pastāv tāda agresīva ādas vēža forma kā melanoma, kas starp citu var attīstīties arī, pateicoties pārliekai ādas sauļošanai.
9. maijā izstādes «Automehānika 2009» ietvaros par labākajiem jaunajiem (topošajiem) speciālistiem – automehāniķiem tika atzīti Kandavas Valsts Lauksaimniecības tehnikuma (KVLT) puiši Ēvalds Baltacis un Jānis Fārenhorsts.
To, ka māmiņa ir vismīļākā, ka viņa pasargās, iedrošinās un noglāstīs, ka atklās lielo, nezināmo un tik brīnumaino pasauli, ikviens mazulis ielāgo līdz ar pirmajām savas dzīves dienām! Un jo vairāk iespēju abiem – mazulim un māmiņai – kopā darboties, jo vairāk prieka un mīļuma abiem un pasaulei tiek dāvāts.
Novada domes sēdē deputāti, diviem balsojot "pret", nolēma tomēr rīkot izsoli, jo kādreizējās Grenču skolas ēku uzturēšana domei izmaksājot Ls 540 mēnesī un bez īpašas pieskatīšanas (kam atkal būtu jātērē papildu līdzekļi) līdz nākamajai apkures sezonai tā jau var būt izdemolēta. Vienīgi jācer, ka šāds liktenis bijušo skolu nepiemeklēs arī pēc īpašnieku maiņas! Sākumcena īpašumam – Ls 100 000.
Būdama kriminālā kino žanra cienītāja, nereti esmu bezgala pārsteigta par to, cik rafinēti noziegumi tiek veikti ekrānā. Un gribot negribot jādomā – kaut kur jau šīs aizgūtās kriminālās idejas atmiņu apcirkņos tomēr nosēžas, tā teikt, ja nu nākas izmantot, kaut patiesībā man dzīvē nav nācies nospert pat kaut ko Knipucītiņuminītiņa apmērā. Nu vienkārši nav ienācis prātā tādu "varoņdarbu" veikt!
Vānes pagasta asociācijas «Dzīvesprieks» arodapmācības centrs maiju jau tradicionāli sagaida ar kārtīgu strādāšanu tuvējā apkārtnē, jo dodas talkā. Arī šogad, ieskandinot Darba svētkus, gan bērni, gan pedagogi sakopa visu, kas kopjams, bet vēl papildus tiem jauniešiem, kas iespējams jau šajā vasarā plāno strādāt algotu darbu, bija iespēja padarboties intelektuāli – jāatbild uz jautājumu par darba drošību un aizsardzību.
Jāsaka godīgi, kad pirms pieciem gadiem bija jāatdod sava balss referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā, es šaubījos. Pirmkārt, jau tas bija vēl tāda bērnišķīga maksimālisma iespaidā, kad gribas būt mazliet tā kā opozīcijā. Otrkārt, spriedām, ka no vienas savienības citā skriet – arī nav nekāds baigais prāta darbs! Es pat šai domai mazliet noticēju, kaut par iepriekšējo savienību, kas – padomju, man ir tikai un vienīgi saulainas bērnības atmiņas, par spīti modernu zābaciņu, ārzemju saldumu un citu labumu trūkumam…
Tā pa īstam pavasaris pilsētā sākas tikai tad, kad 1. maijā Brīvības laukumā atkal kļūst dzirdama ūdens čala un savu darbošanos sāk strūklaka. Šogad galvenie tās modinātāji būs Tukuma mūzikas skolas audzēkņi, kas sagatavojuši īpaši šim pasākumam veltītu programmu – dažādiem klausītājiem tīkamu.
Pagājušā nedēļā Tukuma skolotāju koris «Vanema» ar diriģentu Aigaru Meri priekšgalā devās uz jau pilnos ziedos plaukstošo Slovākiju, lai ar dziesmu iekarotu festivāla «Slovakia cantat 2009» žūrijas sirdis.
Spītējot ledainajam vējam, kas pat pavasara saulītei neļāva sasildīt talcinieku salīkušās muguras, tukumnieki sestdien, 18. aprīlī, ar melniem (arī ar baltiem) maisiem rokās čakli sakopa pilsētas piegružotākās vietas. Cits par savu darba lauku izvēlējās piemājas zaļo zonu, cits – tuvējo mežiņu vai iecienītāko pastaigu vietu, bet visi kopā atkal jau pārliecinājās, ka cilvēki brīžam tomēr ir ļoti… ne jau nu cūcīgi (jo kādēļ, gan cūkas te iejaukt?), bet gan cilvēciski netīrīgi!
