Kaut lēnākos tempos, bezdarba līmenis valstī diemžēl vēl arvien turpina augt. Tā februārī bez darba palikuši un kā bezdarbnieki reģistrējušies gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Un kaut vai tādēļ vien, lai nebūtu jāsēž mājās, klēpī rokas salikušam, daudzi steidz izmantot oficiālo iespēju papildus bezdarbnieka pabalstam kaut ko noderīgu apgūt valsts apmaksātos kursos.
Vietējie zinātnieki izpētījuši, ka jau pēc gadiem 20 Latvijas zemi pastāvīgi mīdīs vairs tikai divi miljoni latviešu. Negribīgi vairojamies, strauji izmirstam un vēl – naski izbraucam! Taču tāds nu šķiet ir to mazo nāciju liktenis – vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu – viens-divi – un var arī nebūt pavisam.
Cik saulaina bija sestdienas pēcpusdiena, tik saulaini romantiskās noskaņās «Brīvajā akadēmijā» izskanēja patiesi unikāls koncerts, kas veltīts poļu komponista Friderika Šopēna 200-gadei.
Saņemot jaunos komunālo maksājumu rēķinus, Viesatu iedzīvotāji interesējās, kādēļ gan par ūdeni, gan atkritumu izvešanu jāmaksā vairāk? Ja visus iepriekšējos gadus par katru mājā mītošo bijis jāmaksā zem viena lata, tad tagad summa ir vismaz divkāršojusies. Kādēļ tā? Vai tikai tāpēc, lai tarifi visā novadā būtu vienādi? Un vai, ja veikta ūdenssaimniecības rekonstrukcija, kopējam patēriņam nevajadzētu samazināties?
Šķiet, neesmu vienīgā, kurai, kaut arī ziema ir mīļa – beidzot tā ir līdz kaklam. Un lai nu kas, bet pārdomas par pēdējo gadu dabas zinātnieku lielo biedu – "globālo sasilšanu" – ne tikai nolien skaidrā saprāta tālākajos apcirkņos, bet pat sāk šķist neticamas!? Un kad prātojumi aizslīd pavisam ķecerīgā virzienā (no sērijas – "sū ar visiem kūstošajiem ledājiem – ka tik Latvijā kļūst siltāks!"), uzduros uz pastāvējušu, tomēr varen intriģējošu ziņu, kas stāsta, ka problēma – "globālā sasilšana" varbūt ir pārāk uzpūsta.
Gan eksperimentālos nolūkos – pārbaudot vai ceļi izbraucami, gan – vēloties uzzināt, kā sokas nesen kā oficiāli izveidotajā pagasta pārvaldē, pagājušā piektdienā pabijām Viesatu pagastā. Tāpat arī apmeklējām pagasta bibliotēku, kurā izveidota neliela rokdarbu izstāde, un uzzinājām par nākotnes plāniem – kā saglabāt Viesatu kultūras mantojumu
-Par apkuri Meža ielā 20 samaksa janvārī palielinājusies trīskārtīgi. Sanāk, ka mēs katru dienu maksājam Ls 3,10. Vai tas nav ļoti daudz?
Gribētu parunāt par Tukuma pašvaldības policiju. Apstājos uz 15 minūtēm iepretī Veidenbauma ielai 8 un, kad nācu atpakaļ uz savu auto, viņi jau bija paspējuši izrakstīt sodu, jo it kā mans auto aizņemot vienu joslu. Bet šajā ielā līdz ar sniegu tiešām ir tikai viena josla! Un – kādēļ gan uzreiz jāliek Ls 30 sods, nevies, piemēram, Ls 10?
Esmu pasūtījusi avīzīti uz gadu un ievēroju, ka vienmēr pirmajās lapās ir kādi dziedātāji, dejotāji, bērni, teātri u.tml. Bet es kā cilvēks, kuram ir 76 gadi un kas daudz jau šajā dzīvē piedzīvojis, šo lietu iedomājos, kādēļ gan pirmajā lapā nevar ielikt fotogrāfiju, rakstu par cilvēkiem, kuri pēc kariem, pēc padomju savienības sagrūšanas ir visu izpostīto atkal atjaunojuši – par lauciniekiem? Tādēļ jo īpašs prieks bija, ka uz pēdējā laikraksta vāka bija tieši šāds cilvēks, kurš stāstīja par to, kā viņš dzīvo laukos, par savu dīķi. Tie ir tie cilvēki, kas strādā! Bet ko pilsētā? "Man gribas ēst, man slāpts – palīdziet!"
Neesmu ne pensionāre, ne tiesnese, un manā bankas kontā nu tiešām neglabājas nekādi uzkrātie miljoni, tādēļ pārāk nopietni nesatraucos, kad pērn valdība pieņēma lēmumu visu ko apgriezt un vēl papildus ar nodokļiem aplikt. Nu, jā – šis tas kļuva dārgāks, aldziņu arī sakasīt grūtāk (jo nodoklis lielāks)…
Par dažāda mēroga izšķērdēšanām, pusnelikumībām vai pat klajām ar likumu nesavienojamām izdarībām valsts un pašvaldības iestādēs var kaut kur izlasīt vai sadzirdēt teju katru nedēļu.
Šodien – 29. janvārī, Jaunpils kustību studijai «Miks» liela diena – 15. jubileja.
