Liena Trēde

Angļu valodā runājošajiem ir tāds termins „vecu sievu stāsti”, kas, ja paskaidro, ir vispārizplatīta parādība.

Jau vēstīts, ka ikgadējā Lielā talka šogad ir pārcelta uz 16. maiju. Taču talkotāji tāpat tiek aicināti viens otram pārlieku netuvoties uz, visieteicamāk, savā izvēlētājā objektā strādāt lepnā vientulībā vai, atsevišķos gadījumos, ģimenes lokā. Visādi citādi tomēr šogad piesardzība tiek likta pirmajā vietā. Par plānoto vaicājām arī novada domes izpilddirektoram Egīlam Dudem, bet ne tikai par talku – arī par citiem aktuālajiem darbiem.

Saņēmām kāda lasītāja iesūtītu foto, kas uzņemts ģimenes pastaigā Abragciema pludmalē. Šis, iespējams, ir posms, kas ik gadu nokļūst tīrāko pludmaļu sarakstos – tā vismaz liecina akcija «Mana jūra» informācija (brīvprātīgie nostaigā jūras krastu, fiksējot atkritumu blīvumu vienā kvadrātmetrā).

Jūs jautājat: Man jautājums no Celtnieku ielas. Tā kā Kurzemes iela tagad ir slēgta, automašīnu – to, kas brauc no Raudas ielas puses – tā kā jūra! Visi automašīnas noliek gar ielas malu un attiecīgi, nav droši. Varbūt tur var kaut ko darīt, piemēram, kaut uz laiku, bet izmantot jaunizveidoto stāvlaukumu?

Par aktuālo – darbiem, projektiem un plāniem – Engures pagastā, par ko vairāk pastāstīja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa.

Pagājušajā nedēļā uzklausījām kādu kandavnieci, kas interesējās par koku pie Kūrorta ielas 3 nama, kurš, viņasprāt, būtu nocērtams. “Te komunālie kaut ko rok, un koks šūpojas tieši pie mūsu logiem un apdraud māju. Jūs pakustiniet komunālos, lai viņi noteikti šo koku nocērt!” uzsvēra šī nama iedzīvotāja. Tad nu ar jautājumu vērsāmies SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» jeb precīzāk – pie vadītāja Dzintara Rušmaņa. Tāpat, izmantojot izdevību, vaicājām arī par citām šī brīža aktualitātēm uzņēmumā.

Lasītājs jautā: Zvanu no Džūkstes pagasta. Mani, pirmkārt, interesē, kas tās par “vienībām” parādījušās rēķinā par atkritumiem? Kubi ir kubi, bet kas ir vienības? Tāpat ar mums vēl arvien jau neviens nav slēdzis līgumus par apsaimniekošanu, tas ir, ar «Tildi«, un attiecīgi – arī par atkritumu apsaimniekošanu. Un tā tas ir gan mūsu mājā «Liesmas», gan citos daudzdzīvokļu namos. Otrkārt, cilvēki jau 90. gados izmantoja iespēju par pajām privatizēt garāžas, kūtiņas, dažam labam ir pat zemnieku saimniecība. Bet neviens nevar šo īpašumu reģistrēt Zemesgrāmatā, jo zeme ir pašvaldības, un tā nav šīs savas īpašuma tiesības sakārtojusi.

Pirms kāda laika internetu apskrēja un pat Latvijas televīzijas ziņās parādījās samontēts video rullītis, kas

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinājuma, arī pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu turpmāk sēdes organizēt neklātienē. Kandavas domē pirmais šāds izmēģinājums bija pagājušo piektdien, 3. aprīlī, kad deputātiem ārkārtas novada domes sēdē bija jāvienojas, ko darīt jeb kā izlietot valsts piešķirto dotāciju bērnu ēdināšanai. Par šo lēmumu, kā arī par citām aktualitātēm vairāk pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Inga Priede. Savukārt par to, kas lemts ārkārtas sēdē Engures novada domē, pastāstīja Gundars Važa.

Kaut brīžiem šķiet, ka dzīve šobrīd teju vai apstājusies – veikali pustukši, kultūras iestādes ciet un skolās nedzird bērnu balsis, – radošam garam piespiedu sociālā distancēšanās nav pārāk nopietns šķērslis. Kā apliecinājums tam pagājušajā nedēļā, 23. martā, uz Latviju jeb, precīzāk, Kandavas novada Vāni, atceļoja kastes…Nē, ne ar sejas maskām vai pieprasītajiem dezinfekcijas līdzekļiem! Ar dzejas grāmatām, kuru autors ir  apņēmīgs Kandavas reģionālās vidusskolas 11. klases audzēknis Krišs Treikals.

Kad cilvēki arvien tiek mudināti turēties pa gabalu viens no otra, interesējāmies, vai vīruslaiks ieviesis kādas izmaiņas arī Tukuma dzīvnieku patversmes darbā. Tāpat – par šobrīd aktuālo.

Kā šodien, 25. martā, novērojām komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietā Tukums II stacijā, cilvēki bija ņēmuši vērā ieteikumu un ziedus nolika vai svecītes aizdedza pa vienam vai arī pavisam nelielās grupiņās. Uzrunātie minēja – šī esot, ļoti iespējams, tā retā reize, kad darba dienā tiešām izdodas pabūt piemiņas vietā un klusībā, katram pie sevis, atcerēties sev tuvos un mīļos, kas reiz cietuši no represijām.