Attēlam ir ilustratīva nozīme Avots: LSM.lv

Vai ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nav jau nokavēts?

Par traktoriem un propagandu

Gribētos jau izmantot poētisko salīdzinājumu par tauriņa spārnu vēdām, bet – būsim reālistiski – tas bija traktors, kas 10. maija rītā nošķūrēja sašļukušās tulpītes Uzvaras pieminekļa pakājē un aizsāka trīsdienieku, kas  rezultējās ar Iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, līdzi paraujot nacionāļu ministru Jāni Vitenbergu. Vai no tā varēja kā izvairīties? Iespējams. Piemēram, noturot Rīgas pašvaldības uzņemto līniju par to, cik ļoti bēdīgā stāvoklī tomēr tas piemineklis nonācis. Nu tik bēdīgā, ka pat sētniekam tur bīstami uzturēties, nerunājot par ziedu nolicēju melno tūkstoti!… Nevienam!

Nelielam mierinājumam: izpētīts, ka Uzvaras dienas atzīmētāju šoreiz nemaz neesot bijis tik daudz, kā tas tiek apgalvots – aptuveni uz pusi mazāk, nekā pērn, kad vēl bija spēkā Covid-19 ierobežojumi… Mierinājums tas gan atkal niecīgs, jo Krievijas propaganda tāpat sacerējusi savas varoņsāgas par drošsirdīgajiem tautiešiem, kas milzu pūlī stājušies pretī Latvijas valdībai un iestādēm (naciķiem, protams!), lai varētu godam pieminēt vecvecākus, vecvecākus un vecvecvec…kādus tur II pasaules kara cīnītājus.

Nav šaubu, ka sižetu – atbilstošu vajadzībām – Krievijas propagandas kanāli gan jau savērptu arī no nekā – neba nu pirmo reizi ar pīpi uz jumta jeb pie video montāžas galda. Traktors un puķes šoreiz bija tik tāds patīkams bonusiņš.  Un tāpat gan jau vaļā būtu sprucis viss, kas reiz kaut kā nebūt aizturēts, – gan par brīvību, ko mums – nepateicīgajiem latviešiem – atnesuši, gan par “krievu kara dziesmām, kas no bērnu dienām ierakstītas DNS” (Mazliet pārfrāzēts, bet tāpat jautrs un, no šodienas perspektīvas raugoties, arī baiss Saeimas deputātes Regīnas Ločmeles citāts) un uzvarām, kas vēl nāks….

Bet būsim godīgi, ne okupantu sūtīšana pa maršrutu čemodāns-stacija-Maskava, ne sirsnīga skaidrošana tagad ko mainīs. Ne nu kāds (lielākā daļa taču pilsoņi!) kaut kur tagad brauks, ne kāds – savu pārliecību mainīs. Un par tā dēvēto Uzvaras pieminekli arī… Kad pazib frāzes no sērijas “demontāžas projekti“, saskaņošanas un kas tik tur vēl nav vajadzīgs, lai nojaukšana uz priekšu tiktu, gandrīz droši, ka tas būs teju bezgalīgs process. Tā teikt, kaut, iespējams, ne pārāk prātīgu, bet spontānu un patīkamu pieminekļa nošķūrēšanu kopā ar izteikti prokrievisko “nakts sardzi” esam stipri vien nokavējuši. Vēl vairāk. Ne pa dienām vai nedēļām, bet, gribētos apgalvot, desmitgadēm nokavēts, kas aizvadītas vien tādos sporādiskos integrācijas un integrēšanās, Latvijas sabiedrības saliedēšanas un saliedēšanās mēģinājumos. Un, jāatzīst, ka tas sen nav vis nacionāls, bet – politisks jautājums. Ir krietns pulciņš partiju, kas viena bez otras, bez savstarpējas savējo kūdīšanas jau neko citu nemaz neprot un arī nevēlas darīt…

Tagad atliek vien šo laiku pārdzīvot ar cerību, ka daudzmaz godprātīgi un cilvēcīgi no tā izkulsimies. Un nu katram pašam jāspēj būt atbildīgam par saviem vārdiem un rīcību, par sociālo tīklu aktivitātēm un uzķeršanos uz plikiem propagandas āķiem, jo īpaši tādēļ, ka slimīgi karot kāriem kaimiņiem vienotības šajā jautājumā, kā rādās, netrūkst!

 

     

Komentāri

  1. Kā teica blogeris ”Odesas hunta”, kroplajai divgalvainajai vistai nav nekādu cerību pret zelta dakšiņu.
    Tie , kuri zina attiecīgo simboliku un saprot Ēzopa valodu, sapratīs teikto.

  2. Šeit jāsaka vecais labais teksts: “Labāk vēlu, nekā nekad!”.
    Tomēr ir jāpiekrīt, kā šis jautājums ir sens.
    Objektīvie apstākļi, kas neļāva integrēt sabiedrību:
    1) Nepilsoņa statuss. Apvainojās arī tie, kuri bija lojāli Latvijai. Lai arī vēlāk tika atviegloti naturalizācijas noteikumi, situāciju nemainīja;
    2) Krievijas armijas klātbūtne;
    3) Izglītība krievu valodā ilgu laiku pēc neatkarības atgūšanas;
    4) Švaka Latvijas politiķu un Latvijas sabiedrisko mēdiju spēja uzrunāt krievisko pasauli Latvijā, izņemot “krievu” partijas un Krievijas sabiedriskos mēdijus.

    Un kā tāds rēgs pāri visam – “Uzvaras” piemineklis – simbols mūsu sašķeltībai.

  3. Štrunts par okupeli. Kurzemes ielā šodien sāk izcirst visus kokus, lūk tās ir bēdas un sēras, iedzīvotājiem jārij putekļi, tik betons un rozes. Un tie vietā iestādītie kociņi vispār taču neaug, trīs maikstes kādas iestādīja pagalmā gadus desmit atpakaļ, tādas pašas vien ir.

  4. ja tev vajag tikt mājās un tu nokavē vilcienu, ar nākošo nebrauc?

    citējot iepriekškomentētāju: labāk vēlu, nekā nekad.
    gan par okupekļiem,
    gan valsts apmaksātu izglītību vienā-valsts valodā,
    u.c lietām

    protams, ka jāizdara bija sen, bet, ja nav izdarīts agrāk – jādara tagad

  5. Cilvēkam raksturīga dzīvnieciska īpašība – saķerot pamesto kaulu, viss apkārtējais kļūst mazsvarīgs. Domājiet!

  6. Mēģinot pārrakstīt vēsturi kara noziedznieku vanckari grib likt tautai aizmirst savu senču noziegumus pret cilvēci. Kad nebūs ziemā ko ēst un jumta virs galvas, tad pat visnožēlojamākam nacionālpajolim atvērsies acis un viņš šos vēstures pārrakstītājus centīsies uzspraust uz mēslu dakšām.

  7. Tikai vāji cilvēciņi var karot ar pieminekļiem. No JEBKURAS puses! Vēsturi neizmainīt! Var mēgināt pārrakstīt, kā tas tagad ir moderni, bet tas rezultātus nedos!

    1. Tieši tā,vai ar to aprobežoto saprotamākā valodā runājot-lai kā nebūt ieriebtu savam nīstamam kaiminam,tad var gļēvulīgi nolikt s…du čupu tā durvju priekšā

    2. Vēsturi nevar pārrakstīt, nevar pielabot, nevar apgriezt otrādi! Kā bija, tā bija! Parašas salašņas bija okupanti gan 1919.gadā, gan 1940.gadā (nekādas socrevolūcijas te nebija, tikai okupācija!), gan 1945.gadā (nekādu atbrīvotāju, tikai izvarotāji, marodieri, laupītāji un slepkavas!)! Var būvēt nez cik daudz un nez cik augstus stabus, bet tas nemainīs vēsturi! Kas bijis okupants, tas tāds arī paliks! Punkts.

  8. Nu re, viens okupantelis atklāja savas rašpasaules skrepas saprotamā valodā- viss saistīts ar mēsliem un visur nolikt savus ekskramentus.

  9. Lielkrievu šovinisms un Pobedas kults ir drauds Latvijai un latviešu nākotnei. tvzvezda.ru/ [Zvezda ir Krievijas valstij piederošs valsts mēroga TV tīkls, kuru vada Krievijas Aizsardzības ministrija. Šis TV kanāls lieliski demonstrē Fašistiskās Krievijas (Putina Krievijas) slimīgo apmātību ar armiju un militārismu. Militārais kults ir viens no lielkrievu šovinisma stūrakmeņiem .] pobeda.tv/ [POBEDA ir Pirmā kanāla digitālās televīzijas saimes projekts, kas veltīts Krievu totalitārisma uzvaras dienas 75. gadadienai kopš 1941.–1945. Ēterā – padomju militārā kino klasika, krievu filmas un TV seriāli, jauni pašu ražoti programmu cikli, “Nemirstīgais pulks” dalībnieku ģimenes atmiņas. Šis TV kanāls pa visām varītēm cenšas reabilitēt komunistiskās partijas un sarkanās armijas noziegumus pret cilvēci.]
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    Dievturība mūžam dzīva.

  10. Komunistiskā partija konsekventi meloja visu savu pastāvēšanas laiku. Meli, meli un meli. Tad kāpēc man šoreiz būtu jātic šiem meļiem? Pobedas kults balstās uz ciniskiem meliem un puspatiesībām. Pobedas kults tā ir sekta. Tā ir sekta pareizticīgo baznīcas paspārnē.
    Krievvalodīgie komunisti šo lielgabalu uzstādīja blakām kultūras namam, lai vietējos latviešus turētu paklausībā un bailēs. Tā teikt: ′′Možem povtoric!′. Un lai turētu okupēto zemju tautas paklausībā un bailēs, Padomju Krievija meloja kā vien mācēja. Melu straumes plūda upēm un tērcītēm. Un vietējie Kangari, stāvēdami kājās, aplaudēja un gavilēja.
    Ir laiks atmaskot Pobedas kultu. Ir jārunā ir sarkanarmiešu veiktajām zvērībām. Ir jārunā par represēto cilvēku likteņiem. Nedrīkst klusēt! Meliem ir īsas kājas. Melus var viegli atmaskot ar zinātnē balstītām metodēm. Un misticisma plīvurs taps norauts. Un komunisma smārds izgaisīs.
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    Dievturība mūžam dzīva.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.