Liena Trēde

Tā uzskata kāds zvanītājs. Viņš skaidro, kāpēc par to ir tik pārliecināts: “Nekur citur neesmu redzējis, kas starp betona plāksni un sliedi būtu salikts koks. Tas, protams, jau ir izpuvis, un nu visu laiku, braucot ar auto, sanāk tie iekritieni. Vienkārši briesmīgi!” Tāpēc lasītājs interesējas, vai «Latvijas dzelzceļš» šajā jautājumā negatavojas ko labot, ņemot vērā, ka satiksme Tukumā tomēr ir intensīva. “Ja pie reizes – varbūt varētu nomainīt arī gumijas segumu Zemītes ielas pārbrauktuvē? Sākumā viss bija labi, bet nu jau tas atkal nobraukāts un izveidojusies tāda kā bedre.”

Pagājušajā nedēļā, 30. jūnijā, notika kārtējā novada domes sēde. Daudzi jautājumi bija veltīti tam, lai pārskatītu, kā aizvadīts pirmais pusgads – kā novada budžets pildās, kā komunālais saimniecībai sokas u.tml. Tāpat pēc sociālo jautājumu komitejas vadītāja Daiņa Rozenfelda rosinājuma, sēdē klātesošie pārrunāja, kā laikā, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, pašvaldība pabalstījusi iedzīvotājus un kā kontrolējusi to, lai tiktu ievēroti noteiktie pulcēšanās un citi ierobežojumi.

Pēdējo nedēļu laikā vairākkārt nācies atgriezties pie prozaiska jautājuma… labierīcībām pilsētā. Un secināt – smejies

Virsrakstā apspēlētā un bieži vien tiesībsargājošo iestāžu lietotā vārdu spēle ir apzināta izvēle. Sak, ne stāstam pierādījumu, ne īsti citu liecinieku. Tomēr tādu nu mēs to saņēmām un arī speciālista komentārus palūdzām.

Par to, kādi darbi, projekti un pasākumi šobrīd novadā aktuāli, pagājušajā piektdienā vaicājām novada domes priekšsēdētājas vietniecei Gundai Cīrulei.

“Šogad – mazliet savādāk nekā tas ierasts…,“ – tā un līdzīgi pēdējo mēnešu laikā rakstīts

Jau vēstījām, ka pagājuša novada domes sēdē, 28. maijā, deputāti oficiāli apstiprināja amatā jauno Kandavas novada sociālā dienesta vadītāju Sarmīti Segliņu, kuras kandidatūra bija izvēlēta konkursa kārtībā. Tāpat sēdē tika prezentēts, kādas pārmaiņas un uzlabojumi dienestā viņas vadībā laika gaitā būtu gaidāmi. Tomēr kā vakar sākumā uzzinājām, S. Segliņa ir izturējusi konkursu arī uz Kuldīgas sociālā dienesta vadītāja amatu un devusi priekšroku šim piedāvājumam…

Ja vajadzētu ielikt sevi kādos noteiktos rāmjos, noteikti nevarētu dēvēties par tā saukto karojošu zaļo.

Jau vēstījām, ka kārtējā Engures novada domes sēde norisinājās 18. jūnijā. Tajā deputāti lēma gan par darbiniekiem, gan pašvaldības un privātiem īpašumiem. Tāpat pārrunāja nākotnes plānus, tai skaitā par to, kur plānots ieguldīt, ko un kā atbalstīt.

Lasītājs jautā: – Vismaz reizi nedēļā gribas aiziet uz Tukuma tirgu – nopirkt kādu saknīti, odziņu, bet problēma tā, ka šobrīd tirgū nav labierīcību. Piedodies, ka tik atklāti, bet es tomēr vairs neesmu jauns cilvēks un, kad tā vajadzība rodas, tad tā ir. Nevaru paspēt nokļūt līdz lielveikalam vai citviet. Vienā gadījumā turpat tirgū ieskrēju. Mani gan nolamāja, tomēr savas darīšanas pabeidzu. Bet vai tiešām nevar nodrošināt tualetes?!

Pirms kāda laika, tikko valstī noteiktie ierobežojumi bija kļuvuši nedaudz maigāki un liela daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Tukumā, kas līdz šim bija aizslēgti, bet nu plānoja darbu atsākt, saņēmām pilsētas centra iedzīvotājas jautājumu. Proti, kundze interesējās – kā tas nākas, ka pilsētā kāda kafejnīca apņēmusies visas vasaras garumā gaļu grilēt pagalmā. “Vai tad mums tiešām būs šos dūmus visu laiku jāosta? Un kā tad citas kafejnīcas Tukumā var grilēt telpās?” Tāpat kundze interesējās, vai šādas darbībās, proti, dūmošana, neesot iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību…

18. jūnijā jau ierastajās telpās, tas ir, sēžu zālē, un klātienē norisinājās kārtējā novada domes sēde. Un arī tematiskā proporcija jautājumos, ko izskatīt, salīdzinot ar ierasto, deputātiem daudz nebija mainījusies. Proti, liels pārsvars bija lēmumprojektiem, kur tiek oficiāli atļautas dažādas nekustamo īpašumu transformācijas. Šajā reizē gan par vairākiem šādiem lēmumiem deputātiem arī radās dažādi jautājumi: kā būs ar kokiem, piebraukšanas iespējām, kas konkrētajā īpašumā paredzēts u.tml. Bet vēl daļa jautājumu bija saistīta tieši ar pašvaldības darbu; deputāti lēma gan par amatiem, gan arī budžeta līdzekļu pārdali mazākām un lielākām vajadzībām.