Liena Trēde

Spēlēšana “Skolās”, tāpat kā “Mājās“ vai “Veikalos”, naudas vietā izmantojot ceriņkrūma lapas, bija manas bērnības

Ģimenes strīdos un vispār diskusijās ir viena kaitinoša frāze, no kuras, kā iesaka psihologi, saprātīgāk

Šodien, 15. septembrī, Barons iesoļoja Kandavas novadā un piestāja atpūtināt kājas Zemītes pamatskolā. Atpūta gan ar māksliniecisku piesitienu, jo, piedaloties bērniem un visnotaļ aktīvi iesaistoties arī skolotājiem, kurpes un zābaciņi pārvērtās mākslas objektos.

Pagājušā nedēļā saņēmām kādas lasītājas jautājumu: “Šobrīd notiek dzelzceļa pārbrauktuves remonts «Tukums I» stacijā. Protams, labi, ka būs uzlabojumi un ka kaut kas notiek. Taču, šķiet, ka nedaudz nav padomāts par gājējiem. Braucot ar auto, problēmu praktiski nav, tāpat, ja brauc ar sabiedrisko transportu, kaut arī jārēķinās, ka tas kavēs. Taču vai tiešām, arī ar kājām ejot, ja nepieciešams no Jauntukuma mikrorajona nokļūt stacijā, jāiet apkārt pa Durbi?”

Engures pagasta pārvalde šobrīd ir izsludinājusi konkursu uz jaunu vakanci – tiek meklēts komunālās nodaļas vadītājs. Kā skaidroja Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, vienojušies, ka tāds būtu nepieciešams, jo pieaudzis arī darbu apjoms pagastā, tai skaitā saistībā ar notekūdeņiem un ūdenssaimniecību kopumā.

Kopš pasaulē pandēmijas draudi kļuva pavisam reāli, dabas tūrisma popularitāte auga ģeometriskā progresijā, un Latvijas dabas takas tika kārtīgi nomīdītās. Zinātāji stāsta: manījuši cilvēkus pat tādos meža biezokņos, kur teju kā pasakās raksta “neviens vēl kāju nebija spēris”…Bet jau nākamajā tūrisma sezonā un – pilnā apjomā katram aizrautīgam kājāmgājējam būs pieejams pavisam jauns izaicinājums jeb maršruts «Mežtaka».  Šo pirmdien, 7. septembrī, noslēdzās maršruta Lietuvas-Kurzemes posma izpētes ekspedīcija. Tās laikā entuziasti pievarēja 26 kilometrus no Smārdes pagasta līdz Bigauņciemam, kur «Mežtaka» satiek «Jūrtaku» un tālāk dodas Tallinas virzienā. 

Jūs jautājat: – Man ir komentārs par publikāciju sociālajos tīklos. Novada domes vadītājs, ja nemaldos, intervijā «Neatkarīgā Rītā Avīzei» [10. jūlijā. – Red.] apgalvoja, ka ārkārtējās situācijā laikā visi novada bērni esot saņēmuši pabalstus. Bet tā nav taisnība! Zinu mammu – vientuļu četru bērnu mammu –, kas bija pietiekusies pirmajam pabalstam (kompensācijai par bērnu ēdināšanu), bet otrai pusei pieteikšanos nokavēja par nedēļu. Pēc tam saņēma Normunda Reča parakstītu atteikumu. Bet, es atvainojos, kā notika apziņošana, ka ir iespēja pietiekties!? Informāciju nosūtīja uz e-klasi!  Bet, ja bērni mācās izcili un nav vajadzības visu laiku viņus kontrolēt, kā tad lai uzzina, ka ir iespēja pieteikties pabalstam? Un vai tad nebūtu tikai pašsaprotami, ka tie vecāki, kas jau pabalstam bija pieteikušies pirmoreiz, to automātiski saņem arī otrreiz? Situācija taču mēneša laikā nevarēja tik būtiski uzlaboties! Šai mammai, ko ļoti labi zinu, šī naudiņa bija būtiska un, nedomāju, ka tas bija vienīgais gadījums Tukumā…– šādu bēdīgi vēstījumu uzklausījām rubrikā «Otrdienas sarunas» pirms pāris nedēļām.

Nedaudz pārfrāzējot un pavisam nedaudz dramatizējot nesen kādā nevalstisko organizāciju pasākumā noklausītu frāzi, jāsecina, lai

Reizēm gandrīz vai jāapšauba sava nacionālā piederība, jo, kaut sēnes garšo un mežā arī patīk,

Saņēmām kāda lasītāja vēstuli, kurā viņš interesējas par plānotajām izmaiņās sistēmā, kā SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» klientiem nosūta rēķinus: “Gribētu ar jūsu starpniecību uzzināt, vai cilvēkam tomēr ļauta brīva izvēle, kā saņemt rēķinu. SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» vairs tos negrib sūtīt uz e-pastu, bet tiek piedāvāts reģistrēties platformā «Bill.me». Vai to var piespiest ar varu? Vai tas ir likumīgi? Starp citu, ja maksā rēķinu ar «Bill.me», pakalpojums ir dārgāks. Līgums galu galā ir noslēgts un tajā ir paredzēts, kā saņemam rēķinus, un es vēlos rēķinu saņemt e -pastā! Kāpēc man piespiež reģistrēties platformā, kurā nevēlos?”

Vasaras otrajā pusē jautājumi par latvāņiem, kas sasnieguši augšanas maksimumu un gatavojas savas misijas izpildei – noziedēšanai un sēklu izkaisīšanai –, atkārtojas gadu no gada. Un pavisam nesen redakcijā atkal saņēmām zvanu, kur kāds Smārdes pagasta iedzīvotājs īpaši satraucies par latvāņu izplatību Slocenes krastos. Tur šo svešzemju indesaugu audzes sākot atgādināt necaurejamu mūžamežu! Par to, kā un vai notiek cīņa ar šo invazīvo sugu, vaicājām Engures novada priekšsēdētājam Gundaram Važam. 

Tā uzskata kāds zvanītājs. Viņš skaidro, kāpēc par to ir tik pārliecināts: “Nekur citur neesmu redzējis, kas starp betona plāksni un sliedi būtu salikts koks. Tas, protams, jau ir izpuvis, un nu visu laiku, braucot ar auto, sanāk tie iekritieni. Vienkārši briesmīgi!” Tāpēc lasītājs interesējas, vai «Latvijas dzelzceļš» šajā jautājumā negatavojas ko labot, ņemot vērā, ka satiksme Tukumā tomēr ir intensīva. “Ja pie reizes – varbūt varētu nomainīt arī gumijas segumu Zemītes ielas pārbrauktuvē? Sākumā viss bija labi, bet nu jau tas atkal nobraukāts un izveidojusies tāda kā bedre.”