Pagājušajā nedēļā saņēmām kāda mūsu lasītāja jautājumu, kurš atsaucās uz nesenām diskusijām sociālajos tīklos, kā arī publikāciju portālā «Jauns.lv». Proti, runa ir par reiz pašvaldībai novēlētu īpašumu – māju «Gaiķi», ko janvāra novada domes sēdē lēma nodot izsolei.
Ar platformu «manabalss.lv», visticamāk, nav jāiepazīstina. Jau desmit gadu garumā tā ir tīmekļa vietne, kurā ikvienam iespējams oficiāli parakstīties par vienu vai otru iniciatīvu, ko izvirzījusi kāda konkrēta sabiedrības grupa. Iniciatīvu saturs var būt visdažādākais – sākot ar vides aizsardzības jautājumiem un beidzot ar izmaiņām nodokļu sistēmā. Un, ja uzsaukums uzrunā pietiekami daudz ļaužu jeb 10 000 Latvijas pilsoņu, kas ir aptuveni 0,5% no vēlētāju kopskaita, iniciatīva tālāk nonāk izskatīšanai Saeimā. Šo desmit pastāvēšanas gadu laikā platformas digitālo rīku klāsts ir paplašinājies, tāpat – pavisam nopietni un dažādos līmeņos – notiek darbs, lai arvien plašāka sabiedrības, ikviena tās pilsoņa līdzdarbošanās iespēja politisku lēmumu pieņemšanā būtu arī reģionos. Te gana svarīga loma atvēlēta reģionālajiem masu medijiem un šajā projektā ir iesaistījušās arī «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Par to, kas tad plānots un kas – jau darīts, lai mūsu četros novados iedzīvotāji tiktu labāk sadzirdēti (neatkarīgi no viņu prasmēm darboties internetā!), nelielā sarunā izvaicājām «ManaBalss.lv» pārstāvjus Agiju Rumpi un Didzi Meļķi.
Allaž tiek pieteikts – ja ikurāt negribas mājas ballītē ar kādu saplēsties, labāk savus politiskos
Saņēmām kāda mūsu laikraksta rūpīga lasītāja jautājumu – analizējot sodus par mājsēdes pārkāpumiem, viņš secinājis, ka sodi Kandavas novadā, šķiet, ir bijuši pieticīgāki nekā par tādiem pašiem pārkāpumiem Tukumā. “Vai tā varētu būtu, ka vienā gadījumā sods ir 300, bet otrā – tikai 100 eiro?”.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada oktobrī Kandavā, Abavas, Kūrorta un Lielās ielas krustojumā, izmēģinājuma kārtā tika uzstādīts radars, kas fiksēja ne tikai braukšanas ātrumu, bet arī to, cik cītīgi šoferīši ievēro sarkanās gaismas signālu luksoforā. Gada nogalē pilotprojekts noslēdzās un nu apkopota informācija par to, ko tad radars ir fiksējis.
Visi, dažu labu ekonomikas speciālistu un demogrāfu ieskaitot, ir priecīgi par to, ka teju apbrīnojamā
Pirmdienas agrs rīts. Pirms manis pie veikala kases stāv salīdzinoši jauns vīrietis ar viegli aizmiglotu
Šajā mirstamlaikā (piedošanu, par nedaudz cinisko apzīmējumu) runāt par demogrāfiskajiem rādītājiem, protams, nav īsti piedienīgi.
Tieši šādu jautājumu nedēļas sākumā saņēmām no Kandavas puses. Proti, netālu no ceļa, braucot uz Rūmenes pusi, laukā stāvot divi zirdziņi: “Tagad sals, sniegs, ziema galu galā, bet zirgi tā arī tur stāv ārā – ne apsegti, nekā. Cik zinu, ēst tā kā viņiem tur ir ko – ir nolikts siena rullis, taču šādā laikā jau pat suni ārā vairs netur, bet, lūk, zirgus gan? Zinu, ka par to esmu satraucies ne tikai es, bet arī citi garāmbraucēji, kas par to sūdzējušies. Tāpat īpašnieks zirdziņiem ir zināms…”.
Ja Dievs grib cilvēku sodīt, viņš tam atņem prātu…Tieši šie vārdi paši no sevis uzradās,
Kamēr apcerīgi līku pār datora klaviatūru, klajā nāca ziņa par to, ka Ziemassvētki un arīdzan
Sociālajiem tīkliem neapšaubāmi ir savas ēnas puses, kas diemžēl arvien vēl turpina stiepties garumā. Proti,
