Jānis Vītols

Kristers Misa 15 gadu vecumā uzstādījis Eiropas rekordu radioamatierismā

Kristers Misa mācās Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatsoklas 9. klasē un savu jauniešu vidū izceļas ar aizraušanos radioamatierismā. Šogad puisis saņēmis apbalvojumus par Latvijas čempionātā izcīnīto 3. vietu (savā vecuma grupā 1.) un ir 12. vietā Baltijā (jauniešu konkurencē izteikts līderis).

Kristers Misa mācās Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatsoklas 9. klasē un savu jauniešu vidū izceļas ar aizraušanos radioamatierismā. Šogad puisis saņēmis apbalvojumus par Latvijas čempionātā izcīnīto 3. vietu (savā vecuma grupā 1.) un ir 12. vietā Baltijā (jauniešu konkurencē izteikts līderis). Tiesa – rezultāti ir par 2012. gadu, jo radioamatierismā rezultātu apkopojums noris veselu gadu, līdz zināmi precīzi rezultāti. Līdz šim Kristers sacensībās startējis ar skolas izsaukuma signālu. Upīšos radioamatiera klubu vada fizikas un mājturības skolotājs Kārlis Kravalis, kas arī Kristeru pievērsis šim vaļaspriekam. Nu tas tiks pārnests uz mājām, jo Kristers novembrī oficiāli ieguvis pats savu izsaukuma signālu – YL3AJA.

K. Misa: ”Esmu ieguvis Valsts akciju sabiedrības «Elektroniskie sakari» amatieru radio sakaru lietošanas atļauju. Patiesībā ar papīriem bija jākrāmējas daudz. No sākuma bija jāizpilda iesniegums, lai tiktu uz eksāmenu. Par eksāmenu samaksāju Ls 10, par atļauju vēl Ls 5 un licence vēl Ls 5. Kopā šis prieks manai mammai izmaksāja 20 latu. Lai iegūtu B kategorijas licenci (Latvijā ir divas kategorijas: A ir augstākā un B – zemākā), bija jāuzrāda manas stacijas parametri. Ar papīriem bija jākrāmējas ļoti traki. Licencei bija jākārto vēl viens papīrs. Mammai bija jāaizsūta iesniegums, ka viņa man atļauj ar to nodarboties. Papīrs derīgs uz trim gadiem, pēc tam jāpārskaita piečuks, lai to pagarinātu.

– Kā noritēja eksāmens?

– Latvijā savulaik bija noteikums, ka drīkst kārtot eksāmenu no 16 gadiem. Bet noteikumus nebijām izlasījuši. Mēnesi iepriekš jāpiesakās eksāmenam, un – kā nu bez starpgadījumiem – pasi aizmirsu mājās. Bet man paveicās, jo tai iestādē vismaz trīs pazīstami cilvēki strādāja un pielaida mani pēc face-control principa.

Eksāmenam bija dota stunda, es to pabeidzu pusstundā…

– Kādi ieguvumi?

– Lielais pluss ir tāds, ka vairs nav jāiet uz skolas staciju. Vēl tik un tā tur iešu, atbalstīšu, mācīšu pārējos. Ar Kristapu Elvigu no skolas kluba joprojām ejam pie Kārļa uz mājām, jo šīs rudens spēcīgākajā vētrā notika liela ķibele – antena ir zemē un pilnīgi saplīsusi, vairāku tūkstošu latu nelaime! Mastam nekādas problēmas nav, smuki krūmos iegūlās, bet antena atsitās pret jumtu un tā ir saplīsusi. Līdz kārtīgai ziemai jāuzdabū augšā masts, pa sniegu neko neizdarīsi, jo tagad ātri tumšs paliek.

Visu interviju ar Kristeru Misu lasiet sestdienas, 28. decembra, laikrakstā ŠEIT!

Komentāri

  1. Mūžam neapmierinātie lai vispirms padomā, cik paši ir sasnieguši kādā sfērā, un tad kritizē citus. Priecāties vajag, ja mūsu jaunieši spēj, var, prot un grib sasniegt virsotnes sportā, mācībās, zinātnē, kādā profesijā. Apsveicu, Krister, ar panākumiem!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *