Izdedzis dzīvoklis Kandavas «Sociālajā pansijā» (papildināts)

Sestdien, 19. jūlijā, Kandavā «Sociālās pansijas» mājā ugunsgrēkā izdega viens dzīvoklis un ar dūmiem saindējās divi cilvēki.

Sestdien, 19. jūlijā, Kandavā «Sociālās pansijas» mājā ugunsgrēkā izdega viens dzīvoklis un ar dūmiem saindējās divi cilvēki.

Dzēšana sākta divu minūšu laikā

Lūk, ko par notikušo pastāstīja Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta Tukuma brigādes komandiera pienākumu izpildītājs Ainis Malevics: ugunsgrēka pieteikums Kandavas novada pašvaldības aģentūras sociālās palīdzības centra «Sociālajā pansijā», Kandavā, Ķiršu ielā 10, saņemts 21.39. Jau pēc divām minūtēm notikuma vietā ieradusies Kandavas brigāde trīs vīru sastāvā un enerģiski uzsākusi glābšanas darbus – kamēr divi glābēji palīdzējuši evakuēt mājas iemītniekus, trešais pavērsis ūdens stobru pret degšanas centru – dedzis dzīvoklis ēkas otrajā stāvā; loga stikli karstumā jau bija izbiruši un liesmas jau iemetušās jumtā. Tikmēr palīgos steigušās ugunsdzēsēju mašīnas no Tukuma, Sabiles, Stendes, Talsu brigāde un Zemītes brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienība (Talsu brigāde vēlāk atsaukta, jo palīdzību vairs nevajadzēja). No ēkas, kur pavisam bija 23 cilvēki, glābēji palīdzējuši izvest 17; sešus sadūmojuma pēc nācies glābt un divi nocelti pa kāpnēm. Cilvēku glābšana pabeigta nepilnu 20 minūšu laikā un pēc tam galvenā vērība pievērsta dzēšanai – uguns izplatība ierobežota jau 22.15, taču pavisam ugunsgrēks apdzēsts un konstrukciju drošības pārbaude pabeigta 23.50.

Ugunsgrēkā izdedzis vienistabas dzīvoklis 12 m² platībā, tā priekštelpa 6 m² platībā un jumts 4 m² platībā. Kā iespējamais aizdegšanās iemesls tiek minēta televizora aizdegšanās, taču apstākļi vēl tiks skaidroti. Divi cilvēki, kas saindējušies ar dūmiem, ievietoti Tukuma slimnīcā.

Darījām visu iespējamo

Ints Leitarts, Kandavas novada Sociālās palīdzības centra (SPC) vadītājs:

– Pansijas darbinieki, glābēji un visi, visi pārējie, kas vien šeit bija sapulcējušies, darīja visu iespējamo, lai lokalizētu uguns liesmas un, galvenais, izglābtu visus pansijas iemītniekus. Par laimi, tas izdevās un apdeguma traumas neguva neviens. Mēs darījām visu, kas bija mūsu spēkos. Bija jārīkojas, jo šādā situācijā liktenīga var kļūt katra sekunde.

Pastāv versija, ka ugunsgrēka izcelšanās cēlonis ir televizora aizdegšanās, kas sprādziena rezultātā liesmām pakļāva visu istabiņu un tās iedzīvi. Ceturtdien būs zināms ekspertu priekšslēdziens, bet pēc mēneša – galīgais slēdziens.

Pašreiz ugunsgrēka nodarītie zaudējumi lēšami vairākos desmitos tūkstošu latu.

Kad būs izstrādāta tāme un nokārtotas ar ēkas apdrošināšanu saistītās formalitātes, ēkas atjaunošanas darbi varēs sākties. Pašreiz ēkai nav elektrības, divas istabiņas (arī blakus esošā) kopā ar iemītnieku iedzīvi ir izdegušas. Bojāts arī jumts. Kosmētiskais remonts nu vajadzīgs daudzās telpās. Celtnieki solās darbus paveikt aptuveni 10 dienu laikā.

Sakarā ar ugunsnelaimi pansijā ceturtdien, 24. jūlijā 12.00, tiek sasaukta Kandavas novada domes ārkārtas sēde.

Pansijas iedzīvotāji izmitināti slimnīcas telpās

Pansijas iedzīvotāji tūlīt pat pēc ugunsnelaimes tika evakuēti un izvietoti Kandavas slimnīcas 3. stāvā. (Kandavas slimnīcā no 23 sirmgalvjiem izmitināti 19, divi raduši pagaidu mājas pie attāliem tuviniekiem, bet divi – cietušie – ievietoti Tukuma slimnīcā.)

Pirmdien, kad ieradāmies pansionāta iedzīvotāju pagaidu mājoklī, telpās valdīja mierīga gaisotne. Neapšaubāmi, iekšējs satraukums un pārdzīvojumi nerimsies vēl ilgi daudzu sirmgalvju prātā un sirdīs. Īpaši jau to, kuri atradās pansijas 2. stāvā, degošās istabiņas tuvumā. Tagad ļaudis – cits pārdomās, cits sarunās iegrimis, vada dienu neierastāk nekā iepriekš, esot savā istabiņā. Aptaujātie atzina – šeit, slimnīcas ēkā, esot jau labi, "tikai iztrūkst kultūras baudīšanas iespējas jeb televizora". I. Leitarts tūliņ sāka šo jautājumu risināt, sazinājās pa telefonu un solījās pievakarē tālrādi atgādāt.

Arī no trešā stāva nokāpt lejā un pabūt svaigā gaisā sirmgalvjiem ir sarežģītāk, jo vairums no viņiem sirgst ar kustību traucējumiem. Atgūties svaigā gaisā var pie loga vai arī, izejot uz balkona. Tomēr pats galvenais – viņi visi ir vienisprātis un pateicīgi Augstākajiem spēkiem par to, visi palikuši dzīvi.

Komentāri

  1. Ka pansionāts deg, tāpat kā pirms 4 gadiem,pamanījām mēs kaimiņi, blakus māju iedzīvotāji. Sieviete, uzraudze, tobrīd atradās pagalmā sētas pusē un bija ļoti izbrīnīta, ka mēs teicām ka deg. Kaimiņiene Biruta Labrence dūmu detektora sirēnu dzirdējusi kaucam vismaz minūtes 15-20. Pa logiem no otrā stāva manu acu priekšā nocēla 4 cilvēkus, varbūt vēl kādu, jo nestāvēju un nevēroju, zvanīju ātrajai palīdzībai, nesu segas un sēžamos kur vecajiem ļaudīm apsēsties, lieki teikt, ka viņi visi bija šoka stāvoklī.Daži šīs šausmas piedzīvo jau otro reizi.Paldies ātrās palīdzības Tukuma un Kandavas mediķiem, tāpat ugunsdzēsējiem. Šoreiz Jūs rīkojāties operatīvi, bija skābekļa maskas, devāties iekšā, sadūmotajā ēkā.Taču kāpnes pievīla, tās ne vienmēr nofiksējās izbīdot līdz otrajam stāvam. Tā, protams, nav puišu vaina. Kāds aprīkojums ir ar tādu Jūs strādājāt. Paldies, paveicāt visu operatīvi.Bet lielu akmeni gribas iemest Kandavas domes un sociālo darbu vadītāju dārziņā.Škiet Jūs, kungi un dāmas, neko neesat mācījušies no šausmīgās traģēdijas pirms 4 gadiem. Bija Reģu traģēdija. Kam vēl jānotiek lai Jūs sāktu domāt par šīm lietām nopietni? Braucat taču pieredzes apmaiņās uz ārzemēm, tērējat naudiņu, jeb tie ir bijuši tikai izklaides braucieni?
    Mēs kaimiņmāju iedzīvotāji bieži redzam to, ka pie pansijas nāk t.s. bomži, sētas pusē tiek dzerts ar pansijas iemītniekiem, tas pats notiek pagrabstāvā, kurinātavā. Pansijas iemītnieks Ēriks Garda bieži piedzēries lamājas necenzētiem vārdiem, dzirdams pa atvērtajiem logiem.Ārī šī ugunsgrēka istabiņas iemītnieks Žoržiks bija stiprā alkohola reibumā, par ko pārliecinājamies, noliecoties pie viņa, jo viņš gulēja nekustīgs Ķiršu ielas 8 iebrauktuvē.Tāpat bija aizslēgtas sētas puses durvis no Ķiršu 8 puses, pa tām varēja daudz ātrāk cilvēki izkļūt laukā, šķiet tās atvēra tikai tad, kad atbrauca pansijas vadītāja. Vai šādā iestādē un sevišķi pēc tās šausmīgās traģēdijas pirms 4 gadiem,nevajadzēja būt ierīkotiem krāniem , hidrantiem, vai nevajadzēja rast iespēju nodrošināt alternatīvas ierīces liftam, vai vismaz pansijai pašai savā īpašumā iegādāt kārtīgas kāpnes pa kurām droši var novest lejā cilvēkus.Bail pat iedomāties, ja pansija būtu trīs stāvos. Varbūt, beidzot domes priekšsēdētājs aizdomāsies par to, ka pansijas ļaudīm pie šīs ēkas nav kur apsēsties. Arī tai naktī, naktskreklos, cits basām kājām, apjukuši, izmisuši, šokā, guldi kaut uz zemes turpat iebrauktuvē, jo tālāk nav kur. Kas būtu, ja degšana būtu pansijas abās pusēs? Pirmajiem tad būtu jābrauc ugunsdzēsējiem vai ātrajai palīdzībai? Kā šiš mašīnas tiktu pie cietušajiem? Domāju, kungi un dāmas, pēdējais brīdis izdarīt secinājumus un katram pēc savas sirdsapziņas pieņemt lēmumu!

  2. Arī es šai sakarā gribu ko teikt, kam vēl ir jānotiek lai ko iemācītos? Šoreiz visi labie gari ir stāvējuši klāt un mirušo nav. Šie ļaudis par sevi parūpēties un atbildēt nevar, viņi ir jāuzrauga 24 stundas dienaktī un ja šādu pansiju tur, tad aprūpei ir jābūt pansijā, nevis sētā un vēl nez kur. Nevaram parūpēties, jāmeklē iespēja ievietot šos ļaudis citos pansionātos, kur to var izdarīt. Ar atbildību šai lietai jāpieiet, gan no novada vadības puses, gan izpildītājiem. Pie šādas attieksmes apkārtējo māju iemītnieki šķiet mierīgi vairs gulēt nevarēs, jo skaidrs ir viens, mums ir vajadzīga šī pansija lai teiktu ka rūpējamies par dzīves pabērniem, bet kas notiek īstenībā, apdraudēti viņi, apdraudēti līdzcilvēki. Kārtības nav un arī es gaidu konkrētu rīcību, nevis atrunas un vaimanāšanu. Drīz jau mūsu novads būs pazīstams ar to, ka te dedzina (rada apstākļus lai degtu) vecus, slimus un nevarīgus cilvēkus.Šī nu ir tā reze kad atbildīgajiem vajadzētu savus amatus zaudēt, pēc pirmās reizes jau nezaudēja neviens, bet vai ko izmainīja? Nevar un negrib strādāt, jāiet darbs meklēt kur patīk un var strādāt, nevajag mocīt sevi un citus!

  3. Ar to cilvēku glābšanu bija tā:
    kad atbrauca ugunsdzēsēji, lielākā daļa jau bija iznākuši ārā, īsti nezinu, kas palīdzēja, droši vien dežurante, redzēju, ka arī vietējie puiši no kaimiņu mājām palīdz. Bija iznests arī kāds vīrs vārdā Žoržiks, ko vietējās tantes sauca par visas nelaimes vaininieku. Žoržiks gulēja dažus soļus no degošās mājas, sākumā likās, ka miris, bet pulss tomēr darbojās un elpoja pats, kaut mēle bija zila. Nezinājām neko labāku kā viņu aiz rokām un kājām panest nost no mājas, lai neuzkrīt kāda atlūza, nolikām viņu piebraucamā ceļa malā, kur svaigs gaiss un mediķiem vieglāk piekļūt. Tad pa telefonu izsaucu ātros, – man atbildēja, ka tikko izsaukums jau saņemts, bet vēlējās precizēt, kāds ir nelaimes apmērs, vai būtu nepieciešama vēl kāda brigāde. Es aprakstīju notiekošo, tad man operatore teica, ka katram gadījumam sūtīšot vēl kādu brigādi.

    Kad pagalmā mēģināju noskaidrot, cik cilvēku palicis mājā, vai kāds ir 2. stāvā, no kura izkļūt vairs nebija iespējams, man sākumā vispār nezināja neviens precīzi atbildēt, beigās bija informācija, ka 3.
    Visus 3 cilvēkus arī redzējām pie atvērtiem logiem, jo 2 istabās sadūmojums bija tik liels, ka nebija citas iespējas, lai nenoslāptu. Lai izdabūtu pa logu pirmo sievieti, vajadzēja daudz laika, ja viņa bija vecs, slims cilvēks, pati neko palīdzēt nevarēja, bija jāizceļ ar celšanu. Bet logu ailas – šauras, glābējs – dūšīgs puisis, man šķiet, ka vēl kāds metās palīgā un sievieti stūma ārā no iekšpuses. Tajā pat laikā cilvēki pagalmā sāka saukt, ka parādījies vēl ceturtais glābjamais. Tātad, 2. stāva istabās, kas aizvien vairāk pildījās dūmiem, kritiskā stāvoklī atradās 4 veci cilvēki, paši sev palīdzēt nespējīgi, bet kāpnes tikai vienas un tās pašas reizēm "niķojās", bija grūti noregulējamas vajadzīgajā augstumā… Tas vispār bija brīnums, ka puišiem no glābšanas dienesta izdevās visu paspēt, viņiem par operatīvo rīcību noteikti pienākas atzinība.
    Un nevajag runāt blēņas, ka ir normāli, ka uz ekipāžu ir tikai 1 kāpnes. Vietējie iedzīvotāji – vismaz 6 – 7 spēcīgi, veselīgi vīrieši bija gatavi iet palīgā, taču nebija tehnisku iespēju, nebija šo kāpņu, pa kurām nokļūt līdz glābjamajiem. Stiepām no dārza un no pansijas koka saliekamās kāpnes, taču tās bija par īsām. Atlika vien stāvēt un gaidīt, lai darbojas profesionāļi. Paldies Dievam, glābēji ieradās pietiekami ātri, lai ierobežotu uguns izplatīšanos. Vēl dažas minūtes vēlāk un tad droši vien jau varētu runāt par upuriem.
    Tātad, brīdī, kad uguns bija jau apdzēsta, 2 cilvēki, kas atradās viskritiskākajā stāvoklī, bija nocelti. Glābēji mēģināja dabūt uz kāpnēm trešo – kādu dūšīgu sievieti. Vienam onkulim nācās visu laiku gaidīt pie loga, jo viņa istabiņā dūmu faktiski nebija. Bet viņš beigu beigās krita panikā, laikam domāja, ka viņu neglābs vispār un no savas drošas istabiņas metās ārā uz to istabu, no kuras glāba dūšīgo sievieti, bet tur jau bija pilns ar dūmiem. Tomēr viss beidzās laimīgi. Nocēla arī panikā kritušo kungu un viņš bija ceturtais, ko izglāba pa kāpnēm. Ap to laiku uguns bija apdzēsta, bet dūmi vēl aizvien kūpēja, – taču bija jau petiekami izklīduši, lai pa sētas durvīm varētu ieiet pansijas kāpņu telpā. Ieradās domes priekšsēdētājs.
    No ēkas iznāca glābējs, viņam vaicājam, vai visi cilvēki ir dabūti ārā no mājas, viņš teica, ka šķiet, visi.
    Tajā brīdī pagalmā pēkšņi cilvēki sāka runāt, ka esot vēl viens kaut kur augšā. Iegāju kāpņu telpā, dzirdēju, ka augšā strādā dzēsēji un saucu, lai paskatās – it kā esot vēl viens iemītnieks. Puiši atbildēja, ka paskatīšoties. Un tad pēc kāda laika parādījās arī piektais, – kungs baltā kreklā, kā uz balli saģērbies, cienīgi čāpoja lejā pa piedūmotajām kāpnēm…
    Un pēc šitā visa, kad es lasu, ka visi par visiem esot zinājuši, piedodiet, bet man kaut kā īsti negribas ticēt.

  4. Neizdaribas piemers,atbildigie soc darbinieki tai diena nebija
    atrodami,paldies glabejiem.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *