Pirmdienas pievakarē Tukuma domē notika sabiedriskās apspriešanas sapulce pilsētas parka labiekārtošanas projektam un koku izciršanai. Tiesa, izņemot projekta autorus, domes speciālistus un žurnālistus, neviens cits tukumnieks uz to atnācis nebija. Sarunā piedalījās SIA «Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra» pārstāve Velta Firsova, domes galvenās arhitektes pienākumu izpildītāja Zane Skrūzkalne un arhitekte Aivita Milta.
Stāvlaukuma lielumu pārskatīs
To, ka aktivitāte ir neliela, atzina arī projekta vadītāja arhitekte Aivita Milta un Zane Skrūzkalne:
– Rakstiski saņemts tikai viens viedoklis – iedzīvotājs ierosina pārskatīt projektējamās stāvvietas izvietojumu un iezīmēt to vietā, kur nav nepieciešama koku izciršana, piemēram, novietot tās ielas pusē. Esam to apsvēruši, meklēsim citu vietu. Projektēšanas uzdevumā prasīts norādīt stāvvietas parkā, jo vasarās tiek uzstādīta cirka telts, kam vajadzīgs piebraucamais ceļš. Bija plānots, ka lielās mašīnas parkā neiebrauks, bet izmantos šo stāvlaukumu. Mēs varam laukumu apjomu samazināt, lai paliek viena stāvvietu rinda.
Jaunā parka daļa – tāla nākotne
– Ko paredzēts darīt jaunajā parka daļā?
– Parka jaunā daļa tiek veidota ap dīķi un tajā turpināsies celiņš no parka vecās daļas. Tur būs vieta slēpošanas trasei, rotaļlaukumi, atpūtas vietas pie dīķa.
– Vai dīķī būs peldvieta?
– Diez vai tā būs oficiāla peldvieta, bet atpūtas vieta noteikti, jo pie ūdens atpūsties patīk visiem. Projektētāji iesaka veidot mūsdienīgas atpūtas vietas bērniem un pieaugušajiem ar āra trenažieriem vingrošanai. Paredzēti arī jauni lapu un skuju koku stādījumi, figurālās puķu dobes.
– Kā tas savietosies ar aizaugušajiem futbola laukumiem turpat blakus?
– Kādā ziņā saaugušajiem? Viens no tiem jau bija iekopts pietiekamā kvalitātē. Mēs šo teritoriju nekam citam neesam paredzējuši, futbolam tā tiek turēta un tikai no futbola kluba puses jānāk iniciatīvai. Mēs ceram, ka tos sakārtos, jo ar vienu dabīgā zāliena laukumu Lauktehnikā vienalga nepietiek. Atvieglojums ir laukums ar mākslīgo segumu, bet tas pilnībā problēmu nerisina. Nav tiesa, ka šie laukumi nav vajadzīgi.
– Kad projektu varētu sākt īstenot?
– Jaunā parka daļu – ļoti tālā nākotnē. Reālāk ir darīt darbus vecajā daļā, lai gan šajā ekonomiskajā situācijā arī par tiem runāt ir grūti, jo budžetā tam nauda nav paredzēta. Nauda ir vienīgi paša projekta pabeigšanai. Pirmais, kas realizēsies, būs stāvvietas un gājēju celiņš, jo gājēju un velobraucēju celiņa projekts iesniegts Eiropas naudas saņemšanai.
Tas apstiprināts 2007. gadā un tika izstrādāts kompleksi visai Lielajai ielai, sākot no Brīvības laukuma. Mēs pieņēmām lēmumu izveidot paralēlas, ne perpendikulāras stāvvietas, lai nebūtu jāizņem tik daudz koku. Ir arī padomātas par to, ka varētu atstāt labos kokus celiņa vidū, savukārt nozāģēs visus bojātos. No 40 izzāģējamajiem kokiem 23 ir būtiski bojāti. Domājam, ka ar celiņa izbūvi pasargājam pārējos, jo starp brauktuvi un parku tagad atradīsies celiņš. Pieļaujam, ka tik daudz koku ielas malā ir bojāti ielu kaisīšanas dēļ.
Vietā stādīs, bet ne visu uzreiz
– Var nav iespējams vēlreiz vērtēt kokus un labos nebūtu jānozāģē?
– Tas jau ir ņemts vērā. Esam atstājuši pat tādus, kas, lai gan bojāti, ir ainaviski.
– Bet dendroloģiskajā pētījumā nav teikts, ka bojātie koki obligāti jānozāģē. Speciālisti iesaka tiem samazināt vainagu, augumu.
– Visi šie darbi nepagarina koka mūžu, vienkārši ļauj izvairīties no krītošiem zariem un citiem apdraudējumiem cilvēkiem.
– Jūsuprāt, vai izdosies kaut ko iestādīt vietā? Būs ļoti grūti šajā ekonomiskajā situācijā pierādīt, kāpēc jāstāda dārgi koki, ja cilvēkiem tiek samazinātas algas.
– Visu uzreiz noteikti neiestādīs, bet pamazām gan. Līdz šim visur, kur plānots, koki iestādīti. Par tēriņiem – par jebko pilsētā varēs teikt, kam tas vajadzīgs, ja nav primārs.
– Kāpēc tik daudz stāvvietu vajadzīgs Lielās ielas malā?
– Stāvvietas paredzētas, lai objektu, kurā ar laiku norisināsies pasākumi un kurā paredzētas aktīvās atpūtas iespējas, iedzīvotāji varētu izmantot un pie tā piebraukt. Automašīnas šajā vietā plānots nolikt paralēli ietvei.
Izteikties var līdz 2. aprīlim
Lai gan krīzes laikā daudziem ir citas problēmas, nevis koku ciršanas iecere pilsētas parkā, aicinām iedzīvotājus līdz 2. aprīlim tomēr izteikt savu viedokli Tukuma domē. Nedomājam, ka itin nevienu nesatrauc fakts, ka parkā ne no šā, ne no tā tiks izcirsti teju vai 100 koki. Ja rēķinām, ka to kopējais skaits ir nepilni 500, tad tā ir viena piektā daļa. Saprotam, ka nokaltušie, bojātie ir jāaizvāc, ka parks jāatjauno un jāuzlabo, bet, vai veloceliņa un stāvvietu labā jāziedo veselie koki, pat, ja tie skaitās ne īpaši vērtīgi, ir grūti atbildams jautājums. Varbūt tukumnieki zina risinājumu, kā sakārtot pilsētas parku, kurā aug daudzi simtgadīgi koki?
Mjā, cik noprotu, tiek plānots kārtējais autostāvlaukums, kura dēļ ainavu arhitekte ir gatava piekāpties, atstājot dažus no satiksmi apgrūtinošajiem kokiem. Pāri palikušos, visticamāk nofrizēs a`la sērkociņš, pēc viena ģīmja un līdzības. Ak,jā , būs arī puķudobes skaista bruģīša ielenkumā un jaunie kociņi – viciņas, kuru veiksmīgu pastāvēšanu attiecīgajā pilsētas rajonā uzdrošinos apšaubīt, ja nu vienīgi projekta tāmē iekļautas arī novērošanas kameras.
Nesen paveldzēju acis pie tukumnieciskajām Artuma gleznām, kļuva skumji, ka lielās , pilsētai raksturīgās kastaņas, kļavas, bērnubērni var arī vairs nemanīt.