Tukumā vieni strādā, citi zog

Pirmdien, 20. aprīlī, domē notika preses konference, kur runāja par aktuālāko pilsētā.

Pirmdien, 20. aprīlī, domē notika preses konference, kur runāja par aktuālāko pilsētā.

Talkā – vairāk nekā 1000 cilvēku

Tukuma domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede informēja, ka piektdien, 17. aprīlī, talkā piedalījušies ap 900 pilsētas skolu skolēnu, bet sestdien pilsētu kopa ap 115 cilvēku. Viņi strādāja teju vai visos mikrorajonos. Atkritumu maisus no ielām un laukumiem strādnieki sāka vākt jau piektdien, bet šonedēļ darbs turpināsies. Patlaban iesaistītas divas brigādes, taču, iespējams, būs arī trešā, lai iespējami ātrāk visus maisus varētu savākt, lai suņi tos nepārplēstu un atkritumus neizvazātu. Dome izsniegusi pāri par 2000 tukšo maisu, taču iedzīvotāji atkritumus vākuši arī savos maisos. Apjoms, kāds tiks ievests izgāztuvē, tiks paziņots vēlāk.

Atraitnītes – nozagtas

Aizvadītajā nedēļas nogalē no pilsētas apstādījumiem nozagti 24 atraitnīšu stādi un tulpju ziedi. Izrauto stādu vietā iestādīs jaunus, bet norauto tulpju vietā gan jaunas vairs neizaugs.

Smiltis notīra

Par smilšu savākšanu no ielām jau rakstījām pirms nedēļas, tad arī pieminējām, ka pilsēta ir tīra un sakopta. Tomēr neilgi pēc tam no iedzīvotājiem uzzinājām, ka SIA «Tukuma ainava» traktoriņš radījis vairāk netīrumu nekā labuma un, ielas kopjot, putekļu mākonis gājis nopakaļus. Redzējām arī, ka vietām pilsētas ielu malas izskatījās kā smilšu piebērtas. Par notikušo informējām komunālo nodaļu, kur, kā noskaidrojām, tas jau bijis zināms un vienudien ielu tīrītājs to pašu problēmu dēļ no trases noņemts.

Patlaban, kā informēja domē, ielu kopšanai SIA «Tukuma ainava» izmanto savu kolēģu jūrmalnieku tehniku, kas ielas sakopjot ļoti ātri. Tam, kāda mašīna strādā, neesot nozīmes – līgums noslēgts, ielām noteiktā laikā jābūt tīrām.

Kad plānotos darbus darīs?

Iedzīvotāju sapulcē pagājušo trešdien tika pieminēts, ka no Privatizācijas fonda līdzekļiem pērn bija paredzēts izstrādāt rekonstrukcijas projektus tiltam pār Sloceni Zemītes ielā un Kalna kapiem, rekonstruēt šautuvi un uztaisīt gājēju celiņu Raudas ielā. Interesējāmies, ja pērn to neizdarīja, vai varēs pieķerties šogad? Pašvaldības vadītāji stāstīja, ka Raudas ielā ietvi ierīkos par Eiropas reģionālā fonda, valsts un pašvaldības līdzekļiem, savukārt par pārējiem kapitālās celtniecības projektiem patlaban netiek domāts, jo tik lieliem darbiem naudas nav. Šajā fondā plānoti Ls 60 000, un par šo summu var atļauties plānot tikai uzturēšanas darbus.

Vai lobē svešās firmas?

Par to, ka dome rīkojas savādi, piešķirot uzvarētāja statusu iepirkumos firmām no citiem, pat ļoti tāliem rajoniem, bijis rakstīts komentāros internetā. Rakstītāji pauduši neizpratni, kāpēc, piemēram, puķes tiek iepirktas no Jēkabpils, bet ne no vietējiem piegādātājiem. Zināms arī, ka kokus zāģējis uzņēmējs no Valkas, dzīvokļus remontējuši ogrēnieši utt. Mēs pašvaldības vadītājam uzdevām tādu pašu jautājumu, ko nereti sarunās pauduši tukumnieki – vai dome vienu vai otru firmu nav lobējusi?

Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka visu nosaka tirgus: "Ja jāizvēlas lētākā cena, to arī izvēlamies. Nevienam uzņēmējam nepiemaksājam ne santīma vairāk par to summu, kāda līgumā minēta. Tātad, ja kāds ir gatavs par mazu summu darīt tos darbus, ko kāds cits gribētu darīt par daudz lielāku, tad viņam ar darbiem nāksies tikt galā. Šāds piemērs bija dzelzceļa stacijas Tukums I jumta remonts – konkursā firma piedāvāja ļoti zemu cenu (Aizkraukles firma SIA «Gretta MV» apņēmās darbus veikt par Ls 18 139 ar PVN, šīs cenas piedāvājums no dārgākā atšķīrās teju trīs reizes. – Red.). Citu firmu pārstāvji teica, ka par tādu cenu prasītos darbus izdarīt nevar. Taču firma visu izdarīja, tiesa, mēs šīs ēkas apsaimniekotājam – SIA «Tukuma nami» direktoram Uldim Eglītim, kurš arī pats konkursā piedalījās, uzdevām būt par būvuzraugu. Līdzīgs piemērs – Lielās ielas 12 sešu dzīvokļu remonts, par ko samaksājām daudz mazāk. Ne santīma vairāk nemaksājam, pat ne 10% par neparedzētiem darbiem. Negribu apvainot vietējos uzņēmējus, bet tā ir konkurence un valstī noteiktā iepirkumu procedūras kārtība. Ja mēs noraidām kādu piedāvājumu, tad tam vajadzīgs iemesls. Ja tāda nav, jebkura firma uzreiz sūdzēsies Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursa rezultātus vienalga apturēs. Šajā brīdī ļoti rūpīgi vērtējam Celtnieku ielas 3. nama siltināšanas konkursā iesniegtos projektus un gatavojam jautājumus pretendentiem, lai noskaidrotu, vai viņi ir skaidri sapratuši, kādi darbi ir jāizdara. Un ka netiks maksāts vairāk neviens santīms."

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *