Tukuma dome precizēs, skaidros un rēķinās

23. martā notika domes preses konference, kurā tika spriests par pagājušajā nedēļā izdarīto un šonedēļ plānoto.

23. martā notika domes preses konference, kurā tika spriests par pagājušajā nedēļā izdarīto un šonedēļ plānoto.

Runā ar bērnudārzu darbiniekiem

 

Pagājušajā nedēļā domes vadība tikās ar bērnudārzu «Pasaciņa» un «Vālodzīte» darbiniekiem, bet šonedēļ saruna notiks «Taurenītī». Kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs J. Šulcs, vajag izrunāties, lai saprastu problēmas un tiktu vaļā no liekām emocijām.

Jau iepriekš rakstījām, ka pirmsskolas iestāžu darbinieki bija pauduši bažas par iespējamo algu samazinājumu un bērnudārzu slēgšanu visos vasaras mēnešos. Kā norādīja pašvaldības vadītājs, sarunas divos dārziņos bijušas konstruktīvas un darbiniekiem, viņaprāt, viss šķitis saprotams. Tieši tādēļ neesot skaidrs, kur radušās iepriekš minētās runas: "Algu samazinājums no pašvaldības budžeta finansētajiem darbiniekiem būs pēdējais, pie kā ķersimies. Taču, ja valsts samazinās piecgadīgo un sešgadīgo apmācības pedagogu algas, tad tas būs valsts lēmums, ko pašvaldība nevar ietekmēt. Tāpat šobrīd nav runas par kaut kādiem citiem pašvaldības plānotajiem ierobežojumiem." Vaicāts, vai nav domāts samazināt pedagogu darba apjomu, domes priekšsēdētājs stāstīja, ka nevar samazināt algas likmi, ja nesamazina pienākumus: "Esam runājuši ar bērnudārzu pārstāvjiem, ko darīt, ja algas būs jāsamazina. Reāli audzinātāju darba laiki pārklājas – viena strādā no 7.00 līdz 16.00, bet otra no 14.00 līdz 19.00, tātad divas stundas pārklājas. Tāpat jādomā, vai vakarā noteikti visām grupām jāstrādā līdz 19.00, varbūt var strādāt tikai dažas. Tā ka ir iespēja ekonomēt. Bet, kā jau teicu, tas notiks tikai tad, ja citas izejas nebūs."

Lielāka skaidrība šajos jautājumos varētu būt 27. martā, kad Latvijas Pašvaldību savienība sāks pirmās sarunas ar jauno valdību un konkrēti – ar Finanšu ministriju. Tad arī runās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa garantēšanu pašvaldībām, bērnudārzu pedagogu algām un citiem jautājumiem.

 

Brauks uz Itāliju

 

Sadarbībā ar biedrību «Pozitīvā doma» vairāki tukumnieki iesaistīsies demokrātijas projektā. Uz Palermo Itālijā brauks bāriņtiesas pārstāvis Edgars Sirvidis un trīs aktīvi jaunieši no Tukuma 2. vidusskolas Edmunds Jurēvics, Ronalds Rundāns un Gatis Gereišs. Projektā iesaistījušies arī pārstāvji no Turcijas, Bulgārijas, Anglijas, Itālijas un Latvijas.

Par bāriņtiesām un dzimtsarakstu nodaļām

 

24. martā un 1. aprīlī Tukuma novadā iekļautās pašvaldības turpinās sarunas par bāriņtiesu un dzimtsarakstu nodaļu darbu novadā. Tieši šīs iestādes ir tās, kuru darbā praktiski nevar būt pārtraukuma, jo īpaši dzimtsarakstu nodaļai, kam tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām no 1. jūlija darbs jāturpina jaunā statusā, jo dzimšanas, miršanas un laulību reģistrācijā pārtraukumu būt nevar.

 

Prezidenta vizīte nav bijusi dārga

 

Vaicāts, cik daudz naudas iztērēts Valsts prezidenta uzņemšanai, J. Šulcs skaidroja, ka vienīgie tēriņi Ls 205 apmērā bijuši par pusdienām, kurās piedalījās Prezidents un dažas viņa pavadošās personas, domes deputāti un pilsētas Goda pilsoņi. Pārējie prezidenta pavadītāji pusdienojuši par savu naudu.

 

Ministrija domes projektus noraida

 

Satiksmes ministrija atteikusi finansējumu Baložu un Jāņa ielas rekonstrukcijai un Smilšu ielas gājēju celiņa sakārtošanai. Atruna – pašvaldības kredītu apjoms pārsniedzis 20%. J. Šulcs skaidroja, ka dome rakstīs ministrijai vēstuli, kurā norādīs, ka projekti nav vērtēti pēc būtības: "Konkursa nolikumā bija rakstīts, ka domei jāiesniedz plānoto objektu saraksts un kāds varētu būt budžeta apgrūtinājums, ja visus projektus atbalstītu. Taču, tā kā valsts pati noteica, ka nevar īstenot citus projektus, kā vien tos, kam tiek piešķirts Eiropas savienības struktūrfondu finansējums, arī mēs esam samazinājuši īstenojamo projektu apjomu. Un atbilstoši Valsts Kases datiem, kredītu apgrūtinājums budžetam nedaudz pārsniedz 18%."

 

Pēdējais kongress tik kuplā skaitā

 

19. martā Skrundā ar devīzi «Krīzi pārvarēsim, ja strādāsim kopā!" notika Latvijas Pašvaldību savienības kongress, kurā piedalījies rekordliels dalībnieku skaits – 406 delegāti. J. Šulcs stāstīja, ka tik daudz cilvēku, iespējams, bijis vien savienības dibināšanas kongresā. Viņš norādīja, ka kongresā pieņemtas vairākas rezolūcijas: «Par tiesiskumu ekonomiskās krīzes apstākļos», «Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos», «Par valsts minimālajām garantijām pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos» un «Par rīcību, ja valdība neievēros pašvaldību prasības ekonomiskās krīzes apstākļos». Tāpat ticis runāts par novadu reformu, kuru īstenot bez naudas neesot iespējams, tāpēc tiek paredzēta tās izgāšanās. Tieši to Tukuma dome jau bija ierakstījusi savā apvienošanās projektā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *