Dāvana bērnu veselībai

6. augusta pēcpusdienā Tukuma slimnīcas bērnu nodaļa uzņēma viesus un labus draugus – Grīnbergu ģimeni no Anglijas, ar kuru sadarbība izveidojusies jau trīs gadu garumā. Anglijas draugi bija atveduši slimnīcai Bredfordas iedzīvotāju ziedojumu Ls 500 apmērā.

Dzintra Grīnberga stāstīja, ka no viņu kuplās ģimenes uz Latviju šoreiz atbraukusi kopā ar meitu, brāli Kārli un viņa ģimeni, arī brāli Laimoni, kā arī brāļasievu Jānu ar meitu. Lai arī šīs tikšanās allaž ir nedaudz skumīgas, jo atgādina, ka kāds no Grīnbergu ģimenes aizgājis mūžībā. Taču atbilstoši tradīcijai ziediem domātā nauda kļuvusi par ziedojumu un par atkalredzēšanos prieks bija visiem. "Pagājušajos Ziemsvētkos pēdējā gaitā pavadījām tēti Eduardu Grīnbergu, iepriekš – mammu, pirms tam – krustmāti. Tieši tad arī sākās mūsu sadarbība ar Tukuma slimnīcas bērnu nodaļu. Ar šo dāvinājumu palīdzību ir nopirkti inhalatori dažādu vecumu bērniem. Es ceru, ka slimnīcai ir noderējusi šī nauda un ka tā var palīdzēt mazajiem astmas slimniekiem. Kad mana meita Maija bija maziņa, arī viņai tādu aparatūru vajadzēja."
Kā atzina Tukuma slimnīcas nodaļas vadītāja Ruta Apriķe, tas, ko pirkt šoreiz, vēl neesot izdomāts, bet iepriekš ziedotā nauda tiešām ļoti noderējusi.
Dz. Grīnberga: "Kad pirmoreiz domājām naudu ziedot labdarībai, gribējām to atvēlēt Lancenieku skolai, jo mamma un krustmāte bija no Lanceniekiem un tur arī mācījās skolā, taču, izrādījās, ka Lanceniekos skolas vairs nav. Tad izlēmām naudu dāvināt Tukuma slimnīcai. Savukārt Lancenieku muzejam šodien dāvinājām Laimas un Austras Grīnbergu skolas liecības, Vācijā bēgļu gaitās sakrātos dokumentus (ir arī pieraksti, kas ar laiku muzejā varētu nonākt, bet tos vēl neesmu izlasījusi), izšuvumus. Ar muzeja vadītāju Timmas kundzi runājām, kas vēl muzejam būtu vajadzīgs. Savukārt mūsu tēvs izceļoja no Matkules. Tēvs un mamma satikās Anglijā, dejoja vienā deju kolektīvā, dziedāja vienā korī un viņiem bija vienāds uzvārds. 1951. gadā viņi salaulājās un piedzimām mēs – pieci bērni: es – vecākā, tad Jānis (viņš atveda pirmo ziedojumu 2001. gadā), Andris, kurš te ne reizi nav bijis, Laimonis un Kārlēns, kurš Latvijā tagad ir pirmoreiz."