Nedēļas sākumā kāda tukumniece no Celtnieku ielas aicināja žurnālistus apskatīties, kāda izskatās viņu teju vienīgā taciņa uz ārpasauli. Izrādās, – pēc pērnruden veiktajiem siltumtrases ierīkošanas un rakšanas darbiem nu jābrien pa dubļiem un ūdeni, jo citas iespējas, kā nokļūt līdz pilsētas centram, nemaz nav.
12. februārī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par sadārdzinājumu Kohēzijas fonda finansētajos vides projektos. Valdība nolēma apmaksāt 85% inflācijas radītā projekta izmaksu sadārdzinājuma. Projektā «Atkritumu apsaimniekošana Piejūras reģionā» Tukums iesaistījies kopā ar Tukuma rajonu, Talsiem un Talsu rajonu un Jūrmalas pilsētu. Tukuma domes attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda stāstīja, ka inflācijas radītais sadārdzinājums šajā projektā ir Ls 3 500 000.
No vairākiem autovadītājiem esam dzirdējuši, ka pavisam bēdīgā stāvoklī Tukumā ir grantētā Pauzera ielas daļa – bedres milzīgas, turklāt no vienas vietas. Gan braucēji, gan gājēji norāda, ka tieši pēc Lielās ielas rekonstrukcijas radušās vislielākās problēmas, jo nevienam tā arī nav ienācis prātā sakārtot Pauzera ielu, kas rekonstrukcijas laikā kalpoja kā apbraucamais ceļš. Tā nu tas arī palicis – ar visām milzīgajām bedrēm.
Tā Kandavas novada nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju tikšanos raksturoja aktīvistu koordinatore, domes kancelejas vadītāja Anita Dundure, jo NVO tiekas regulāri katra mēneša pirmajā trešdienā 9.00 domes sēžu zālē. Ikreiz tiekoties, par jaunāko novada dzīvē un pieņemtajiem lēmumiem informē pašvaldības vadība.
Ņemot vērā aģentūras «Tukuma ledus halle» direktora Modra Liepiņa iesniegumu, Stadiona ielā 3 uzliks četras ceļa zīmes «Stāvēt aizliegts» un divas «Apstāties aizliegts» ar papildzīmi «Darbības zona 10 m». Zīmes liks no pašvaldības policijas stāvlaukuma puses uz «Rimi» pusi. Tas nepieciešams, lai no halles var izvest sniegu – ledus pārstrādes produktu.
Pagājušā gada nogalē, kad kafejnīcā «Ieviņa» pulcējās domes izsludinātā fotokonkursa «Zibsnis 2007» dalībnieki, muzeja vadītāja Sarma Anģēna izteica lielisku priekšlikumu – Kandavā izveidot foto interesentu klubiņu. Iecere piepildījās! 5. februāra pievakarē uz Kandavas muzeju devās visi, kurus interesē fotografēšana un vieno vēlme savas zināšanas šajā jomā papildināt.
4. februārī Tukuma pilsētas domes satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas sēdē nosprieda, ka pēc iedzīvotāju ierosinājuma tiks labiekārtots Meža un Rīgas ielas krustojums. Tajā ar dzeltenu, atstarojošu pamatu tiks papildinātas piecas ceļa zīmes «Gājēju pāreja», savukārt uz ielas krāsoto pāreju atjaunos ar termoplastu.
Jau pagājušajā nedēļā pamanījām, ka intensīvi rakšanas darbi sākušies ēkas Pils ielā 14 pagalmā Tukumā. Ņemot vērā, ka šajā vietā plānots celt daudzdzīvokļu māju, interesējamies, vai sākušies būvniecības darbi. Tukuma domes komunālinženieris Aleksandrs Fridrihsons skaidroja, ka darbi ir saskaņoti, rakšanas atļauja izsniegta.
4. februārī Tukuma pilsētas domes satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas sēdē izskatīja 10 bērnudārza «Pasaciņa» vecāku lūgumu atļaut automašīnām apstāties Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Tukuma rajona komitejas ēkas teritorijā Kurzemes ielā 5a, kur kopš septembra uzlikta zīme «Stāvlaukums» un papildplāksne «LSK darbiniekiem un klientiem».
31. janvārī «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā notika diskusija par sociālajiem jautājumiem, kurā piedalījās Tukuma domes sociālā departamenta vadītāja Ina Balgalve, invalīdu dienas centra «Saime» un bērnu dienas centra «Saimīte» vadītāja Ingrīda Rudzīte, patversmes vadītāja Inta Konrade, sociālā darbiniece Nadežda Aļoškina, ģimenes atbalsta nodaļas speciāliste, jauniešu sociālā centra vadītāja Iveta Sūna un rajona Sociālās palīdzības koordinācijas centra speciāliste Gunta Kalviņa.
Tukuma dome aicina jauniešus un viņu vecākus izteikt savu viedokli par brīvā laika pavadīšanu Jauntukumā un atsevišķas pulcēšanās vietas izveidi mikrorajonā.
Līdz 23. februārim Kandavā, gleznu galerijā «Vējsārns», skatāma vecmeistara Jēkaba Spriņģa (1907-2004) gleznu izstāde.
Mākslas pasaules izzināšanu J. Spriņģis sācis Liepājas Mākslas amatniecības skolā, beidzis Mākslas akadēmijas Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Mākslinieks gleznojis eļļas un akvareļtehnikā, mūža lielāko daļu bijis izcils skolotājs Talsu skolās. J. Spriņģa darbi eksponēti ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Čehijā un daudzviet citur pasaulē.
