Jaunpilī pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padomes sēde notikusi jau divas reizes. Kā jau informējām, par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Raivis Pranis. Ar viņu arī sazinājāmies, lai noskaidrotu iepriekšējā mēneša svarīgākos, aktuālākos jautājumus.
No 2. līdz 4. novembrim Jaunpils pienotavas delegācija ar savu produkciju piedalījās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajā izstādē «World Food Ukraine 2021». Par to, kā izstādē veicās un arī par pašreizējo situāciju piena nozarē, jau lūdzam pastāstīt Jaunpils pienotavas valdes locekli Jāni Bērtulsonu.
7. oktobrī viesatnieki godināja Viesatu pagasta novadnieku, pirmo latviešu kartogrāfu Matīsu Siliņu. Viņam šogad 160 gadu jubileja.
Skaistā, saulainā 9. septembra pēcpusdienā Jaunpils ezera krastā ar skatu uz Jaunpils pili tika atklāta piemiņas vieta ilggadējam Jaunpils LIS (Lopkopības izmēģinājumu stacija) direktoram – Jaunpils izaugsmes un vēstures stāsta veidotājam Elmāram Dubultam, kuram šī gada 23. decembrī apritēs 100 gadu.
28. augustā Jaunpils pilī notika 9. Kurzemes rokdarbnieču saiets «Senas lietas jaunās skaņās – meistars, kurš pazīst drēbi». Uz saietu bija sanākušas gan vietējās rokdarbnieces, gan arī atbraukuši viesi no Liepājas, Ventspils un citām Latvijas pilsētām.
Šonedēļ jaunajam Tukuma novada domes sasaukumam būs pirmā domes sēde, kur deputātiem būs jālemj ne tik daudz par amatiem, cik par saimnieciskiem jautājumiem. Vēl 21. jūlija finanšu un attīstības komitejas sēdē norisinājās tāda kā taustīšanās par to, kā un kad četru novadu apvienošanās būs notikusi jau pavisam praktiski, ne tikai mehāniski, kā tas lielā mērā ir vērojams šobrīd. Tāpat steidza dalīt tos budžeta līdzekļus, ko ietaupījuši iepriekšējie novadi – darbiem, kurus jāpabeidz vai arī tie uzradušies jau no jauna.
Arī šajā gadā par Jaunpils parka zālienu, jau no jūnija sākuma, rūpējas ”bioloģiskie pļāvēji” – aitas, tostarp viena no pasaules neparastākajām aitu šķirnēm – Jēkaba aita.
16. jūnijā tika paziņoti pirmie 12 Latvijas ciemi, kuri ieguvuši atpazīstamības zīmi “Viedais Ciems”. Rezultātu paziņošana noritēja tiešsaistes pasākumā “Viedie ciemi – dzīvā bibliotēka”, piedaloties iniciatīvas organizatoriem, žūrijas locekļiem un pretendentu kopienām visos Latvijas reģionos. Klausoties kandidātu stāstos, pasākums pulcēja dalībniekus no visas Latvijas un deva iespēju virtuāli aizceļot uz šo kopienu pagalmiem un kopienu centriem, kuros bija izveidotas tiešraides studijas.
21. jūnijā, vasaras saulgriežos, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē skandēs „Gadsimta garāko līgodziesmu”, ko jau sesto gadu organizē Latvijas Radio 2. Līgodziesma no saules lēkta plkst. 4.29 līdz saules rietam plkst. 22.22 ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai. Sekojot saules ceļam, līgošanā secīgi iesaistīsies kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un pat kontinentiem.
21. aprīlī finanšu komiteja sēde un pēc nedēļas, 28. aprīlī, – kārtējā Jaunpils novada domes sēdē tika izskatīti 14 darba kārtības jautājumi. Kā jau ierasts, abas sēdes notika attālināti.
“Nezinu, vai esat informēti, bet Jaunpilī ir uzsākta iedzīvotāju aptauja par to, vai nodot Jaunpils ezera daļu atsavināšanai. Informācija par to [domes] mājas lapā visu laiku mainās. Ja sākumā bija, ka nodos ezeru vietējam uzņēmējam, tad tagad jau tas ir pazudis un aicinājums uz aptauju, manuprāt, ir maldinošs…Pirmkārt, man jautājums, vai tā maz drīkst, ka pārdod vai nomā pašvaldības īpašumu tikai konkrētām uzņēmējam? Otrkārt, ko nozīmē, ka tiks saglabāta pieeja ūdenstilpnei? Bez maksas vai tomēr par maksu? – tas nepaliek skaidrs. Vēl arī tas, ka turpat blakus dzīvojošos neviens neinformēja, ka kaut kas tāds ir plānots! Ne visi seko līdzi informācijai internetā, līdz ar to par šiem pašvaldības plāniem vairums uzzināja tikai 20. aprīlī, kad pastkastītē saņēma pašvaldības avīzi. Zinu, ka ir arī cilvēki, ka vērsušies pašvaldībā… Bet tur tikai atbildēja, ka vaicātāji tik “meklējot kašķi””, – ar šādiem jautājumiem pirms nedēļas redakcijā vērsās mūsu lasītājs no Jaunpils.
Ceļu būvniecības uzņēmumi, kas pērn veikuši virsmas apstrādes darbus uz valsts autoceļiem, uzsāk defektu labošanu posmos, kuros defekti bija parādījušies pēc pirmajiem atkušņiem gada sākumā. Pagājušajā nedēļa defekti laboti uz vietējā autoceļa Vecpils–Biķernieki–Bramanišķi (V687) km 1,665–6,575, būvdarbu veicējs VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU), kā arī uz vietējā autoceļa Gaiķi–Kabile (V1298) km 0,0–3,0, būvnieks SIA Saldus ceļinieks.
