Jaunpilī

Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji.  Pēc šīs tikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā lūdzām bijušā Tukuma rajona teritorijā pirms 10 gadiem (Kandavas novads kā pirmais Latvijā – 1999. gadā) izveidoto novadu domes priekšsēdētājus komentēt ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas plānu, aicinot atzīmēt gan iespējamos ieguvumus, gan zaudējumus.

Tā kā Lieldienās beidzot varēsim baudīt pavasara saules siltumu, laiks izvēlēties sev piemērotāko no dažādajiem mūspuses Lieldienu pasākumiem un izpriecāties pēc sirds patikas. Lieldienu svinēšana tiek plaši atzīmēta gan latviskās tradīcijās, gan kristīgās, gan ar teātra izrādēm, tirdziņiem un arī ar jestrām un sportiskām aktivitātēm. Apskatāmas arī dažādās Lieldienu zaķu figūras Kandavā.

Pagājušajā nedēļā noritēja 27. starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, dārzkopības un komunālās saimniecības izstāde «Rāmava». Tajā ar pašas izaudzēto Vīnes zilo trusi augstāko vērtējumu ieguva Jaunpils mazpulku aktīva dalībniece Elīna Ķilda. Lai iegūtu šo augsto novērtējumu esot daudz jāstrādā, un standartus jāzina līdz mazākajam sīkumam, jo izstādes žūrija ļoti stigri vērtē daudz kritēriju – nagus, spalvu, zobus, stāju u.c. 

Latvija ar 35 novadiem jau līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – šāda bija tā vēsts, kuru 10. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) uzklausīja pašvaldību vadītāji, Saeimas deputāti un arī mediji.

Ar dziesmu cauri kariem, līdz atkal izdziedātas brīvās Latvijas dziesmas. Un nu jau arī valsts simtgades Dziesmu svētki. Tas un vēl daudz kas cits Jaunpils korī piedzīvots tā garajos pastāvēšanas 95 gados.

No 5. līdz 7. aprīlim kultūras nami, biedrības un darbnīcas daudzviet aicinās ieinteresētus ļaudis sastapt savus meistarus un mācīties jaunus amatus.

Pirms divām nedēļām SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» (turpmāk tekstā «Piejūra») dibinātāji – deviņas pašvaldības – izteica neuzticību uzņēmuma valdei. Kā viens no iemesliem tika minēta uzņēmuma tehniskā direktora Arņa Ružas darbība, tostarp ar dēla firmu SIA «Kerluc» slēgtie līgumi par transporta izmantošanu kopš brīža, kad «Piejūra» sāka apsaimniekot sadzīves atkritumus astoņās no deviņām dibinātājpašvaldībām.

Pirms 70 gadiem 25. martā sākās operācija «Krasta banga» – lopu vagonos sadzina un uz Sibīriju izsūtīja aptuveni 42 000 Latvijas iedzīvotājus. Daudziem jo daudziem dzimtenē atgriezties tā arī neizdevās… 

Ar lieliskiem rezultātiem un iesūtītiem oriģināliem darbiem noslēgusies Latvijas Zaļā punkta radošo darbu konkursa skolēniem «Zaļais restarts» otrā sezona. Latvijas Zaļais punkts ir saņēmis 395 darbus no vairāk nekā 200 Latvijas skolām.

Kavēti maksājumi, bez iepirkuma slēgti nomas līgumi un bezdarbība – minot tieši šādus iemeslus, uzņēmuma «AAS «Piejūra»» dibinātāji lēmuši par uzņēmuma «AAS «Piejūra»» valdes atlaišanai. 12. martā, kad Tukuma novada dome nāca klajā ar paziņojumu, ka valde zaudējusi uzticību, jo rīkojusies nesaimnieciski, un, iespējams, pat prettiesiski. Uzreiz pēc valdes atlaišanas amatā tika iecelts ”aiz rokas no Jūrmalas atvestais” jaunais pagaidu valdes loceklis, kas izrādījās jau daudzkārt publiskajā telpā neviennozīmīgi vērtētais, savulaik ar Andra Šķēles biznesa interesēm saistītai Ēriks Zaporožecs.

Vakar, 12. martā, pašvaldības, kuras ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Sia ‘AAS Piejūra’ kapitāldaļu turētājas (Jūrmalas pilsēta, Talsu novads, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Dundagas novads, Jaunpils novads, Mērsraga novada doms, Rojas novads), saņēmušas oficiālu paziņojumu, kas liecina, ka tiek atcelta uzņēmuma valde. Iemesls – konstatēta nesaimnieciska un, iespējams, arī prettiesiska līdzšinējās vadības rīcība. 

Reizi gadā der ielūkoties Lauksaimniecības datu centra statistikas datos, lai spriestu par situāciju laukos. Pēc pagājušās sausās vasaras ir interesanti apskatīties, vai lauksaimniecības dzīvnieku skaits ir saglabājies, vai samazinājies vai varbūt gluži otrādi – pieaudzis. Iespējams arī secināt, kādas ir tendences, vai ražošana samazinās, vai tā ir stabila.