Kā atzina tās vadītāja Aija Balandiņa, šoreiz parādīta viena neliela daļa no tā, ko dalībnieču čaklās rokas paveikušas, turklāt to vidū ir īpašas lietas – mazmazītiņas zeķītes, kas kā dāvanas nonāks Rīgas Bērnu slimnīcā pie priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, kā arī zeķes, kas sildīs kājas Raudas pansionāta iedzīvotājiem. Un, protams, paši galvenie izstādē bija pašu darinātie baltie krekli, kas ir vēl viens solis līdz tautas tērpam. Lai tos etnogrāfiski pareizi uzšūtu un izšūtu, ar padomiem palīdzējusi skolotāja Agita Pumpure, bet, protams, darīšana bijusi katras dalībnieces ziņā. Kā atzina Aija, šis uzdevums nav bijis viegls, jo prasījis lielu pacietību, veiklību un arī zināšanas: “Darbu sākām pavasarī, kad nopirkām lina audumu, pēc saviem mēriem piegriezām kreklus un sākām ar rokām šūt. Dažos “krāpnieciskos” gadījumos piedalījās arī šujmašīna, bet tikai mazliet – lielākā daļa šuva, cik spēka, jo lielākais izaicinājums bija izšūšana un lina diegu podziņu gatavošana.”
Vairāk lasiet otrdienas, 26. novembra, laikrakstā ŠEIT=>
