Tukuma uzņēmējas pieredzes stāsts no Patentu valdes skatu punkta – Annija Kanska, Cerannic radītāja

26. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, un 2023. gadā uzmanība ir veltīta sievietēm  dizainerēm – intelektuālā īpašuma radītājām. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja publiskoto pētījumu, Eiropas savienībā 2021.gadā starp dizaineriem 23,7% bija sievietes.  Ievērojami labāka situācija ir Latvijā, kas apsteidz arī kopējos Eiropas Savienības rādītājus – sieviešu dizaineru īpatsvars ir 35%. 

Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir pieejams Eiropas Savienības finansiāls atbalsts, lai daļēji segtu intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojumu (IP Scan), preču zīmju, dizainparaugu, patentu un augu šķirņu aizsardzības pieteikumu izmaksas.  

“Mana miera garantija”. Preču zīmes “Cerannic” radītājas Annijas Kanskas pieredze

Annijas Kanskas gatavoto porcelānu krūzīšu preču zīme Cerannic radusies no divu vārdu salikuma Annija un keramika. Bet viņas ceļš līdz sava dizainparauga un preču zīmes reģistrācijai sākās ar pārdzīvojumiem un divām pretrunīgām izjūtām – paralizējošs šoks un izlēmīga rīcība.

Trauki ar “pumpām”

Darbības sākumā, kad nelielajā Tukuma darbnīcā tapušajiem traukiem vēl tikai veidojās savs noturīgs klientu un sekotāju loks, kad jaunas formu un krāsu idejas atpeldēja pat nakts sapņos, bet vēlme darīt un dalīties priekā virpuļoja kā saules zaķi nākotnes ieceru logos, caur sociālajiem tīkliem “pieklauvēja” dzīves proza. Divu “intelektuālā īpašuma ekspertu” aktīvi izplatīti uzstājīgi, agresīvi apvainojumi plaģiātismā ar pamatojumu –  kāda horvātu māksliniece arī veidojot traukus ar “pumpām”!

Šāds notikumu pavērsiens burtiski izsita pamatu zem kājām. Annijas miermīlīgie mēģinājumi skaidrot, ka “pumpas” uz traukiem ir viens no senākajiem grafiskās izteiksmes līdzekļiem, kā arī norādes uz nepārprotamām formu un izteiksmes līdzekļu atšķirībām tikai vairoja pārmetumu izplatītāju entuziasmu. Pārdzīvojusi stindzinošu šoku, Annija sāka meklēt veidu, kā aizsargāt savu labo vārdu un  izveidoto  darba, prieka un radošu meklējumu vietu – darbnīcu Tukumā…

 

No karuseļa – miera ostā

Annija studēja interjera dizainu, diplomu saņēma laikā kad sākās lielā finanšu krīze, tāpēc cerību tikt pie darba svaigi apgūtajā profesijā – nekādu. Nācās lekt mārketingā, apgūstot arī reklāmas materiālu vizuālo noformēšanu. Tam sekoja  grafiskā dizaina studijas Latvijas Universitātē, darbs reklāmas aģentūrā. Stilīga, radoša vide komplektā ar nemitīgu steigu, kampaņām, termiņiem un iztukšojošu nepadarāmo darbu karuseli… Apstāties lika tikai nopietnas veselības likstas un otra bērniņa pieteikšanās.

”Jau aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, zināju, ka atpakaļ uz biroju neiešu, bet ilgu laiku nezināju, ko varētu darīt. Bija vien klusa vēlme par dzīvi bez steigas, kas aizveda uz keramiķa Ivara Graša cepli Apšuciemā. Uztaisīju pirmos darbiņus, Grasis paskatījās un noteica  – tev sanāk!   Tā sākās jauns posms manā dzīvē,” stāsta Annija. “Drīz vien pievērsos porcelānam, jo strādājot ar šo materiālu, jūtos vislabāk. Šķietami viegls, taču ļoti prasīgs materiāls, kuru iepazinu caur asarām. Pēc pirmajiem simts brāķiem  mājās raudāju – man nekas nesanāk! Vīrs mierināja un atbalstīja, māksliniece, keramiķe Gita Ābola palīdzēja izprast smalkās materiāla gatavošanas nianses un… sāka sanākt,” iepazīšanos ar porcelānu smaidot raksturo Annija.

Meditatīva krūzīte zemessargam 

Cerannic krūzītēm ir to autores dots vārds un īss rakstura iezīmju apraksts. Monika, Sibilla, Lauma, pieprasītā Zane. Ir zirnekļu tīklu apvīts Bendžamins un gluži nejauši uzradies Pablo. “Salēju masu veidnēs, bet pienāca brīdis doties uz slimnīcu, laist pasaulē trešo meitu.  Darbnīcā atgriezos pēc mēneša. Spriedu, ka viss jau būs sažuvis,  tomēr ieliku krāsnī, ar domu –  būs vismaz pašiem mājās lietojamas krūzītes… Bet izņemot no krāsns skatos, tas taču  Pablo! Nesen iestājos Zemessardzē un tas deva impulsu uztaisīt krūzītes maskēšanās toņos. Ar tām vēl turpinu eksperimentēt.

Pirmās izjūtas, kas rodas, paņemot rokās svaigi izceptu krūzīti, cenšos piefiksēt, jo tās pasaka priekšā gan vārdu, gan aprakstu. Ceļš no ieceres, līdz gatavai formai ir  ilgs un nesteidzīgs.  Radot traukus, jābūt mierā, jebkura sasteigta darbība liks par sevi manīt – trauks saplīsīs. Tas ir tāds meditatīvs process, kurā nosapņota ideja iegūst reālu apveidu. Tāpēc dzirdot piedāvājumu –  pasūtīsim simts krūzītes, bet  iedod kārtīgu atlaidi, nezinu kā reaģēt. Ievelku elpu un skaidroju, ka man nav ražošana. Izstrādāju un pati arī 3D programmā modelēju prototipus, izdrukāju uz 3D printera. Pēc tam jau darbs darbnīcā, apdedzināšana, glazēšana, krāsošana. Pat gribēdama nevaru uztaisīt divas vienādas krūzītes, un katrai jāvelta tieši tik daudz laika, lai to veidojot es  justos labi, jo tad, arī jaunajam īpašniekam kafijas vai vakara tējas baudīšana no šīs krūzes, būtu jauks rāmo sajūtu brīdis,”  keramiķa amata nianses skaidro Annija.

Priekšstati un realitāte

Ideju jaunām trauku formām, veidiem, toņu rakstiem viņai netrūkst, tāpat netrūkst investīcijas paģērošu vajadzību darbnīcas un aprīkojuma attīstībā. Tomēr pirms spert turpmākos soļus, Annija nolēma parūpēties par savu darinājumu dizainparauga un preču zīmes aizsardzību.

“Pēc apvainojumiem plaģiātā es sazinājos ar horvātu mākslinieci, kuru es it kā atdarinot. Mums bija draudzīga sarakste. Viņa apskatījās manus darbus, pabrīnījās par skandāliņu Latvijā un teica, ka lepojas, ja viņas darbi spēj iedvesmot arī citus autorus.

Pēc tam pieteicos konsultācijai pie patentpilnvarnieces Ievas Zvejsalnieces. Viņa veica profesionālu vērtējumu un atzina, ka manos darbos nav plaģiāta pazīmju. Tomēr lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem turpmāk, nolēmu reģistrēt dizainparaugu un preču zīmi. MVU fonda finansiālais atbalsts bija laba motivācija sākt šo procesu,” atzīst keramiķe.

Nelieliem uzņēmumiem sava intelektuālā īpašuma aizsardzība parasti nav prioritāšu saraksta galvgalī, kaut ir laba izpratne, ka uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai šis jautājums būtisks. Lai gan dominē priekšstats, ka  reģistrācija ir dārgs un sarežģīts process, Annija pauž pretējo: “Nav ne dārgs ne sarežģīts!  Intelektuālā īpašuma diagnostika un stratēģijas izstrāde man izmaksāja 70 eiro. Pārējo summu sedz MVU fonda finansējums. Preču zīmes un dizainparauga reģistrācijai var saņemt līdz 1000 eiro fonda līdzfinansējumu, kas sedz  75% no izmaksām.

Pēc skarbās pieredzes, ko guvu caur šiem uzbrukumiem, sapratu – radot jaunu produktu, noteikti jārūpējas par tā aizsardzību. Tā ir mana miera garantija! Īpaši ja darbojies lauciņā, kurā ļoti no svara ir sajūtas, noskaņa un citas netveramas lietas, tad pietiek ar pāris melniem traipiem tavai reputācijai un vari pazaudēt visu! Un, manuprāt, par intelektuālā īpašuma jautājumiem noteikti jāizglīto jaunieši mācību iestādēs, jo tas radīs drošāku vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem,” aicina Cerannic izveidotāja Annija Kanska.

Patentu valdes projektu vadītājas Māras Vilciņas praktiskie ieteikumi atbalsta saņemšanai:

  1. Ja esi Latvijas MVU un tev ir nelielas zināšanas par savu rūpniecisko īpašumu, tad dodies uz EU IPO tīmekļvietni ej.uz/MVUfonds2023
  1. Ja esi Latvijas MVU, bet neesi pārliecināts par savu rūpniecisko īpašumu, tad sazinies ar kādu no IĪ ekspertiem un viņi pieteiks atbalstu tavam uzņēmumam.
  1. Izveido sava uzņēmuma kontu, kur nepieciešami TIKAI 2 oficiālie dokumenti – PVN apliecinājums un Bankas izziņa!
  1. Izvēlies un piesaki uzņēmumam visu aktuālo – IĪ stratēģijas izstrāde, Preču zīmes, dizainparauga reģistrācija, patenta meklējums un reģistrācija, kā arī augu šķirņu aizsardzība.
  1. Kopējais pieejamais atbalsts vienam MVU Latvijā ir 3355 EUR!

Komentāri

  1. Pastaldauņu apofioze-skrejritenīši un intelektuālais īpašums!
    Sunīši protams var pariet…

Atbildēt uz hahaha Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *