Pienācis laiks nojaukt aizsprostus upēs

Latvijā ir ap 12.5 tūkstošiem upju, taču tikai trešdaļa no tām ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Upju ekoloģisko stāvokli ietekmē ūdens piesārņojums, pārzveja, aizsprosti un citi šķēršļi. Latvijas upēs ir vairāk kā 1100 šķēršļi, kas traucē upes plūdumu un negatīvi ietekmē tās ekosistēmu. Nosprostojot upes, tiek apstādināta gan sedimentu plūsma, gan migrējošo zivju – piemēram, lašu, zušu, foreļu un nēģu – pārvietošanās, neļaujot tām nokļūt vietās, kur tās kādreiz ir dzīvojušas. Viens no vienkāršākajiem un labākajiem veidiem, kā palīdzēt upju ekosistēmām atjaunoties, ir novecojušo un nefunkcionālo šķēršļu nojaukšana.

Katram aizsprostam ir noteikts dzīves cikls, līdz ar to nepieciešamība tos labot, atjaunot vai pārbūvēt ar katru gadu kļūst aizvien aktuālāka. Nereti šai infrastruktūrai būtiski kaitēt var uzkrātie nogulšņu apjomi, kas rada arī palielinātus plūdu riskus, īpaši klimata pārmaiņu ietekmē. Ja skatāmies no ekonomiskā viedokļa, tad bieži vien aizsprostus vai citus cilvēka radītus šķēršļus ekonomiski izdevīgāk ir nojaukt nekā tos labot vai atjaunot.

Viens no aizsprostu veidiem ir mazās hidroelektrostacijas (HES). Kopā Latvijā, saskaņā ar Latvenergo datiem par 2021. gadu 47%  elektroenerģijas jaudu saražo hidroenerģētikā, un no šī apjoma 97% ir no lielajām hidroelektrostacijām. Tātad, no kopējām Latvijā saražotajām jaudām, 146 mazās hidroelektrostacijas visas kopā saražo vien apmēram 1.5%. Turklāt mazo HES saražotais nav vienāds visām HES, dažām tas ir tik tiešām nebūtisks, īpaši, ja ņem vērā postu, ko tās nodara dabai. Atsevišķas mazās HES saražo būtiskāku enerģijas daudzumu. Līdz ar to, turpmāk būtu rūpīgi jāizvērtē katras konkrētās mazās HES radītais ieguvums kā arī zaudējumi upju ekosistēmām, kas ir mūsu kopīgais resurss.

Aizsprostiem pazūdot, vietējiem zemju īpašniekiem parādās jaunas iespējas – var domāt par atpūtu un tūrismu, ūdens kvalitātes uzlabošanos un zivju populāciju atjaunošanos.

Jāizvērtē aizsprosta nestais labums un radītie zaudējumi

Katras būves dzīves laiks kaut kad beidzas, ir jāizvērtē tās pastāvēšanas turpmākā lietderība. Apstākļi un situācijas mainās – miltus ūdensdzirnavās vairs nemaļam, arī elektrības ieguvei atrasti citi, dabu mazāk postoši veidi. Valsts ar subsīdijām un citām atbalsta formām var veicināt vai kavēt dažādu enerģijas ieguves veidu attīstību. Kaimiņvalstīs, piemēram Igaunijā, mazo HES darbība atļauta tikai tad, ja tiek nodrošināta iespēja zivju migrācijai. Laba zivju ceļa izbūve var maksāt no 150 000 līdz 300 000 tūkstošiem eiro. Tad nu mazā HES īpašniekam ir katram pašam ir jāizvērtē, vai tomēr nav izdevīgāk mazo HES nojaukt un pilnībā atjaunot upes plūdumu, kas no dabas viedokļa ir vislabvēlīgākais risinājums. Piemēram, Igaunijā valsts mēdz nākt pretī īpašniekiem un piedāvā par saprātīgu atlīdzību mazos HES atpirkt, lai tos nojauktu par saviem līdzekļiem. Nojaukšana izmaksā nesalīdzināmi mazāk kā zivju ceļu izbūve un ieguvums dabai ir daudzkārt lielāks.

 

 

Kur meklēt finansējumu šķēršļu nojaukšanai?

Daudzviet pasaulē, tai skaitā Eiropā, aizsprostu nojaukšana upēs kļūst aizvien izplatītāka. No nākošā gada arī Latvijā tiks piedāvāts atbalsts, lai palīdzētu upes atbrīvot no šķēršļiem. Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļos (EJZAF) 2022.-2027. gadam ieplānoti 2 miljoni eiro  vismaz daļas no to 70 šķēršļu nojaukšanai, kas iekļauti pētnieciskā institūta BIOR izstrādātajā prioritāro zivju migrācijas šķēršļu datu bāzē. Plānots, ka finansējumu atklāta konkursa veidā sākot ar nākošo gadu kontraktēs Lauku atbalsta dienests. Uz šo finansējumu varēs pretendēt to aizsprostu īpašnieki, kuru aizsprosti ir iekļauti pētniecības institūta BIOR izstrādātajā aizsprostu sarakstā, kuru nojaukšana dotu vislielāko ieguvumu.

BIOR 2022, prioritāri nojaucamo šķēršļu karte.

Vairāk informāciju pat BIOR izstrādāto prioritāri nojaucamo šķēršļu sarakstu meklējiet šeit: https://bit.ly/3tRnuM2.

Vēl ir iespējams pretendēt arī uz LIFE GoodWater IP mazo grantu finansējumu apmērā līdz 8 000 eiro, sekojiet līdzi informācijai www.goodwater.lv sadaļai “Jaunumi” un projekta sociālo tīklu kontos.

Populārs resurss aizsprostu nojaukšanai Eiropā ir Atvērto Upju programma (Open Rivers Programme). Decembra sākumā tur iespējams iesniegt savas idejas pieteikumu aizsprosta nojaukšanai. Informāciju un pieteikuma formu meklējiet šeit: https://bit.ly/3XqbLBV,

Finansējumu iespējams piesaistīt arī no Eiropas Aizsprostu Nojaukšanas kustības (Dam Removal Europe) –  skat. https://bit.ly/3GBjIxR

Kā pareizi nojaukt aizsprostu?

Šķēršļi un aizsprosti ir dažādi, tādēļ katrā gadījumā būs jāizvēlas atbilstoša pieeja.

Vispirms jānoskaidro, kas aizsprosto upi: vai tas ir dabas radīts aizsprostojums, piemēram, bebru dambis, sakrituši koki, vai arī cilvēku radīts šķērslis – reiz uzbūvēta caurtece, dambis, mazais HES vai cita būve.

Bebru dambis. Foto: K. Abersons

 Svarīgi ir noskaidrot, vai šķēršļa nojaukšana būtiski kaut ko mainīs – kādi šķēršļi vēl atrodas upes augštecē un lejtecē. Ja upē šķēršļu ir ļoti daudz, iespējams, viena šķēršļa nojaukšana lielas pārmaiņa upē kopumā neradīs.

Noskaidrojam, vai šķēršļa nojaukšana ietekmēs vietējo ekosistēmu pozitīvi vai negatīvi – konsultējamies ar ekspertiem.

Ja nolemjam, ka šķērsli nojaukt būs jēgpilni un saprātīgi, vēršamies pie Dabas aizsardzības pārvaldes sertificētajiem ekspertiem, lai saņemtu viņu atzinumus iesniegšanai atbildīgajās institūcijās.

To, kādu ekspertu atzinumi ir nepieciešami, izvērtē Valsts vides dienests.

Tā kā šķērslis atrodas upē, būs nepieciešams zivju eksperta atzinums. Ja šķēršļu nojaukšana var tieši vai netieši ietekmēt biotopu, piemēram, straujteci, ir nepieciešams tekošo saldūdeņu ekspertu atzinums.

Ja būs nepieciešami vēl kādu ekspertu atzinumi, Valsts vides dienests par to informēs, kad būs izskatījis saņemtos dokumentus.

Noskaidrojam, kas ir šķēršļa  – ja tas ir cilvēku būvēts – īpašnieks, kam pieder teritorija uz kuras atrodas šķērslis.

Noskaidrojam, kam pieder teritorijas, ko ietekmē šķēršļa nojaukšana. Mums ir jāsaņem šo teritoriju īpašnieku rakstiskas atļaujas šķēršļa nojaukšanai.

Ja šķērslis ir radies dabiski (bebru radīts, sakrituši koki u.tml.) un īpašnieki ir piekrituši tā nojaukšanai, jāsniedz iesniegums Valsts vides dienesta mājas lapā – https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe

Iesniegumam jāpievieno ekspertu atzinumi un teritoriju īpašnieku piekrišana.

Valsts vides dienests izvērtēs, kādi vēl dokumenti nepieciešami un informēs par to. Jāsagatavo un jāiesniedz prasītie dokumenti.

Ja šķērslis ir mākslīgi radīts, ar iesniegumu, ekspertu atzinumiem un īpašnieku piekrišanām jāgriežas atbilstošās pašvaldības būvvaldē.

LIFE GoodWater IP piedāvā savu ekspertu konsultāciju par to, kāda dokumentācija nepieciešama un kā iegūt nepieciešamās izziņas Jūsu īpašumā esošā aizsprosta nojaukšanai.

LIFE GoodWater IP (“Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” projekta numurs LIFE18 IPE /LV/000014 (LIFE GOODWATER IP) ir projekts, ko no 2020. – 2027. gadam realizē 19 Latvijas organizācijas ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta koordinējošais partneris ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā. Mūsu valstī ir 164 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Vairāk informāciju par projektu meklējiet www,goodwater.lv, vai LIFE GoodWater IP sociālo tiklu kontos Meta (Facebook), Instagram, Twitter un Linkedin.

 

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *