No vairākiem zemniekiem esam saņēmuši jautājumus: "Kas šogad notiek ar minerālmēsliem? Tiem sola pasakainas cenas, turklāt vēl baumo, ka tos nemaz nevarēšot nopirkt." Tā kā mūsu rajonā minerālmēslus tirgo divas firmas – «Latagra» un «Agrotukums» -, uz sarunu aicinājām šo firmu pārstāvjus.
Tirgu nosaka lielie spēlētāji
– Kas rada minerālmēslu deficītu?
Firmas «Latagra» pārstāvis mūsu rajonā Indulis Zariņš:
– Minerālmēslus iepērkam no rietumiem un austrumiem. Padomju laikos mums bija tikai viens virziens, un viss bija skaidrs. Tagad parādās arī rietumu virziens, kurš ar dažādiem līdzekļiem un dažādu iemeslu dēļ tiek nedaudz piebremzēts. Austrumos ir krievu rūpnīcas, kuras privatizētas un kuru īpašnieki nereti nemaz nav Krievijā. Minerālmēslu tirgū parādījušies globāli spēlētāji, kuri visu produkciju no rūpnīcām nopirkuši un sāk spekulēt ar cenām. Viņiem 100 000 tonnas minerālmēslu, ko Latvijā patērē, neko nenozīmē.
Otrs iemesls sarežģītajai situācijai ar minerālmēsliem – ļoti strauji attīstās tādas valstis kā Indija, Ķīna, un arī Krievija pašlaik ar pilnu spēku iet uz priekšu. Treškārt: ja Krievijā būs naftas dolāri, viņi attīstīs arī savu lauksaimniecību. Pieņemot, ka pārticīgāk dzīvot un vairāk ēst sāk arī Ķīnā un citās jaunattīstības valstīs, arī tas rada tādus minerālmēslu izmantošanas apjomus, ka mēs pat iedomāties nevaram. Mūsu pasaulīte nav liela un var pienākt brīdis, ka cilvēkam nauda ir, bet nopirkt neko nav.
Sevi nodrošinājuši ir lielie tirgus spēlētāji – «Kemira», «Kesko», «Latraps» -, bet par cenām un to, kā tas būs, pašlaik neviens vēl nezina. Viņi zemniekiem minerālmēslus pārdod ar noteikumu, ka norēķināsies par tiem rudenī ar graudiem. Šīs firmas pelnīs gan ar minerālmēsliem, gan rudenī atkal ar graudiem.
– Kāda šogad varētu būt labības cena, ja minerālmēslu cena pieaug katastrofāli?
– Latvija graudu cenu var ietekmēt visai maz, jo izaudzētās labības apjomi ir nelieli. Ja kādā lielvalstī – Kanādā, Ukrainā – izdodas ļoti laba raža, mēs ar saviem graudiem paliekam sēžot. Turklāt situācija ir ļoti mainīga viena gada robežās. Kaut vai pagājušajā gadā, kad sāka kult, daudzi bija laimīgi, ka pārdeva graudus «Straumē» par Ls 90 tonnā. Pagāja mēnesis, un graudi jau maksāja Ls 130 tonnā. Īsi pirms Jaungada labības cena uzskrēja līdz Ls 190 un drīz pēc tam atkal strauji kritās.
– Ko piedāvāsiet saviem klientiem?
– Mēs cieši sadarbojamies ar firmām «Latraps», «Kesko Agro», kā arī «BTC» firmu par minerālmēslu kravu apstrādāšanu. Mēs neejam uz to, ka ieguldām naudu un pēc tam rudenī no zemniekiem cenšamies dabūt atpakaļ, tādējādi kreditējot zemniekus. Mēs kravas pieņemam savās noliktavās, uzglabājam, protams, ne par velti, un pēc pieprasījuma minerālmēslus piegādājam patērētājam.
Mūsu pašu ražotais mēslojums N:P:K = 6:26:6 mums būs, un to mēs pārdosim saviem klientiem. Mūsu klientu loks ir vidējie un mazie zemnieki. Un, atklāti sakot, mums arī labāk patīk strādāt ar šiem klientiem.
– Vai minerālmēslus pievedat mājās?
– Kādreiz mēs to praktizējām. Bet te nu "paldies" jāsaka valdībai par transporta nodokli un apdrošināšanu smagajai automašīnai.. Lai mašīna atmaksātos, tai būtu jākursē cauru diennakti; un arī tad tikai rezultāti būtu tā pa nullēm. To mēs nevaram nodrošināt. Bet mums ir sadarbības firma, kurai ir šīs mašīnas; ja klientam nav sava transporta, cilvēks var vienoties ar šo firmu.
– Vai kādi pārsteigumi sagaidāmi arī augu aizsardzības līdzekļu iegādē?
– Droši vien sašaurināsies mūsu piedāvātais ķimikāliju klāsts, jo mēģināsim vairāk sadarboties ar augu aizsardzības dienestiem, kuri prognozēs slimību parādīšanos, un tad tās ķimikālijas, kas būs nepieciešamas, būs arī pie mums pārdošanā.
– Vai mazdārziņa īpašniekiem arī jāuztraucas, ka veikalā nebūs minerālmēslu? Ja jau to trūkst, tad nevienam nebūs izdevīgi fasēt mazākos iepakojumos.
– Ar to fasēšanu ir tā, ka īsti jau to nedrīkst darīt. Noteikumi ir tik stingri, ka to drīkst darīt tikai rūpnīcas.
– Vai 40, 50 kg maisu vairs nav?
– Pašlaik nav, bet ceru, ka būs. Pieļauju domu, ka tik, cik mazdārziņa īpašniekiem vajag, tik daudz jau būs.
– Bet kā tad būs zemniekiem? Vai viņi varēs nopirkta slāpekļa mēslojumu?
– Es uzskatu, ka sagaidāms slāpekļa mēslojuma deficīts. Cenas būs pasakainas, taču pašlaik pat nevaru nosaukt. Kad sāku strādāt (1999. gadā), slāpekļa mēslojuma cena bija Ls 337 tonnā, tagad tā varētu būt vairākkārt lielāka.
– Kas tagad būtu jādara zemniekiem?
– «Kesko Agro» firma slēdz sadarbības līgumus, ka pavasarī piegādās noteiktu daudzumu slāpekļa mēslojuma un rudenī savukārt zemnieks firmai piegādās noteiktu daudzumu graudu.
– Vai minerālmēslus ražo tikai Krievija? Vai tos neražo arī citas bijušās PSRS republikas?
– Minerālmēslus varētu nopirkt no Kazahijas, kur mēslojumam nav tik augsta kvalitāte, tas ir arī lētāks. Savukārt Krievija nedod transporta koridoru, jo viņiem robežpunkti ir pārslogoti.
– Vai zemnieki nezaudē, pārdodami ražu minerālmēslu tirdzniecības firmām?
– Lielie zemnieki uzskata, ka tas ir it kā bezprocentu aizdevums. Es uzskatu, ka mazie zemnieki pie mums ir "nomiruši", palikuši par naturālajām vai bioloģiskajām saimniecībām. Vidējie zemnieki visu naudu, cik vien ir, ieliek attīstībā, pērk traktorus, kaltes, lai varētu strādāt patstāvīgi. Zemnieki cenšas iegādāties traktorus, citu tehniku, lai izvairītos no algotu cilvēku darba. Pēc maniem uzskatiem, visoptimālākā saimniecība ir, ja strādā ģimene – vīrs ar dēlu, vēl labāk, ja ir divi dēli. Lielie zemnieki un SIA minerālmēslus pērk firmās «Latraps», «Kesko Agro», mēs tikai veicam apkalpošanu vai arī dažkārt nopērkam minerālmēslus un pārdodam.
– Vai zemnieki saprot, kas viņus gaida?
– Zemnieku vidusslānis ir informēts, un katrs meklē savu risinājumu, taču es pieļauju, ka būs daļa mazo zemnieku, kas attapsies un brīnīsies par lielajām minerālmēslu cenām tikai pirms sējas.
Ne cerīgi, ne bezcerīgi
– Vai pavasarī var būt situācija, ka zemniekam jāsēj, bet piedāvājumā nav slāpekļa minerālmēslu?
Firmas «Agrotukums» īpašnieks un vadītājs Agris Līcis:
– Mēs strādājam ar visām firmām, ar kurām vien varam. Pavasara pašā karstākajā lauku darbu momentā, ja zemnieks jau laikus nebūs sev ievedis minerālmēslus, tad jau, iespējams, tāda situācija varētu būt. Mums ir klienti, kuri jau pašlaik iegādājas, piemēram, šķidro mēslojumu (kādreiz populāro ar nosaukumu KAS), kuru smidzinās pavasarī. Šo mēslojumu izgatavo Lietuvā.
Neticu, ka varētu vispār trūkt, jo mēslojuma veidi ir dažādi. Ja nebūs, piemēram, amonija nitrāta, būs cits – kompleksais mēslojums. Kaut kādu līdzvērtīgu mēslojumu jau noteikti atradīs. Tikai agronomam nāksies vairāk lauzīt galvu, aprēķinot un sabalansējot devas.
– Jūs nodarbojaties tieši ar minerālmēslu tirdzniecību?
– Jā, meklējam izdevīgāko piedāvājumu, izdevīgākos nosacījumus, jo nevaram, rīkoties kā lielās firmas, kas praktiski kreditē zemniekus un ļauj rudenī norēķināties ar graudiem. Sastrādājamies ar vairākām firmām, lai būtu rezerves variants: ja kaut kas nojūk, lai nepaliekam bez minerālmēsliem.
– Vai minerālmēslu piedāvātāji no Lietuvas iebrauc tieši zemnieku sētā un pārdod mēslojumu, tā sakot, pa tiešo?
– Domāju, ka tā dara ne viens vien, viņi vietējos zemniekus zina.
– Vai jūs arī no Lietuvas ievedat minerālmēslus?
– Nedaudz, jo tur ražo amonija nitrātu, kompleksos mēslojumus. Tagad, kopš spēkā stājies Šengenas līgums, ar transportēšanu vispār nav nekādu problēmu.
Es pieļauju, – var gadīties, ka lietuvieši var pat pārstāt pārdot mēslojumu mūsu firmai vai kādai citai un paši šeit atvērt savu filiāli. Latvija ir tik maza, ka ar mums vispār nerēķinās. Ar Krieviju arī nav viegli strādāt, jo viņi ir svārstīgi sadarbības partneri, kas bieži maina cenas un tamlīdzīgi. Bet nāk jau minerālmēsli no Uzbekistānas, Kazahstānas u. c. No Uzbekistānas nāk tāds mēslojums, kas cietē, ja to pavasarī neizstrādā. Domāju, ka pavasara sējai no dažādiem piegādātājiem saņemsim nepieciešamo minerālmēslu daudzumu.
Cik maksās slāpekļa minerālmēsli?
Apvaicājāmies par minerālmēslu cenām un pietiekamību vairākās Latvijā pazīstamās firmās:
* SIA «Kesko Agro» atbildi solīja nākamajā nedēļā, jo šonedēļ Jelgavas filiālē lielākā daļa speciālistu esot atvaļinājumā un cits neviens iespējamās cenas nevarot nosaukt.
* SIA «Kemira Grow How» Tirdzniecības menedžeru vadītājs Jānis Razovickis paskaidroja, ka slāpekļa minerālmēslu piegāde kavējas, taču viņš domā, ka līdz lauku darbu sezonai minerālmēsli tiks ievesti. Cenas jau šobrīd ir lielas – no Ls 240 līdz Ls 290 par tonnu.
* Zemnieku kooperatīva «Latraps» Agro nodaļas vadītāja Līgai Ruža teica, ka cena tiek fiksēta katru mēnesi, taču atteicās to nosaukt.
