Lai saņemtu sociālo palīdzību vai atlaides, vajadzīga līdzdarbošanās

Gan Covid krīzes laikā, gan arī šobrīd redakcijā uzklausām daudz jautājumu par sociālo palīdzību, piemēram, par iesēju nomazgāties (nu tāda Ledus halles dušās par maksu, protams, (minimālais līdzmaksājums – 2,50 eiro) teorētiski ir) un iegūt izziņas mazturīgā un trūcīgā statusa saņemšanai (iespēja tika radīta uzreiz pēc sūdzības saņemšanas). Arī par to, ko darīt, ja piemirsies palaists garām sešu mēnešu termiņš, kad bija jāpārslēdz līgums par pašvaldības dzīvokļa īri un pašā krīzes karstumā draud izlikšana uz ielas? (Jautājums ir atrisināts vientuļai penisonārei labvēlīgi; tiesa gan būšot, bet iesaistīšoties arī sociālais dienests). Vēl viena jautājumu daļa ir par atlaidēm īres peļņas daļai sociāli neaizsargātajiem novadniekiem, kuras viņiem vajadzētu saņemt, bet tomēr tās nesaņem. Tāpēc, lai rastu atbildes uz dažādiem ar sociālo atbalstu saistītiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu Tukuma novada sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi.  

Lai atlaistu īres pelņu, jāraksta iesniegums  

– Pirms neilga laika redakcija uzklausīja pārmetumus pašvaldībai par to, ka ģimenei, kurā ir pensionārs un I grupas invalīds, netiek atlaista īres maksas peļņas daļa, lai arī ienākumi abiem ir nelieli? Rēķins par komunālajiem maksājumiem maijā viņiem bija 75,80 eiro, no kuriem 15,63 mēnesī bija īres peļņas daļa vien. Gadā šī summa sasniedz gandrīz 187,56 – vienu pensiju. Vai tiešām šiem cilvēkiem atlaide nepienākas?

– Ja šie cilvēki ir maznodrošināti vai trūcīgi un viņiem ir piešķirts šis statuss, viņi var saņemt 80% īres peļņas daļas atlaidi.

– Bet kāpēc viņi to nesaņem?

– Šī atlaide ir jāpieprasa rakstveidā. Domes noteiktā kārtība paredz: lai saņemtu šo atvieglojumu, ir jāraksta iesniegums. Pēc tam iesniegumu izskata dzīvokļu komisija, kas vērtē konkrētā cilvēka atbilstību atvieglojumu nosacījumiem, un tad par to informē apsaimniekotāju. Nekas nenotiek automātiski, jo šo atvieglojumu administrē daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs, piemēram, SIA «Tukuma nami». Esmu rosinājusi dzīvokļu komisijā par to domāt, kā šo procesu vienkāršot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nereti ir tā: cilvēkam ir maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, bet viņš pat nezina, ka viņam pienākas šīs īres peļņas daļas atmaksa…

– Kāpēc nevar piešķirt atvieglojumu automātiski, piemēram, kā piešķir maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, automātiski pienākas arī šī atlaide?

– Šī brīža kārtība to neparedz. Tāpat kā neparedz piemērot atlaidi ar atpakaļejošu datumu vai kaut ko pārrēķināt. Kā jau minēju, esmu rosinājusi par to domāt, bet tas nav tik vienkārši, jo to neadministrē domē, bet apsaimniekotājs.

– Labi, bet kāpēc nevar izveidot datu bāzi, kuru redzētu arī  apsaimniekotāji un automātiski piemērotu atvieglojumus?

– Tas ir jautājums par personas datu apstrādi, kas arī uzliek noteiktas prasības, īpaši, ja šie dati tiek nodoti trešajām personām. Tas būtu jāpārrunā ar juristiem.

Bet ir vēl kāds fakts saistībā ar šo peļņas daļu – ja cilvēks pieprasa dzīvokļu pabalstu, tad atbilstoši formulai cilvēkam šie atvieglojumi tiek izrēķināti, tikai sociālais dienests šo aprēķināto peļņas daļu samaksā domei. Vieglāk būtu, ja maznodrošinātajiem un trūcīgajiem šo peļņas daļu nepiemērotu un tad arī nevajadzētu pārskaitīt naudu no viena konta uz citu.

– Ir cerība, ka kaut kas varētu mainīties?

– Esmu rosinājusi domāt par to, kā atvieglot šo procesu un, galvenais, lai būtu iespēja pārrēķināt šo peļņas daļu, ja kaut kādu iemeslu dēļ cilvēks ir nokavējis iesnieguma iesniegšanu.

Dzīvokļu pabalsts – visu gadu

– Viens no jautājumiem, kuru dome šopavasar ir risinājusi, saistīts ar dzīvokļu pabalstu, kuru drīzumā novada iedzīvotāji varēs saņemt nevis sešus mēnešu gadā, kā tas ir tagad, bet visu gadu.

– Jā, ja personai ir trūcīgās vai maznodrošinātas personas statuss un ja diviem cilvēkiem kopējie ieņēmumi nepārsniedz 250 eiro vai atsevišķi dzīvojošam cilvēkam – 200 eiro, var pieprasīt dzīvokļu pabalstu. To izrēķinām pēc pašvaldības apstiprinātajiem normatīviem un iesniegtajām kvītīm. Kvītis un citi apliecinājumi par samaksātiem komunālajiem pakalpojumiem jāiesniedz tāpēc, lai mēs redzētu, gan kāds ir maksājums, gan – kāds ir patēriņš, jo pašvaldība apmaksā šos izdevumus pēc konkrēta patēriņa. Piemēram, ja viens cilvēks dzīvo trīsistabu dzīvoklī, tiks apmaksāta tikai daļa no tiem izdevumiem, kas katru mēnesi par šo mājokli ir jāmaksā.

– Cik liels ir šis atbalsts?

– Piemēram, labiekārtotam dzīvoklim šis atvieglojums atkarībā no patēriņa ir ap 50 eiro vai arī vairāk mēnesī. Tas ir pats nepieciešamākais, lai cilvēks varētu nodrošināt pamatvajadzības.

Vai nenoslēgts īres līgums draud ar izlikšanu no dzīvokļa?

– Vīrusa laikā bija gadījums, kad apsaimniekotājs SIA «Tukuma nami» vēlējās izlikt kādu vientuļu pensionāri no dzīvokļa tāpēc, ka viņa laikā nebija pārslēgusi līgumu par pašvaldības dzīvokļa īri. Izrādās, šis līgums jāpārslēdz ik pēc sešiem mēnešiem. Kāpēc?

– Sociālais dienests šos dzīvokļus nepiešķir, līdz ar to tā nav mūsu kompetence. Bet varu paskaidrot, ka likums «Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām» nosaka, ka sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

– Bet, piemēram, pensionāram vai cilvēkam ar invaliditāti nekas dzīvē nemainās?

– Tādi ir nosacījumi, kurus mēs izpildām.

– Bet vai arī šos līgumus nevar pagarināt automātiski, ja, piemēram, sociālais darbinieks ir bijis īrnieku apsekot un apliecina, ka viņa dzīves apstākļi nav mainījušies?

– Ne visi cilvēki, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos, ir sociālā darbinieka redzeslokā – daudzi šo dzīvokļu īrnieki ir pašpietiekami un tiek ar sevi galā. Protams, tad, ja tā nav, sociālais darbinieks iesaistās un palīdz problēmas risināt.

– Vai apsaimniekotājam nav dota pārāk liela vara izlemt, kuru no dzīvokļa izlikt vai kuru nē? Turklāt fakts, ka tas tika darīts Covid krīzes laikā, šķita necilvēcīgi, ņemot vērā, ka visi maksājumi bija nokārtoti.

– Tas ir pašvaldības jautājums, jo pašvaldība ir veidojuši šo sadarbību ar apsaimniekotāju, un es to nevaru komentēt. Tomēr mēs šajā jautājumā esam panākuši risinājumu – ja konkrētajā termiņā cilvēks nebūs vērsies pie apsaimniekotāja, lai noslēgtu īres līgumu, tad apsaimniekotājs mūs par to informēs un tad savukārt sociālais dienests skaidros iemeslus. Tomēr sociālo dzīvokļu īrniekiem ir jārēķinās ar to, ka viņiem ir jāpilda līguma nosacījumi, un savlaicīga līguma noslēgšana ir viens no šiem nosacījumiem, kā arī, piemēram, iekšējās kārtības noteikumi, par kuriem cilvēki arī nereti aizmirst.

– Bet vienmēr būs cilvēki, kas ir atšķirīgi un rāmjos neiederēsies – arī jūs to vienmēr esat uzsvērusi…

– Jā, un tas ir mūsu – sociālā dienesta – darbs šādiem cilvēkiem palīdzēt. Jā, mēs zinām, ka nereti pašvaldības policija ir spiesta iesaistīties, ka īrnieki neievēro šos iekšējās kārtības nosacījumus, un tas var būt par pamatu īres līguma laušanai.

– Mēs zinām, ka pēc kaimiņu sūdzībām par kādu dzīvokli, kurā dzīvoja vecs cilvēks, pašvaldība ieradās to pārbaudīt, bet sūdzības neatbilda patiesībai un policijas darbinieki dabūja atvainoties.

– Mēs cenšamies strādāt komandā ar pašvaldības policiju, kas arī saņem informāciju par dažādām problēmu situācijām, piemēram, nereti veselības aprūpes darbinieki ziņo par cilvēkiem, kam nav bijis ēdiena, kuru dzīvokļos ir netīrība vai kur cilvēks nespēj sevi aprūpēt. Mēs saņemam informāciju dažādos veidos, un tad arī cenšamies palīdzēt. Bet – nereti cilvēki noliedz, ka viņam ir kādas problēmas un ka ir vajadzīga palīdzība, tāpēc sociālais darbinieks respektē cilvēka privātumu, viņa dzīvesveidu. Un ne vienmēr ar pirmo tikšanos var panākt risinājumu. Tas ir ilgs darbs abām pusēm.

– Bet tomēr sanāk tā, ka nereti cilvēks paliek viens ar savu problēmu, lai arī ir lieli darbinieku “aparāti”, kam būtu viņam jāpalīdz… 

– Bet mēs palīdzam! Mēs labi apzināmies – ja cilvēks nevarēs samaksāt par dzīvokli vai būs kāda cita problēma, kuras dēļ viņš riskē šo mājokli zaudēt, pēc kāda laika viņš nonāks patversmē, pēc tam uz ielas, un, ja šī varēšana un veselība pasliktināsies, tad atliks pansionāts. Un, ja salīdzinām, cik izmaksā viens cilvēks šajā ilgstošajā aprūpē, tad tas ir ļoti, ļoti dārgi. Tāpēc mēs meklējam dažādus risinājumus, lai palīdzētu, piemēram, mudinām izvēlēties aprūpētāju kaut vienu reizi nedēļā, aicinām sazināties ar sociālo darbinieku, aicinām runāt par savu problēmu. Jā, var tiešām likties, ka mūsu te ir daudz, bet patiesībā šīs attiecības var veidot tikai cilvēks ar cilvēku – sociālais darbinieks ar cilvēku, kam nepieciešama palīdzība. Un cilvēki ir mūsu vienīgais resurss.

Agita Puķīte

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.