Piešķir naudu ledus hallei un «Pasaciņai»

Kur paliek mūsu nauda

Tukuma novada domes sēdē

Vēl iepriekšējā sasaukuma Tukuma novada domes sēdē 22. jūnijā tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi par finansējuma piešķiršanu pašvaldības iestādēm – bērnudārzam «Pasaciņa» un Tukuma ledus hallei.

«Pasaciņas» ventilācijas sistēma bojāta pusgadu

Viens no jautājumiem, par kuru vēl Finanšu komitejas sēdē bija ļoti daudz diskusiju, bija par bērnudārza «Pasaciņa» lūgumu piešķirt papildu finansējumu ventilācijas sistēmas remontam un uzpildīšanai. Kā skaidroja Finanšu pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Laila Dzalbe, ventilācijas sistēmas remontam nepieciešami 12 049 eiro, bet uzpildei ar etilēnglikolu – 2115 eiro. Pēc garantijas 50% no remontdarbu izmaksām sedz būvnieks – SIA «Telms», un tas ir 6025 eiro, bet otra izmaksu daļa un uzpilde jāsedz pašvaldībai par kopējo summu 8140 eiro. Deputāts Kaspars Liepa interesējās, kur radušies šie darbi, ja reiz «Pasaciņa» nupat kā ir nodota ekspluatācijā ar ventilācijas iekārtām – kā varēja gadīties, ka iekārtas ir jau saplīsušas un nav uzpildītas? Kāpēc ir tādi papildu izdevumi tikko nodotai būvei – vai iekārtas nepārbaudīja, kad nodeva ekspluatācijā?! Bērnudārza vadītāja Jeļena Tratinko skaidroja, ka 18. janvārī notikusi avārija piebūves ēkā, kur aukstajā laikā bija plīsušas ventilācijas sistēmas caurules: “Tā kā piebūves sistēma ir vienota ar pamatēku, no 18. janvāra ventilācijas sistēma nedarbojas, par ko arī informēju Tukuma novada domi. Piemēram, virtuvei bija ļoti grūti darba apstākļi, bet visā lielajā ēkā bija grūti strādāt. Ir bijusi tikšanās ar domes pārstāvjiem, kas savukārt informēja būvnieku par garantijas darbiem. Tagad šie darbi ir pabeigti, atlicis piepildīt sistēmu ar etilēnglikolu.” K. Liepa uzsvēra: ja reiz caurule ziemā plīsusi, tas nozīmē, ka telpa, kurā atrodas ventilācijas caurules, nebija nosiltināta, un tās ir būvniecības kļūdas, kas ir jālabo, turklāt tas arī norāda, ka sistēma nav strādājusi, jo citādi tā nevarēja aizsalt.

Par to, kāpēc sistēmā izmantots ūdens nevis etilēnglikols, deputātiem skaidroja domes arhitekts Jānis Jefremovs: “Sākotnēji bija paredzēts sistēmā izmantot etilēnglikolu, bet, kad būvdarbu izmaksu pārsniegums sasniedza 15%, tad tika nolemts sistēmu uzpildīt ar ūdeni, kā tas bija projektā paredzēts. Pēc šī cauruļu plīsuma, secinājām, ka pieredze ar ūdeni nebija tā labākā, tāpēc tagad sistēmu pildīsim ar etilēnglikolu. Kas attiecas uz faktu, ka sistēma nav strādājusi, J. Jefremovs skaidroja, ka avārija notikusi sestdienā un tikai pirmdien tas ticis  konstatēts, tāpēc arī caurules plīsušas.”

Būvnieks nevēlas pildīt saistības

Savukārt, atbildot uz K. Liepas jautājumu, kur palikusi garantija, J. Jefremovs skaidroja, ka garantija ir septiņi gadi, bet būvnieks neuzskata, ka notikušais ir viņa kļūda, jo jau sākotnēji bija piedāvājis izmantot etilēnglikolu. Vēl SIA «Telms» norādījis, ka iestādei nav līguma par ventilācijas sistēmu apkalpošanu, kas esot instrukcijas pārkāpums. Deputāts Mārtiņš Limanskis rosināja apmaksāt tehnoloģisko šķidrumu, bet ne garantijas darbu tāmi.

Bērnudārza vadītāja skaidroja, ka šobrīd SIA «Rimels», kas sistēmu ierīkoja, problēmas ir novērsusi: “«Telms» ir norādījis, ka mēs neesam izpildījuši visus instrukcijas nosacījumus, ka mēs esam bijuši slikti saimnieki, bet es kā vadītāja esmu nodrošinājusi, ka, tiklīdz bija problēmas, firma tika saukta. Ja runājam par problēmām, tad, piemēram, siltuma problēmas bija jau pašā sākumā, kad bērnudārzs tika pabeigts, jo 30. novembrī problēmas bija ar radiatoriem, un uzreiz šo jautājumu risināju. Tagad domāju, ka, iespējams, tas viss ir bijis savstarpēji saistīts. Bet arī iepriekš bija problēmas ar ventilāciju, un tad «Rimels» parādīja, ka bēniņstāvā ir jānospiež podziņa, bet uzskatu, ka tas nav normāli, bet tad vienojāmies, ka tehniski bija defekts.”

M. Limanskis norādīja, ka notikušais ir projektētāja vai būvnieka vaina, nevis iestādes, kas firmu informējusi par sistēmas darbību. J. Jefremovs piepilda, ka pēc avārijas ir noslēgts līgums ar SIA «Rimel» par apkalpošanu: ”Bet arī pirms ekspluatācijā nodosim nākamos objektus, ir jābūt firmai, kas tālāk veiks apsaimniekošanu, tāpēc jau laikus par to ir jāsāk domāt.” Deputāts Sergejs Kovaļovs atzina – ja reiz līgums par iekārtu apkopi noslēgts tikai pēc avārijas, tad nav par ko diskutēt – ir jāmaksā tas, kas tiek prasīts, lai bērniem būtu svaigs gaiss. Pēc diskusijām par to, vai ir pareizi aprēķināts finansējuma sadalījums – 50% pašvaldība un 50% būvniekam, deputāti tomēr vienojās samaksāt par ventilācijas iekārtu remontu, lai varētu šis iekārtas izmantot. Arī domes sēdē finansējuma piešķiršana tika atbalstīta.

Tukuma ledus hallei – atkal domes atbalsts

Kā informēja juriste Ilze Blanka, Tukuma ledus halle bija lūgusi domi ieguldīt tās pamatkapitālā 24 545 eiro saimnieciskās darbības nodrošināšanai. I. Blanka: ”Mēs esam izvērtējuši šāda ieguldījuma tiesiskumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, un secinājām, ka varam savu uzņēmumu atbalstīt, kuram turklāt pirms Covid-19 grūtību nebija.” Atbildot uz deputātes Daigas Rečas jautājumu, vai uzņēmums ir iesniedzis tālākās darbības plānu, par ko iepriekšējās sēdēs ticis lemts, Tukuma ledus halles valdes loceklis Modris Liepiņš skaidroja, ka atbilde domē tikusi iesniegta, bet situācija šobrīd, kad tiek pieļauts aizvien vairāk darbību, ir labāka: “Ledus ir, un tas arvien vairāk tiek izmantots. Taču šobrīd atbalsts ir nepieciešams, lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem, jo ienākums jūnijā nebūs tik liels, lai visu samaksātu. Ceru, ka šī ir pēdējā reize, kad uzņēmumam ir jāprasa atbalsts, jo iekštelpās ir atļauts darboties hokejam, daiļslidošanai un šortrekam – darbojas pilotprojekts, lai jaunie sportisti varētu atgriezties uz ledus treniņiem. Savukārt amatieri var izmantot iekštelpas, ja ir izslimojuši vai vakcinējušies. Un vēl ir grafiks nometnēm, kas arī dos papildu ieņēmumus.“

Atgādinām, ka pagājušā gada aprīlī dome hallē ieguldīja 32 536 eiro, lai uzņēmums varētu nodrošināt darbu ārkārtējās situācijas laikā – samaksāt komunālos maksājumus un nodrošināt darbiniekiem atalgojumu. Līdzīgs ieguldījums bija pagājušā gada novembrī – 6414,21 eiro (bortu remontam), decembrī – 27 657 eiro, šī gada janvārī – 31 068 eiro, martā – 33 824 eiro, kā arī tagad.

Agita Puķīte

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.