Politisko partiju apvienības «Ražots Latvijā» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

Saraksts Nr. 3

Šī apvienība ir centriska politiska organizācija, reģistrēta 2010. gada 15. jūlijā, to veidoja trīs politiskie spēki: «Ražotāja Latvija» (vada uzņēmējs Atis Apinis), Latvijas kustība «Solidaritāte» (policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna) un «Demokrāti.lv» (Edgars Jansons, sarakstā vieta bija paredzēta trīs cilvēkiem).

Pēdējie no apvienības izslēgti jau 4. augustā. Apvienības vadītājs ir Atis Apinis.

Paši sevi definē par uzņēmēju apvienību (vairāk nekā 60% organizācijas biedru ir cilvēki no biznesa vides), taču kādā ziņu dienesta sižetā apgalvots, ka no kandidātiem tikai 30% ir uzņēmēji, turklāt daudziem pērnais gads nav bijis sevišķi veiksmīgs. Sarakstā ir divi cilvēki ar pamata izglītību, taču apvienības vadītājs uzskata, ka augstākā izglītība pati par sevi vēl negarantē cilvēka izpratni par ekonomiskajiem procesiem.

«Ražotāja Latvijai» dibināta Liepājā 2010. gada 28. martā (reģistrēta 20. aprīlī), atbalsta grupas darbojas 14 pilsētās (Tukums to vidū nav minēts, taču atbildīgais norādīts kopīgs ar Jūrmalu, proti, Oskars Pētersons – acīmredzot tas pats, kurš dzīvo Tukuma novadā un kandidē vēlēšanās ar otro numuru Vidzemes apgabalā; pabeidzis Vaijas vidusskolu Vācijā (1992), ir vācietis, SIA «Balustrāde» valdes priekšsēdētājs; viņam pieder dzīvoklis Tukumā un privātmāja Sēmes pagastā, Dodge Caravan (2000), SAAB (1996), kempinga vagoniņš Knaus (1983); aizdevis 102 972 latus; pieder 20 kapitāla daļas par 2 000 latiem; skaidrā naudā uzkrājis 45 000 eiro, bezskaidrā naudā 7 388.89 eiro un 6 905.66 dolārus). Vairāki partijas vadītāji iepriekš pārstāvējuši biedrību «Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai», kas sākumā parakstīja vienošanos ar biedrību «Politiskā laboratorija» un «Latvija – prezidentāla valsts» par kopēju startu 10. Saeimas vēlēšanās, taču vēlāk to atsauca. Valdē ir piena pārstrādes uzņēmuma «DK Daugava» īpašnieks Aigars Vaivars, viņa novadnieks, vairāku kokrūpniecības firmu īpašnieks Ivars Gurgāns, Liepājas metālapstrādes SIA «Atmats» īpašnieks Uldis Atmats, nesen Latvijā no peļņas ārvalstīs atgriezies jaunais uzņēmējs (SIA «ZBK serviss») Zigmārs Kapranovs un inženierkomunikāciju SIA «Vektra-21» īpašnieks Normunds Kupšis. Valdes priekšsēdētājs un partijas dibināšanas iniciators ir SIA «Beaverhall Developers L» vadītājs Atis Apinis. Pagaidām neko vairāk par preses konferenci, tikšanos ar iedzīvotājiem un patīkamiem solījumiem partija nav sastrādājusi.

Plaši tiek pausts, ka Latvijas kustība «Solidaritāte» dibināta 2009. gada 15. augustā, priekšsēdētājs ir Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna. Tolaik daudz tika diskutēts, vai policisti vispār drīkst iesaistīties politiskā partijā vai dibināt tādu. Citi avoti atstāsta «Solidaritātes» vēsturi, proti, A. Sūna gan centies dibināt savu partiju «Tautas kustība Solidaritāte», taču to nav izdevies reģistrēt un 2009. gada decembrī viņš nolēmis izmantot jau agrāk reģistrētu politisku organizāciju «Vislatvijas partija 21. gadsimts» (2005), kam tad arī mainīts nosaukums. Valdē norādīts Guntis Zēvalds un Olga Maļeviča. 2010. gada aprīlī parādījās ziņa, ka politisku apvienību «Solidaritāte» 10. Saeimas vēlēšanām veidos LSDSP, Sociālā taisnīguma partija, «Libertas.lv» («Mūsu zeme», «Latvijas atmoda» un «Latvijas kustība «Solidaritāte»»); kā redzams, plāni mainījušies, jūnijā LSDSP paziņoja par cita bloka veidošanu. Apvienība ievērību guva ar vairākām neparastām akcijām. Piemēram, ar suņiem patrulēja pie Brīvības pieminekļa, lai to sargātu no iereibušiem ārzemniekiem. Ievietoja medijos darba sludinājumu, aicinot pieteikties potenciālos premjera amata kandidātus un ministrus un solot miljonu latu papildu atalgojumu gadā tiem, kuri būtu spējīgi uzlabot dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības klimatu valstī.

Preses konferencē 2010. gada 11. jūnijā A. Apinis norādīja, ka Latvijai jābūt ražojošai valstij, taču līdz šim tā bijusi pakalpojumu sniedzēja. Kritizēts valsts pārvaldes aparāts, kurš izveidots tik uzpūsts, "lai risinātu nodarbinātības problēmu". Apvienība norāda, ka nedrīkst privatizēt vēl palikušos valsts uzņēmumus, un aicina veidot valsts komercbankas attīstības finansēšanai.

2010. gada 30. jūlijā masu mediji varēja izpūst skandālu, ka apvienības iekšienē sākušās nesaskaņas, proti, vienas partijas līderis (Atis Apinis) noliedzis otra līdera (Edgara Jansona) tiesības izteikties, jo šis otrais nav apvienības valdē. Konflikts beidzies ar to, ka 4. augustā «Demokrāti.lv» izslēgti no apvienības. E. Jansons medijiem norādījis, ka apvienībai nav izredžu iekļūt 10. Saeimā, taču priekšvēlēšanu kampaņā tiks gūta pieredze nākamajām vēlēšanām. Tāpat viņš aizrādījis, ka «Demokrāti.lv» startējuši 13 pašvaldību vēlēšanās un deviņās arī ievēlēti.

2010. gada 11. augustā CVK no saraksta svītroja apvienības kandidātu Kurzemes vēlēšanu apgabalā Sergeju Simčaku (jo vēlēšanām nevar pieteikt cilvēkus, kuri sodīti par tīšu noziedzīgu nodarījumu un kuriem sodāmība nav ne dzēsta, ne noņemta) un kandidātu Vidzemes vēlēšanu apgabalā Zigfrīdu Laicānu (jo nevar kandidēt cilvēki, kuri Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanas laikā atradušies nepieskaitāmības stāvoklī vai pēc nodarījuma saslimušas ar psihiskiem traucējumiem).

2010. gada 25. augustā apvienība nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijas plašsaziņas līdzekļu laukā notiek "diskriminācija ar cenzūras pazīmēm", proti, «Diena» un «LNT» ierobežo iedzīvotāju iespēju iepazīties ar visu politisko spēku viedokļiem, atspoguļojot tikai sešu partiju nostāju, lai gan uz Saeimu kandidē 13 saraksti. Komentāros internetā lasāms, ka «Ražots Latvijā» ir godīgu cilvēku apvienība, no kuriem baidās "vecie vēži", un secināts, ka acīmredzot apvienība ir bīstams pretinieks.

Kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Anita Stankus (1951), precējusies, latviete, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Rīgas Medicīnas institūts, 1975, ārstniecība; Rīgas Medicīnas institūts, 1976, internatūra ķirurģijas specialitātē), SIA «Stankus doktorāts» valdes priekšsēdētāja un ķirurģe, SIA «Strelēcija» valdes locekle, politiskās partijas «Ražots Latvijā» revīzijas komisijas locekle; pieder 900 m² angārs un 2 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes Dobeles novada Bikstu pagastā, lauksaimniecībā izmantojama zeme Jaunpils pagastā; pieder Ford Puma (1999); kapitāla daļas: SIA «Strelēcija» 1 118 lati (10.7 gab.), SIA «Stankus doktorāts» 2 000 lati (100 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 2 000 lati.

Pārstāv «Ražotāja Latviju», vada atbalsta grupu Jelgavā. Vietējie slavē kā ļoti labu dakteri. 2001. gadā startējusi Jelgavas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta, un toreiz viņai piederēja dzīvojamā māja Jelgavā, 104 ha zemes Jaunpils pagastā un 1 119 SIA «Strelēcija» kapitāla daļas (tā uzrādīts CVK mājaslapā). Jelgavnieki raksta, ka viņa aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē, 1998. gadā iestājusies Tautas partijā. Vairākus gadus tiesājusies ar pašvaldību, un 2010. gada jūlijā Augstākā tiesa beidzot atzinusi, ka Jelgavas dome 2005. gada beigās nepamatoti atteikusies pieņemt ekspluatācijā Stankus doktorāta ēku Dambja ielā. Stankus ir «Zonta international» Jelgavas kluba biedre; tā ir starptautiska labdarības organizācija sieviešu izglītošanai, tiesiskās nevienlīdzības novēršanai, veselības aprūpes uzlabošanai, pašapziņas celšanai.

2. Jānis Leja (1956), latvietis, dzīvo Ozolnieku novadā, augstākā izglītība (LLA, 1982, inženieris-mehāniķis, Latvijas Lauksaimniecības augstākā vadības skola, 1989, vadība un ekonomika), SIA «Izdevniecība Avots» valdes loceklis, Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs; pieder zeme Pāvilostas novada Vērgales pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Kuldīgas novada Rumbas pagastā; pieder ZIL 157 (1982); parādsaistības: 10 000 lati; kapitāla daļas: SIA «Izdevniecība Avots» 3 000 lati (30 gab.); skaidras naudas uzkrājumi: 2 000 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi kopā: 2 500 lati.

Esot «Rotari» kluba biedrs. 1996. gadā privatizējot nopirka valsts izdevniecību «Avots» (lēmums par privatizācijas pabeigšanu publicēts 2000. gadā), ir direktors. Pats apgalvo, ka viņam dzīvē bijusi iespēja izvēlēties starp alus brūvēšanu un grāmatām un viņš izvēlējies pēdējo variantu. 2009. gadā no Latvijas pirmās partijas/«Latvijas ceļa» saraksta startēja Ozolnieku novada domes vēlēšanās.

3. Vilnis Klibiķis (1961), latvietis, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (LLU Ekonomikas fakultāte, 1984, lauksaimniecības ekonomika un organizācija, ekonomists, LLU Ekonomikas fakultāte, 2005, maģistratūra – uzņēmējdarbība un vadīšana); nestrādā; pieder trīsistabu dzīvoklis Rīgā, pieder Ford (2006); parādsaistības: 12 000 eiro; skaidras naudas uzkrājumi: 7 500 lati; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu atlikumi: 7 500 lati.

Tā kā nav norādīta darba vieta un amats, viņu ir grūti identificēt. Internetā atrodams, ka 2002. gadā kāds Vilnis Klibiķis konkursa kārtībā iecelts par LAD Eiropas Savienības Tiešo maksājumu departamenta mājlopu maksājumu daļas vecāko referentu; 2003. gadā kāds Vilnis Klibiķis bijis LAD Atbalsta departamenta Pārstrādes daļas vadītāja vietnieks; 2006. gadā kāds Vilnis Klibiķis bijis projektu vadītājs Rīgas reģiona attīstības aģentūrā.

4. Dainis Upelnieks (1982), precējies latvietis, dzīvo Iecavas novadā, augstākā izglītība (LLU, 2005, kokapstrāde), SIA «Piebalgas» tehniskais vadītājs; pieder māja Iecavas novadā; parādsaistības: 40 000 eiro.

5. Juris Petrovs (1961), latvietis, dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība («Turība», 2008, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, jurista palīgs), Jēkabpils pilsētas pašvaldības nodarbinātības organizators; pieder dzīvoklis Jēkabpilī; parādsaistības: 15 000 eiro; skaidras naudas uzkrājumi: 1 000 lati.

2005. gadā no PCTVL saraksta ievēlēts par Jēkabpils pilsētas domes deputātu; toreiz norādīts kā SIA «Linots» direktors. Vismaz toreiz bijis skaņu ierakstu studijas īpašnieks un dziesmu autors (par dziesmu Jēkabpilij 2006. gadā studija no domes saņēmusi 685 latus; toreiz vietējie mediji rakstīja: "Klīst baumas, ka J. Petrovam ne tikai maksājot par dziesmu, bet arī pieverot acis uz viņa parādiem domei. Viņš tiešām savulaik ir palicis parādā, laikus nesamaksājot no denacionalizācijas un privatizācijas komisijas budžeta uzņēmējdarbībai ņemto aizdevumu. Taču varu teikt, ka ir noslēgts līgums un tagad viņam no algas pakāpeniski atvelk naudu šī parāda samaksai."). Startējis 9. Saeimas vēlēšanās (2006) no PCTVL saraksta. Toreiz izglītības ailē uzrādīts Rīgas Industriālais politehnikums (1989), kur iegūta tehniķa-mehāniķa kvalifikācija; viņš bijis SIA «Linots» komercdirektors, SIA «Unirec» direktors un Jēkabpils pilsētas domes deputāts; piederēja 2 dzīvokļi Jēkabpilī, Nissan Maxima (1989) un kapitāla daļas SIA «Unirec» un SIA «Linots», parādsaistības bija 16 000 lati. 2009. gadā startējis Jēkabpils domes vēlēšanās no «Jaunlatvijas» saraksta, taču par deputātu nekļuva. Toreiz norādīts, ka viņš ir Jēkabpils pilsētas domes konsultants privatizēto māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumos. Nosaukts par «Jaunlatvijas» kontaktpersonu Jēkabpilī. Kādā portālā sacīts, ka patlaban viņam ir 1.5 miljonus latu lielas parādsaistības, taču CVK mājaslapā tādas informācijas nav. 2010. gada 4. jūlijā parādījās informācija, ka viņš ceļa «Rīga-Daugavpils» 151. kilometrā izraisīja avāriju, kurā cieta četri cilvēki (arī pats) – Petrovs ar savu Opel Omega iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar VW Passat, bet no alkohola ekspertīzes slimnīcā atteicās. Mediji ziņoja, ka arī agrāk Petrovs sodīts par braukšanu dzērumā.

6. Jānis Mickēvičs (1963), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (RIP, 1980, vidējā tehniskā), tautas kustības «Solidaritāte» valdes loceklis, biedrības «Motorprieks» direktors; pieder dzīvojamā māja un kalte Limbažu rajona Skultē; pieder Toyota Landcruiser (2005); parādsaistības: 180 000 eiro.

Viņa vadītais sporta klubs «Motorprieks» esot vienīgais klubs Baltijā, kas specializējas bērnu motorsportā; tajā esot biedri no daudzām Latvijas vietām.

7. Guntra Vīksna (1970), precējusies latviete, dzīvo Rīgā, augstākā izglītība (Baltijas Krievu institūts, 2004, 5. profesionālais kvalifikācijas līmenis, juriste), SIA «Rubeņi 67» valdes locekle, SIA «AJ Trans» valdes locekle; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav; parādsaistības: 697 000 lati; kapitāla daļas: SIA «Rubeņi 67» 700 lati (35 gab.), SIA «AJ Trans» 2 000 lati (2 000 gab.).

Augstākās tiesas mājaslapā norādīts, ka 2009. gada februārī tā skatījusi pieteikumu, kurā SIA «Rubeņi 67», Guntra Vīksna un citi uzrādīti kā parādnieki Jūrmalas pilsētas domei un zvērināts tiesu izpildītājs lūdzis nostiprināt nekustamu īpašumu uz ieguvēja a/s «Rietumu banka» vārda. Iepriekšējā gadā zvērināts tiesu izpildītājs rīkojis SIA «Rubeņi 67» nekustamā īpašuma izsoli. Kā liecina Jūrmalas pilsētas domes lēmums, SIA «Rubeņi 67» 2008. gadā konstatēts nekustamā īpašuma nodokļa parāds par zemi – pusotrā gadā iekrājušies 336.49 lati (kopā ar nokavējuma naudu).

8. Valfrīds Puķe (1929), precējies latvietis, dzīvo Rīgā, vidējā izglītība (Metālistu 8. arodskola, 1947; Kultūras tehnikums, 1950, masu pasākumu režisors), Masonu motociklistu kluba Latvijas nodaļas prezidents, Motociklistu kluba kafejnīcas «Vēja brāļu ordenis» organizators; nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nav.

Kopā ar viņu, gan dažādos apgabalos, vēlēšanās startē arī dēls un mazdēls. Pats V. Puķe ir viens no vecākajiem kandidātiem un apgalvo, ka Saeimā noteikti atradīšot nišu, kurā darboties (pats nosauc kultūras darbu, fizkultūru). Kāda vietne internetā apraksta Valfrīda Puķes līdzdalību Eduarda Rozenštrauha koncertu organizēšanā.

9. Evisa Stankus (1983), precējusies latviete, dzīvo Ozolnieku novadā, augstākā izglītība (LU, 2006, juriste), SIA «Ecegen» juriste; pieder zeme Ozolniekos.

2009. gada septembrī minēta SIA «Lauku piens» valdē (uzņēmums formāli dibināts 2004. gadā, bet nosaukumu ieguvis 2009. gada jūlijā, nodarbojās ar lauku piena piegādi automātiem, kas uzstādīti lielveikalos «Maxima» Rīgā un Jelgavā).

10. Konstantins Berezovs (1969), precējies krievs, dzīvo Balvu novadā, vidējā izglītība (Balvu 2. vidusskola, 1987), SIA «Apsardze Mobila Grupa» apsargs; pieder privātmāja Balvos.

11. Dite Venskus (1948), precējusies latviete, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 1994, bioloģe), SIA «Latvijas viroterapijas centrs» konsultante, SIA «Latima» kvalitātes kontroles vadītāja, s/o «Ainas Mucenieces biedrība vēža imūnterapijas izstrādei» vadītāja; kopīpašumā dzīvojamā māja un zeme Jelgavā; parādsaistības: 18 500 eiro; kapitāla daļas: SIA «Latvijas viroterapijas centrs» 575 lati (575 gab.), SIA «Latima» 860 lati (860 gab.).

2010. gada 19. maijā «Ieva» publicējusi interviju ar profesores Ainas Mucenieces meitu, imunoloģi, bioloģi Diti Venskus, kura stāstījusi par profesores izstrādāto pretvēža medikamentu «Rigvir». Apbalvota ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

12. Genoveva Celma (1935), latviete, atraitne, dzīvo Ozolnieku novadā, augstākā izglītība (Jelgavas pedagoģiskā skola, 1955, pedagoģe; PSRS Minskas Iekšlietu ministrijas augstākā skola, 1975, jurists), Ozolnieku novada domes juriste; pieder apbūves gabals ar dzīvojamo māju Ozolnieku novadā; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 2 500 lati, 5 500 dolāri.

2009. gada aprīlī viņas vārds un viedoklis parādās Jelgavas zaļo zemnieku mājaslapā zem virsraksta «Kāpēc es atbalstu ZZS?». Bijusi pulkvežleitnante, 90. gados Zemgales tiesu apgabala prokurore, 2000. gadā virsprokurora pienākumu izpildītāja. «Zonta international» Jelgavas kluba biedre.

13. Inese Oša (1938), šķīrusies, latviete, dzīvo Jelgavā, augstākā izglītība (LVU Ekonomikas fakultāte, 1965, ekonomiste), Jelgavas Amatu vidusskolas pedagoģe; pieder apbūves gabals ar jaunbūvi Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā; bezskaidras naudas uzkrājumi un bezskaidras naudas norēķinu karšu kontu atlikumi: 1 000 lati; vērtspapīri: akcijas uzņēmumā «Kuģu būve» (1 000 gab.), «Ventspils naftas» akcijas (30 gab.).

2009. gada aprīlī viņas vārds un viedoklis parādās Jelgavas zaļo zemnieku mājaslapā zem virsraksta «Kāpēc es atbalstu ZZS?». «Zonta international» Jelgavas kluba biedre.

14. Alvis Bērziņš (1966), šķīries, latvietis, dzīvo Jēkabpilī, augstākā izglītība (LPA, 1997, tiesību zinātnes); kā amats norādīts izdienas pensija un SIA «Maxima» apsardze; pieder dzīvoklis Jēkabpilī un zeme Krustpils novadā, pārvaldījumā mājas Krustpils novadā un dzīvoklis Jēkabpilī; pieder VW Passat Variant (1994); parādsaistības: 7 027 lati.

15. Dmitrijs Feldmanis (1987), latvietis, dzīvo Jelgavas novadā, vidējā izglītība (Tukuma 2. vidusskola, 2006); nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu nav.

16. Artis Cīrulis (1986), neprecējies, latvietis, dzīvo Neretas novadā, vidējā izglītība (Neretas vidusskola, 2005), biedrības «Cīrulēni» valdes loceklis, z/s «Riekstiņskola» īpašnieks; pieder zemes gabals Neretas novadā, iznomā zemes gabalu Neretas novadā; parādsaistības: 8 000 lati.

17. Anatolijs Abramovs (1969), precējies, latvietis, dzīvo Tukuma novadā, vidējā izglītība (Tukuma 2. vidusskola, 1988); SIA «Celtnieks LBU» valdes priekšsēdētājs; pieder māja Sēmes pagastā; pieder Opel Astra (1991); parādsaistības: 40 000 lati; aizdevis 10 000 latus.

Studējis RTU, bet acīmredzot nav pabeidzis. Pazīstams bagiju braucējs, par tādu kļūt sapņojis jau kopš bērnības (viņa tēvocis ir autokrosa meistars, PSRS čempions Ilmārs Rezevskis). Sācis startēt 1995. gadā, taču pameta šo nodarbošanos 2003. gadā (lielākoties finansu trūkuma un novecojušās tehnikas dēļ), autokrosa saimē atgriezies 2007. gadā. Jau nākamā gada sākumā kala plānus par vienotas komandas dibināšanu, tajā iekļauts Jānis Bauers, mehāniķi Imants Ābele un Arnis Cīrulis. Bija labākais no Latvijas sportistiem D-3A klasē (11. vieta). 2005. gadā dibinājis savu celtniecības firmu «Celtnieks LBU». Kādā vietnē 2008. gada nogalē ievietots komentārs par šo firmu, kura kādam cilvēkam par padarīto samaksājusi tikai avansu, bet pārējo tikai solījusi.